Kā Tavas apkures sistēmas nomaiņa izglābs koraļļu rifus?

Pasaules sildīšanā mēs katrs atstājam savu ekoloģisko pēdas nospiedumu. Ikdienas saimniekošanas paradumi vai nu piesārņojumu vairo vai arī atstāj neitrālu ietekmi uz apkārtējo vidi. Apkures sistēmas izvēle ir viens no aspektiem, kas ilgtermiņā ietekmē gaisa kvalitāti, kā arī pasaules ekosistēmu veselību. Videi draudzīgi nozīmē arī koraļļu rifiem draudzīgi – šī ekosistēma, kuru reiz uzskatījām par mūžīgu, globālās sasilšanas dēļ mirst mūsu acu priekšā. Lai to nosargātu, nepieciešama aktīva līdzdalība vispasaules mērogā.

Ārkārtas situācija korona vīrusa dēļ ienesusi jūtamas pārmaiņas ikdienā, tomēr ne visus tāpat skar ārkārtas situācija klimata jomā, ko Eiropas Parlaments deklarēja 2019. gadā. Fenomens, kas pazīstams kā koraļļu balēšana, ir viens no šīs katastrofas pavadošajiem elementiem – koraļļu rifu sistēma nespēj pielāgoties krasajām temperatūras pārmaiņām okeānos. Stresa reakcijā tie paliek balti un pārstāj augt. Līdzīgi kā cilvēks ar paaugstinātu temperatūru neatrodas normālā stāvoklī, arī koraļļu rifi šādos apstākļos ilgstoši izdzīvot nevar.

Netflix dokumentālajā filmā “Koraļļu rifiem pa pēdām” problēmas nopietnību filmas veidotāji salīdzina ar situāciju, kad pēkšņi koki mežā iekrāsojas balti. Visi to pamanītu un pamatoti satrauktos, kur palikušas zaļās lapas. Par to stāstītu ziņās un rakstītu laikrakstos. Okeāna dzīles mūsu acīm paliek apslēptas – dzīvīgo krāsu izbalēšanu novēro pētnieki un nirēji, kamēr šī skaistā pasaule nemanāmi izdziest un pārvēršas tumšā un klusā nāves ielejā.

Pretēji kokiem, ko pazīstam kā pasaules plaušas, skābekļa avotu, ēnas vietu, pierastās ainavas sastāvdaļu, siltuma avotu un dzīvnieku mājvietu, koraļļu nozīme nav tik zināma un acīmredzama. Līdz ar koraļļu rifiem bojā aiziet 25% okeāna dzīvības, jo tie izmitina visdažādākās zivju un koraļļu sugas. Tāpat koraļļu rifi pasargā no vētrām un erozijas, kā arī tiek izmantoti medicīnā, piemēram, postošā vēža ārstēšanā.

Kas ir globālā sasilšana?

Tāpat kā ar korona vīrusu, arī globālajai sasilšanai ir bijuši savi noliedzēji. Tomēr abos gadījumos zinātnieki ir nākuši pie vienotiem secinājumiem. Vairāk kā 97% klimata zinātnieku ir vienisprātis, ka pie pārmaiņām klimatā lielākoties vainojama siltumnīcefektu izraisošo gāzu (CO2 un citu) pārāk augstā koncentrācija atmosfērā. Zinātnieki apstiprina, ka tas lielākoties ir cilvēku izraisīts process. Temperatūras kāpumu novērojam ne vien gaisā, bet arī okeānā, kas to absorbē, citādi vidējā temperatūra uz zemes jau būtu 50°C, kā to izpētījuši koraļļu rifu pētnieki.

Kāpēc jānomaina malkas krāsnis?

Lai samazinātu Latvijas emisijas, īpaša uzmanība pievērsta smalkajām putekļu daļiņām PM2.5, kas nonāk atmosfērā malkas, citu koksnes materiālu, kā arī ogļu kurināšanas procesā. Tas rada negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti, kā arī cilvēku veselību ilgtermiņā. Degšanas laikā radītais piesārņojums ir pietiekami nopietns, lai nevarētu noliegt, ka nepieciešama malkas krāšnu nomaiņa uz kaut ko dabai draudzīgāku. Ar likumu tās aizliegtas pagaidām netiek, tomēr arvien vairāk tiek uzsvērta vajadzība izglītot sabiedrību par ilgtspējīgākiem apkures risinājumiem.

Pēc kādiem kritērijiem izvēlēties apkures sistēmu?

Valsts izstrādātajā programmā PM2.5 daļiņu samazināšanā kā viens no ieteikumiem minēta kvalitatīva kurināmā izvēle. Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā, Latvijā tiek veicināti projekti, kur enerģija tiek iegūta no biomasas. Lai mazinātu daļiņu emisijas, jāatbalsta zemākas kvalitātes biomasas kurināmā aizvietošana ar augstākas kvalitātes kurināmo.

