Staburaga pagasta Vīgantes parkā šajā nedēļā notika plašs koku stādīšanas pasākums. Tajā piedalījās Staburaga pagasta iedzīvotāji, grupu mājas/pansijas “Vīgante” iemītnieki, pašvaldības, Valsts meža dienesta, Meža konsultāciju pakalpojumu centra pārstāvji. Pasākums bija daļa no Eiropas Savienības iniciatīvas “3 miljardi koku vairāk”, kurā iesaistās arī Latvija.
Stādīšanas darbi Vīgantes parkā noritēja visas dienas garumā. Seces un Staburaga pagasta pakalpojumu centra vadītāja Gundega Zarāne stāsta, ka papildināja ne tikai parka apstādījumus, bet ar jauniem kociņiem arī netālu esošo liepu aleju. Parkā tagad iestādītas ābeles, kļavas, egles, jasmīni, hortenzijas un rozes.
Darbus koordinēja speciālisti, tostarp parku eksperte Vineta Radziņa, kura jau iepriekš bija izvēlējusies piemērotākās vietas un sugas, lai veidotu līdzsvarotu un ainaviski pievilcīgu vidi. Gundega Zarāne teic, ka šobrīd parks ir salīdzinoši atklāts, tādēļ nepieciešams to papildināt ar krūmiem un dažādu augstumu stādījumiem, kas radītu pilnvērtīgu ainavu.
Stādāmais materiāls piegādāts no Kalsnavas kokaudzētavas, un tā vērtība ir ievērojama — daļa dekoratīvo stādu parastos apstākļos maksā vairākus desmitus eiro par vienību.
Estrādi norobežos ar zaļu sienu
Ainavu dizainere un mežsaimniecības inženiere Vineta Radziņa ir SIA “Laba vide” īpašniece. Pēc ekspertes teiktā, parkam ir ļoti spēcīgs vēsturiskais pamats, kas redzams gan arhīva materiālos — fotoattēlos, gan pašā ainavā. Parka atrašanās vieta Daugavas krastā un reljefs rada labu potenciālu attīstībai, taču pašreizējais stāvoklis vietām ir pārāk vienkāršots.
“Šobrīd parkā vietām veidojas tā sauktā stabu ainava — dominē atsevišķi koki bez apakšējā stāva. Tāpēc mēs papildinām vidi ar krūmiem un dažādu augstumu stādījumiem, lai atjaunotu parkam raksturīgo struktūru,” skaidro eksperte.
Īpaša uzmanība pievērsta estrādes apkārtnei, kur plānots veidot mūžzaļo stādījumu joslu. Tā kalpos gan kā vizuāls nošķīrums, gan palīdzēs veidot telpisku sajūtu — sienu, kas atdalīs parka daļu no estrādes.
Eksperte uzsver, ka šādi darbi viennozīmīgi ir ieguldījums nākotnē. Lai gan daļa rezultātu būs redzama jau tuvākajos gados, pilnvērtīga parka attīstība prasīs ilgāku laiku.
“Ainavu arhitekts un dārznieks nestrādā tikai sev vai pat saviem bērniem. Koki, ko iestādām šodien, pilnībā savu nozīmi atklās nākamajām paaudzēm. No ozoliem, kurus iestādām šodien, Jāņu vainagus pīs mūsu mazmazbērni,” viņa saka.
Vienlaikus parkā tiek veidoti arī dekoratīvi stādījumi, kuru rezultāts būs redzams jau drīzumā — piemēram, jasmīni un rozes, kas ziedēs tuvāko gadu laikā.
Eksperte Vineta Radziņa sarunas noslēgumā pieskārās arī vēsturiskajam aspektam, skaidrojot, kā parkos darbi notika muižu laikos:
“Muižas laikos ap kungu namu parastais zemnieks nemaz tik bieži netika. Tur strādāja muižas dārznieks un viņa palīgi — tie bija izglītoti cilvēki, nevis vienkārši fiziskā darba darītāji. Dārznieks bija cienījama profesija. Ir pat teiciens, ka seno cilvēku pasaulē bija trīs kungi — muižkungs, baznīckungs un mežkungs. Mežsaimnieki un dārznieki nebija vienkārši strādnieki, bet gan savas jomas zinātāji,” stāsta Vineta Radziņa.
Uzziņa:
Saskaņā ar zaļo kursu Eiropas Savienības Biodaudzveidības stratēģijā pausta apņemšanās līdz 2030. gadam iestādīt vismaz 3 miljardus koku kā Eiropas dāvanu nākamajām paaudzēm.
Latvijas ieguldījuma daļa šajā iniciatīvā ir 12 miljoni papildu koku visā valsts teritorijā.
