Pagājušajā nedēļā satiksmes ministrs Atis Švinka apmeklēja Sēlijas militārā poligona pievedceļa, konkrēti — vietējās nozīmes autoceļa Daudzeva—Viesīte—Apserde (V956) pārbūves vietu, lai klātienē tiktos ar projekta autoriem un būvdarbu veicējiem.
Patlaban ceļa Daudzeva—Viesīte posms no Daudzevas līdz Mežmaļiem (1,18.—3,84. km) ir slēgts satiksmei. Notiek ceļa konstrukciju pastiprināšana ar grants kolonnām. Šāda metode valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) autoceļu tīklā tiek pielietota reti. Satiksmes ministrs un pārējie pasākuma dalībnieki iepazinās ar būvdarbu gaitu un tehnoloģijas īpašībām.
Netipisks vietējās nozīmes ceļš
SIA “CBS Igate” projektu vadības nodaļas vadītāja un šī objekta būvniecības projekta vadītāja Dace Loca stāsta, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem vēl tikai priekšā. Ceļa posmā, kas šķērso purvu, ir caurteka. Tā jānomaina, kas būtu salīdzinoši vienkāršs darbs. Īpašais ir tas, ka zem caurtekas ir purvs. Tas nozīmē, ka pamats zem caurtekas — aptuveni 1,5 metru biezs ceļa slānis un 4 metrus biezs kūdras slānis — pilnībā jānorok un jāaizstāj ar smilti un granti. Savukārt zem kūdras slāņa ir dolomīta plātne, kas ir pozitīvi šajā projektā.
Tā kā šis aptuveni divus kilometrus garais ceļa posms vijas caur purvu, visā tā garumā kūdru nenoraks. Tas būtu laikietilpīgi un dārgi. Tā vietā piemēro Latvijā reti izmantotu metodi — grants kolonnu veidošanu. Šajā procesā galveno lomu spēlē tehnika — traktors, kas kūdrā izveido caurumu, kurā ieber dolomīta šķembas. Tās sablīvē, un rezultātā veidojas ceļa karkass, kurā kūdra ir saspiesta starp šīm kolonnām. Kopumā diviem ceļa posmiem, katrs no tiem 590 metru garš, nepieciešams ap pieci tūkstoši šādu grants kolonnu. Pašlaik, strādājot divās maiņās, temps ir ap simts kolonnu izveide dienā.
LVC šādu ceļu būves metodi ir izmantojis iepriekš, bet grants pāļi vieni paši tiek izmantoti pirmo reizi. Ierastākas ir kombinācijas ar cementa pāļiem vai kombinējot šķembas ar cementu.
Dace Loca arī informē, ka vietām iztaisnoti iepriekšējie ceļa līkumi, lai pa to droši varētu pārvietoties lielgabarīta kravas, gari autovilcēja sastāvi. Projekta beigu stadijā šim ceļam uzklās trīs asfalta kārtas, kas ir netipiski vietējās nozīmes ceļiem Latvijā.
Svarīgi atbraukt un redzēt
Sarunā ar “Staburagu” satiksmes ministrs Atis Švinka atzīst, ka vizīte nebija formāla. Ministrs uzsvēra, ka šis projekts viņam nav svešs ne politiski, ne praktiski.
Viņš norādīja, ka ar poligona attīstību saistīts jau ilgstoši — gan kā Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, gan kā Saeimas deputāts, piedaloties likuma pieņemšanā par Sēlijas militāro poligonu un arī iesaistoties diskusijās ar pašvaldībām un iedzīvotājiem. Tādēļ viņš esot izbraukājis, iepazinis teritoriju, sarežģītos purva apstākļus un sekojis līdzi dažādu iesaistīto pušu interesēm.
“Zinu, cik grūti bija atrast finansējumu šim ceļa rekonstrukcijas projektam. Zinu šos apstākļus, tāpēc man bija svarīgi atbraukt un pašam to redzēt,” uzsvēra ministrs. Vērtējot redzēto, viņš bija atturīgi pozitīvs. Pēc ministra teiktā, izvēlētā būvniecības tehnoloģija esot piemērota konkrētajiem apstākļiem, bet darbi virzoties pietiekami raiti. “Tas nav “labi” vai “slikti”, bet ir atbilstoši iespējām,” sacīja ministrs, piebilstot, ka plāno atkārtoti apmeklēt objektu, lai sekotu progresam un pārliecinātos, ka rudenī ceļu varēs nodot ekspluatācijā.
Degvielas cenas apdraud izpildi
Tomēr paralēli konkrētā objekta attīstībai aktualizējas plašāks jautājums — ceļu būves nozari ietekmējošais izmaksu pieaugums, īpaši degvielas sadārdzinājums. Tas var radīt riskus ne tikai atsevišķiem projektiem, bet visai nozarei. Ministrs atzina, ka situācija nav vienkārša un papildu finansējuma iespējas šobrīd ir ierobežotas, jo valstij jāizvērtē prioritātes. “Ceļinieki ir vieni no pirmajiem rindā. Nākamnedēļ šo jautājumu apspriedīsim Ministru kabinetā. Primāri svarīgi, lai šī ceļa būvnieki var izpildīt darbus un savas saistības,” norādīja Švinka. Viņš gan uzsvēra, ka konkrētais pievedceļš uz poligonu neesot apdraudēts un tikšot pabeigts laikus, taču Latvijā kopumā iespējams daļu ceļu projektu pārcelt uz vēlāku laiku. Tas nozīmē, ka būvniecības temps varētu kļūt nevienmērīgs, atkarībā no pieejamā finansējuma un ekonomiskās situācijas.
Vizītes laikā ministrs arī pauda pārliecību, ka šajā konkrētajā projektā izvēlētie risinājumi un iesaistītie speciālisti ļauj izvairīties no neveiksmīgu projektu scenārijiem, kādi Latvijā piedzīvoti iepriekš.
Kopumā ministra vēstījums bija pragmatisks — šis ceļš tiks pabeigts, taču nozare atrodas spriedzes punktā starp pieaugošām izmaksām un ierobežotiem resursiem. Šajā situācijā izšķiroša būs valdības spēja sabalansēt prioritātes un nodrošināt, lai iesāktie projekti nekļūst par pusceļā pamestiem būvlaukumiem.
Fakts
◆ Būvdarbi izmaksā vairāk nekā 12 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa ir no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.
◆ Darbus veic SIA “CBS Igate”, un tos kopumā plānots pabeigt līdz 2026. gada beigām.