Kā viens no videi draudzīgākajiem biomasas izmantošanas kurināmā veidiem ir koksnes granulas – to sastāvā ir vismazākais pelnu daudzums pēc sadedzināšanas, kā arī zems slāpekļa un sēra daudzums. Augstākas kvalitātes kurināmās koksnes materiālu mazo daļiņu un gaisa piesārņotāju emisijas, kas rodas sadegšanas procesā, ir zemākas.

Otrs ieteikums ir malkas apkures iekārtu maiņa. Viena no alternatīvām ir granulu degļa un granulu padeves bunkura pievienošana jau esošajam malkas apkures katlam. Tādā veidā par zemākām izmaksām būs iespējams jau esošo apkures sistēmu padarīt videi draudzīgāku. Tāpat iespējams izvēlēties jaunu granulu katlu, kas turklāt nodrošinās vēl virkni citu vērtīgu funkciju. Mūsdienu katliem pieejama viedā tālvadība, kas automātiski kontrolē telpas temperatūru.

Visbeidzot, vislabākā izvēles iespēja no visām ir siltumenerģijas un elektroenerģijas iegūšana no atjaunojamiem dabas resursiem. Commodus piedāvātie augstākās klases Nibe siltumsūkņi ne vien nodrošina videi draudzīgu siltumenerģijas iegūšanu, bet arī ilgtermiņā ļauj samazināt apkures izdevumus pat līdz 80%. Arī saules kolektorus izmanto siltuma ieguvei, visbiežāk – tieši siltā ūdens iegūšanai. Elektrības ražošanai dabai draudzīgs risinājums ir saules baterijas.

Kā palīdzēt koraļļu rifiem atlabt?

Vides aizstāvju vidū viens no populārākajiem lozungiem skan “coral or coal” (koraļļu rifi vai ogles) – angļu valodā vārdi veido atskaņas, tāpēc ir lipīgi un prātā paliekoši. Ogles ir viens no dabai kaitīgākajiem energoresursiem, kas rada ļoti daudz CO2 izmešu. Par spīti tam, ka Lielais Barjerrifs stiepjas gar Austrālijas piekrasti, vēl 2020. gadā tieši Austrālijai ogles ieņēma pirmo vietu eksporta preču sarakstā. Kamēr vien būs pieprasījums pēc oglēm, tikmēr ogļu eksports uz citām valstīm varēs turpināties masveida apjomos – pat miljons tonnu ogļu ik dienas.

Ja Austrālijas lielākais klients ir Ķīna, kas no saņemtajām oglēm ražo elektrību, lai pēcāk ražotu preces, tad, savukārt, gala patērētājs ir eiropietis – mēs. Tāpēc ir vērts pārdomāt savu iepirkšanās kultūru – vai visas lupatas ir koraļļu rifu vērtas? Ja mainīsies pieprasījums un klienti arvien vairāk pievērsīs uzmanību ekoloģijai, arī pārdevējam vajadzēs mainīties, lai spētu apmierināt tirgus prasības. Kā patērētāji varam izvēlēties uzņēmumus, kam ilgtspējība ir viena no vērtībām.

Palīdzi planētai – izvēlies videi draudzīgu enerģiju!

Kā viens no priekšnoteikumiem klimata pārmaiņu mazināšanā ir enerģijas iegūšana no atjaunojamiem resursiem, kuru izmantošanas rezultātā atmosfērā nonāk zemāks CO2 daudzums. Jau 2019. gadā Eiropas Parlaments norādīja, ka nepieciešams nospraust lielākus mērķus, lai mazinātu izmešus. Nulles emisijas līdz 2050. gadam ir viens no tiem.

Ikvienam jāuzņemas individuāla atbildība globālās sasilšanas ierobežošanā. Planētas ekosistēma ir saistīta, un nepārdomātas saimniekošanas sekas agrāk vai vēlāk zvanīs trauksmes zvanus visdažādākajās pasaules malās. Pēdējo gadu ugunsgrēki, zemestrīces un spēcīgās vētras ir viens no apliecinājumiem klimata pārmaiņām, un ja nevēlamies piedzīvot vēl krasākas dabas katastrofas, kaut kas ir jāmaina – kamēr sekas nav neatgriezeniskas.

Konsultācijas par atjaunojamās enerģijas izmantošanu mājsaimniecībā iespējams saņemt pie Commodus speciālistiem, kas nozarē darbojas jau vairāk kā 10 gadus. Kompānija piedāvā dabai draudzīgus risinājumus – sākot no granulu degļiem un apkures katliem līdz pat saules paneļiem, baterijām un siltumsūkņiem. Lai saņemtu konsultāciju, raksti info@commodus.lv vai zvani 27088108.

Vai nu ogles, vai arī koraļļu rifi.