Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas paredz pagarināt darbinieku pārbaudes laiku līdz sešiem mēnešiem.
Pēc Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora Māra Badovska skaidrotā, grozījumi paredz regulēt darbinieku pārbaudes laiku, atkāpjoties no minimālā standarta un pagarinot to līdz sešiem mēnešiem. Proti, sociālajiem partneriem vienojoties, varēs attiekties no patlaban noteiktajiem trim mēnešiem un pielāgot pārbaudes laiku pēc nepieciešamības.
Kā piemēru Badovskis minēja proporcionalitātes principu attiecībā uz pārbaudes laiku, ja tiek slēgti īstermiņa līgumi uz noteiktu laiku. Piemēram, ja darba līgums tiek noslēgts uz pusgadu, tad pārbaudes laiks nevar pārsniegt vienu mēnesi, bet, ja līdz vienam gadam, tad nevar pārsniegt divu mēnešu pārbaudes periodu.
Tāpat grozījumi paredz nodrošināt darbiniekus ar precīzu informāciju, piemēram, par nosacījumiem, kādā veida darbs tiek īstenots, darba laiku, attiecību izbeigšanas laiku.
Vienlaikus grozījumi paredz saskaņot darbinieku, kuriem ir darba un ģimenes pienākumi, privāto un darba dzīvi. Badovskis norādīja, ka līdz šim šie jautājumi darba likumā esot atrisināti, piemēram, ieviešot desmit kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu jaundzimušā bērna tēvam, tādējādi, dodot efektīvāku iespēju darbiniekiem izmantot paternitātes atvaļinājumu.
Grozījumi Darba likumā paredz arī precizētus noteikumus attiecībā uz darba samaksas jautājumiem gadījumos, ja viena kompānija nosūta darbinieku pienākuma izpildei citā kompānijā.
Badovskis uzsvēra, ka, ieviešot praksē grozījumus, darba devējs iegūs noteiktu kārtību, pārredzamus noteikumus, kas ietekmē komersantu darbību.
LETA
Reklāma