Attēls veidots ar MI
Šajā mācību gadā Latvijā valsts organizē pārbaudes darbus 3. un 6. klašu skolēniem. Tie notiek aprīlī un ir kā monitoringa darbi par pamatprasmēm teksta apguvē, rēķināšanā un dabaszinībās. Lai skaidrotu to norisi, kā tiem sagatavoties, Izglītības un zinātnes ministrija rīkoja tiešsaites sarunu.
Izvērtē stiprās un vājās puses
Šos jautājumus skaidroja Valsts izglītības attīstības aģentūras Monitoringa nodaļas vadītāja Marta Mikīte un projekta komandas vadītāja Inese Vilciņa.
— Kāpēc nepieciešami monitoringa darbi?
— Līdz šim skolās bija diagnosticējošie darbi, ko rīkoja pati skola, bet monitorings ir valsts pārbaudes darbi. Tie nepieciešami, jo līdz šim pietrūkusi tāda izsmeļoša informācija par šo svarīgo izglītības posmu. Mums ir iepriekšēja pieredze ar diagnosticējošiem darbiem, kas arī bija valstiski organizēti, bet tos laboja skolā, un atdeve no tiem nebija tāda, kāda gaidīta. Tomēr šī pieredze mums tagad palīdz veidot monitoringa darbus.
— Ar ko atšķiras eksāmeni no monitoringa darbiem?
— Abi ir valsts pārbaudes darbi, bet atšķirība ir tā, ka monitoringa darbi skolēnam nerada nekādas sekas, pat ja nav sasniegts rezultāts. Šie darbi ļauj skolēnam parādīt savu labāko sniegumu, par to nesatraucoties. Tā tiek noskaidrotas katra izglītojamā zināšanu stiprās un vājās puses, pieņemt to kā informāciju, kas neietekmē viņa mācības tajā pašā klasē vai nākamajā izglītības posmā. Monitoringa darbi ir vairāk situācijas izvērtējums, palīgs atbalsta plānošanai skolai.
— Vai monitoringa darbiem speciāli jāgatavojas?
— Savā ziņā, jā, jo ir svarīgi būt gataviem, lai pašiem nav nepatīkamu pārsteigumu. Tomēr skolotāji noteikti strādā pēc labākās sirdsapziņas programmu apguvē, un papildu darbs visticamāk nav nepieciešams, īpaši gatavojoties pārbaudes darbiem, kas bērniem radītu tikai stresu. Viņiem jāpaskaidro, ka tas ir tikai pārbaudījums, lai zinātu, kā veicas. Tāpat skolēniem nevajadzētu baidīties, ja kaut ko nezinās, bet atklāt to, ko zina te un tagad. Gatavošanās vairāk nozīmē informēšanu, ka būs tāds pārbaudījums, kurā mēs visi varēsim uzzināt savas vājās un stiprās puses, un tas pašiem noderēs.
Pilnīgi norobežojamies no piedāvājumiem par samaksu papildus gatavoties monitoringa darbiem. Vēlreiz tikai var atgādināt, ka nekāda īpaša gatavošanās tiem nav nepieciešama, jo tas nav eksāmens, un rezultāti nekādi neietekmēs turpmākās mācības.
Jauna pieredze
— Kādas pamatprasmes pārbauda monitoringa darbos?
— Darbi nav zināšanu pārbaude matemātikā, piemēram, vai prot reizrēķinu, latviešu valodā un dabaszinībās, bet pratībās, kā skolēni iegūtās zināšanas un prasmes māk lietot dažādos kontekstos. Tā ir spēju pārbaude, kā skolēns orientējas jaunās situācijās, prot izprast, kas tur domāts, kā rīkoties. Uzdevumi piedāvāti dažādos kontekstos, kas dod iespēju skolēnam rast arī tādus risinājumus, kādus varbūt neviens cits nav iedomājies. Tas paver iespēju tiem, kuriem ikdienā varbūt matemātikā nav tā augstākā atzīme.
— Kā vērtēs monitoringa darbus?
— Vērtēšanā izstrādāti kritēriji, paredzēti dažādi risinājumi. Tomēr galvenais tajos būs pats process un risinājums, jo ne vienmēr konkrēta pareizā atbilde ir svarīgākais.
— Kas notiks ar rezultātiem?
— Skolotāju līmenī tā būs iespēja redzēt, kādas ir klases stiprās puses, par kurām prasmēm var neuztraukties, bet kuriem bērniem jāsniedz vēl kāds atbalsts. Svarīgāka ir tieši skolas vadības perspektīva, šajā procesā ieraugot, kāds atbalsts nepieciešams arī skolotājam, viņa profesionālajai pilnveidei, kāds atbalsts nepieciešams noteiktām klašu grupām. Pašvaldība tādējādi iegūst datus, lai plānotu metodisko atbalstu. Tā ir iespēja ieraudzīt bērnu sekmes ātrāk nekā 9. klasē tādā lielā kopainā svarīgajās pamatprasmēm, atbalstu sniedzot laikus un mērķtiecīgi.
