Tautas spēks rakstos un krāsās: pļaviņiešu Velgas un Grigorija Šinkarjuku kolekcijā vairāk nekā simts olu

Simboliska nozīme
Pļaviņiešu Velgas un Grigorija Šinkarjuku ģimenes privātajā kolekcijā ir paprāvs skaits šādu olu, kas veidojusies un papildinājusies jau ilgus gadus. Pamatā tās ir no Rietumukrainas reģioniem un Grigorija dzimtās Bukovinas, kā arī no citām vietām.
Lieldienu olu apgleznošanas mākslas “pisankas” nosaukums radies no vārda “pysaty” — rakstīt. Olas var gatavot jebkurā laikā, bet Lieldienās tās iegūst savu īpašo nozīmi. Izmanto dažādu mājputnu olas, ko apglezno īpašā tehnikā ar vasku un krāsām. Vispirms no vaska veido pamatzīmējumu, tad olu iemērc krāsā, tālāk turpina ar smalku vaska otiņu zīmēt un mērcēt olu krāsās tik ilgi, kamēr ornaments gatavs. Jo vairāk krāsu ornamentā un tas smalkāk veidots, jo skrupulozāks darbs. Līdzīgi kā latvieši, arī ukraiņi izmanto savus tautas simbolus, kas domāti labklājībai un aizsardzībai pret ļauno.
Lielākā — strausa ola
Apgleznotās olas ukraiņi nes Lieldienās svētīt uz baznīcu, un tās neizmanto, lai kaulētos, bet paliek kā simbols. Ar laiku olas izžūst, un, ja čaumala nesabojājas, nesmako, var glabāties ilgi.