Tiekamies pēc pieciem gadiem!

13. jūlijā ar koru lielkoncertu “Te-aust” noslēdzās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Kopumā šajos svētkos piedalījās 34 Aizkraukles novada kolektīvi. Svētki ir beigušies, bet visiem dalībniekiem un kolektīvu vadītājiem atmiņas un emocijas par tiem paliks vēl ilgu laiku.

AMANDA ANNA NIEDRE

Daudziem pirmie svētki

Folkloras kopas “Tīne” vadītāja Inguna Žogota saka, ka šie svētki bija kā liela darba noslēgums. Priecīgs un ļoti daudzām emocijām bagāts notikums sešu dienu garumā. Viņa ir pārliecināta, ka folkloras saime svētkos pieredzēja daudzveidīgāko un interesantāko programmu. Folkloras kopa dziedāja Brīvdabas muzejā, Vērmanes dārzā, Mežaparkā, kā arī pie Brīvības pieminekļa.

Ingunai svētku kulminācija bija lielkoncerts, kas notika Mežaparkā. “Tās emocijas, ko piedzīvojām koncerta un visu svētku laikā, izplūda asarās, koncertam beidzoties, raudājām prieka asaras. Viss ir piedzīvots un gandarījums ir tik liels, ka plūst pāri malām,” saka Inguna.

“Mūsu svētki tagad jānoglabā dziļi savā azotē, jo tas bija brīnišķīgs piedzīvojums, ko varēs atcerēties piecu gadu garumā līdz nākamajiem svētkiem un pat vēl ilgāk, jo daudziem tie bija pirmie,” min folkloras kopas vadītāja.

Reāla fantastika!

Aizkraukles novada vidusskolas, Aizkraukles pagasta sākumskolas un Skrīveru deju kolektīvu vadītāja Gita Skudra ir gandarīta, ka viņas 130 dejotāju saime varēja būt klātesoša piedzīvojumā, ko sauc “Dziesmu un deju svētki”.

“Esmu uzaugusi ar deju, esmu deju skolotāja un vēlos, lai ikkatrs dejotājs piedzīvo šo fenomenālo kultūras notikumu. Tā ir tradīcija, ar kuru es esmu tieši saistīta,” par svētku tradīciju saka Gita.

Par kulmināciju svētkos Gita uzskata deju lielkoncerta “Es atvēru Laimas dārzu” finālu, kad 18 tūkstoši bērnu un jauniešu bija vienoti dejā. “Tas ir skaisti un saviļņojoši. Reāla fantastika!” saka Gita.

Gan Inguna, gan Gita ir pateicīgas arī atbalsta personālam — pavadošajiem skolotājiem, bērnu vecākiem, šuvējām, tehniskajam personālam, koordinatoriem un visiem iesaistītajiem. “No ikkatra mazajiem darbiem ir sanācis kas liels, skaists un saudzējams,” saka G. Skudra.

Gājienā ar dziesmu

Aizkraukles novada vidusskolas 3.— 4. klašu deju kolektīva “Krauklīt’s” dejotāja Marta Jaudzema pēc svētkiem jūtas priecīga. Viņa stāsta, ka ir paticis iet svētku gājienā, kura laikā viņi dziedāja grupas “Pērkons” dziesmu “Gandrīz tautasdziesma” ar tieši viņu kolektīvam zīmīgiem vārdiem — “Krauklīt’s sēž stabiņā, pašā staba galiņā, kādu dziesmu koklē viņš…”.

Viņas kolektīvs, dzīvojot Rīgas Valsts klasiskajā ģimnāzijā, uzturējās divās klasēs. Viena klase zēniem, otra — meitenēm. Marta saka, ka pa naktīm zēni nāca viņas biedēt, klauvējot pie klases durvīm, pēc tam skrienot prom, un meitenes devās biedēt arī viņus. Marta arī stāsta, ka kolektīva dalībnieks Dāvis Mežaparkā pazaudēja maku, bet pēc tam to infocentrā atrada. Marta ir ļoti priecīga, ka bija iespēja piedalīties Dziesmu un deju svētkos. Viņa vēlas piedalīties arī nākamajos svētkos pēc pieciem gadiem.

Nav viegli saglabāt latviskumu

Tālāko ceļu uz svētkiem bija mērojis kolektīvs no Austrālijas un arī tam ir saistība ar Aizkraukles novadu. Austrālijā darbojošās Annas Ziedares vasaras vidusskolas vadītāja ir bijusī koknesiete Iveta Laine. Viņa stāsta: “Man pašai kā skolas vadītājai Dziesmu svētki saistās ar lielu, neaprakstāmu pieredzi un vērtību, jo latviešiem ir tā iespēja būt kopā tik lielā apjomā un redzēt tik daudzu dziedātāju kopkori, dzirdēt tik spēcīgas un vienotas balsis, redzēt tik talantīgus diriģentus.” Viņa min to, ka, esot tik tālu no Latvijas, ir arī īpaši svarīgi dot mūsu jauniešiem iespēju piedzīvot to latvisko spēku, kas jau viņiem ir pazudis.

Kā stāsta Iveta, latvietību saglabāt ārzemēs nav tik vienkārši. “Mēs ļoti cenšamies, dzīvojot ārpus Latvijas, saviem bērniem dot pēc iespējas vispusīgu audzināšanu un latviešiem tā nepārprotami ir latviskā audzināšana. Lielākajās pilsētās ir latviešu centri, kā arī skolas, bet tā kā dzīve ir angliskā vidē, daudzas ģimenes ir jauktas un ir grūti ikdienā runāt tikai latviski,” viņa saka. 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.