Šie dati noteikti nedos simtprocentīgu apliecinājumu tam, kā notiek mācīšana, kam nepietiek ar vienu 60 minūšu pārbaudes darbu. Tomēr tie ļaus aktualizēt jautājumus pašvaldības un skolas līmenī – kā varētu palīdzēt. Līdz ar to šajā procesā svarīgi atrast līdzsvaru, jo rezultāti ir viens, bet svarīgāk ir fokusēties procesam — kā katram veicies šajā monitoringa darbā, kas radīja satraukumu, kas bija grūtākais un kā rīkojies tajā brīdī, kad varbūt nezināji, ko darīt. Tas var palīdzēt gatavoties citām zināšanu un prasmju pārbaudēm turpmāk. Tā ir arī jauna pieredze skolēniem pārbaudes darbos, kas nav viņa skolotāju veidoti, jo varbūt parādās tādi vārdi vai uzdevumi, ko viņi ikdienā nelieto.
Jāvērtē kā process
— Kā izmantos pārbaudījuma rezultātus?
— Šajā gadā katras skolas vadība saņems visu rezultātu pārskatu un svarīgākā apkopojumu par skolēnu rezultātiem pa prasmēm. Savukārt nākamgad jau katrs skolēns individuāli varēs redzēt savu prasmju aprakstus, bet vecākiem rezultāts būs pieejams e-klasē. Savi dati būs arī pašvaldībām. Tie svarīgi arī valstiski, lai redzētu, kas tieši vajadzīgs — finansiāls vai metodisks atbalsts.
Ja rezultātus kāds vienkārši “ieliks atvilktnē”, tā būs neizmantota iespēja strādāt un pilnveidot procesu. Viens monitoringa darba rezultāts jau visu neizsaka, un šie dati jākombinē ar citiem, lai domātu, ko tālāk darīt. Nekad nevajag pieņemt lēmumu, balstoties vienā mērījumā. Skolēnu sniegums noteikti ir neatņemama izglītības kvalitātes daļa. Tomēr nevajadzētu kvalitāti izvirzīt kā vienīgo rādītāju. Monitoringa darbi vairāk ir par attīstību, dinamiku, un tie nav jāvērtē kā finišs, bet process.
— Ko tas dod vecākiem?
— Ieraudzīt sava bērna sniegumu un prasmes, kas viņam izdevies, kas nē, un plānot sadarbību ar skolotāju, lai palīdzētu bērnam laicīgi, nevis tad, kad jau pienācis 9. klases beigu eksāmens. Skolēnam 3. klasē noteikti ir vieglāk palīdzēt, nekā tikai pamatskolas beigās.
Jāizmanto iespēja
— Kā paredzēts atbalsts?
— Projekta mērķis ir būvēt atbalsta sistēmu, kā pašvaldība to sniedz skolām, kā saviem skolotājiem, kuri māca skolēnus. Tāpēc svarīgi ir rezultāti, lai precīzi zinātu, kāds atbalsts nepieciešams, ko vajag skolai, bērnam vai skolotājam. Monitoringa rezultāti būs vieta, kur gūt šo informāciju. Lai to labāk izprastu, paredzētas datu pratības mācības skolu vadības komandām, skolotājiem un arī pašvaldību pārstāvjiem, paredzot atbalstu valstiskā līmenī caur dažādām norisēm.
— Vai monitoringa darbi ir obligāti?
— Ja skolēns nav skolā dienā, kad notiek monitoringa darbs, viņš to veic desmit dienu laikā papildtermiņā. Ja arī tad tas nav iespējams, tajā vienkārši nepiedalās, bet tas nekādi netraucē viņam turpināt mācības. Būtībā tā ir zaudēta iespēja redzēt prasmju apguves dinamiku.
— Vai cittautiešiem jākārto monitoringa darbi latviski?
— Tas vairāk ir skolas lēmums, bet noteikti visiem ieteiktu kārtot darbus rēķinu un dabaszinātņu pratībā, izmantojot atbalstu, kādu šie bērni saņem arī ikdienas izglītības procesā. Varbūt kāds viņam iztulko uzdevumus, palīdz izlasīt. Vai viņiem ir vērts piedalīties teksta pratības pārbaudījumos, jāvērtē ļoti individuāli. Ja skolēns tikko atbraucis un vispār nerunā latviski, viņš noteikti no tā ir atbrīvots, bet, ja viņš uzsācis mācības pilnvērtīgi latviešu valodā, šis darbs ļauj ieraudzīt viņa sniegumu.
— Vai šis ir ilgtermiņa projekts?
— Noteikti vēlētos, lai tas būtu ilgtermiņa risinājums. Šobrīd ir plāns, kā to turpināt, un nodrošināt ilgtspējību. Ja šie rezultāti kalpos mērķim, nevienam nebūs šaubas, ka tas nepieciešams.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild
laikraksts “Staburags”.
