Iveta Skaba
Aizvadītā nedēļa tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālajā mājā “Galdiņos” Bebru pagastā pagāja tēlniecības zīmē. No 16. līdz 18. jūlijam, triju dienu garumā, te norisinājās tēlniecības aktivitāšu pasākums “Kal slēpes vasarā!”.
Top darbi no papīra, metāla un māla
Starp vairāk nekā 30 radošo darbnīcu apmeklētājiem bija gan lielāki un mazāki bebrēnieši, gan arī interesenti no citurienes — Kokneses, Aizkraukles un Rīgas. Ar viņiem darbojās tēlnieki, dažādu paaudžu pārstāvji Ģirts Burvis un Artūrs Bogdanovs. Mākslinieku vadībā tapa mākslas darbi no papīra un māla.
Patlaban “Galdiņos” apskatāma jaunā tēlnieka Artūra Bogdanova darbu izstāde, kas apmeklētājus priecēs līdz pat augusta beigām. Savu veikumu parādīja arī jau pieredzējušais mākslinieks Ģirts Burvis. “Galdiņu” pagalmā savā brīvības lidojumā riņķoja “Putni”. Mākslinieks savus darbus dēvē par tēlnieka zīmēm, kas tapušas noteiktā laikā un telpā, vides ainavā un cilvēku apziņā.
Ģirts Burvis bērniem un pieaugušajiem vadīja radošo darbnīcu “Metāla origami”, bet Artūrs Bogdanovs mācīja, kā darboties ar mālu. Kā teikts “Galdiņu” “Facebook” lapā, “ar sirsnību, humoru un bezgala lielu pacietību katrs meistars savā radošajā darbnīcā lieliem un maziem radīja interesi par tēlniecības pirmajām pamatprasmēm. Ģirts Burvis demonstrēja, kā izveidoto origami izgriež no metāla plāksnes. Tā vairākas meitenes tika pie interesantām saktiņām un rotām. Divas jaunietes, kuras bija atbraukušas no Ogres, mājup aizbrauca ar saviem darinātiem kroņiem, kuriem pieskārušās arī tēlnieka rokas”. Savukārt no māla tika veidoti dažādi trauciņi, kāds zēns savai mammai izgatavoja pat telefona turētāju.
Abi tēlnieki apmeklēja arī Kokneses parku, kurā ir Ģirta Burvja skulptūra “Mūžībai”, kuru koknesieši un tūristi aplūko jau vairāk nekā 20 gadu. Savukārt aktivitāšu dalībnieku un citu sanākušo priekam muzicēja grupa “Emily Family” no Aizkraukles.
Vieno slēpošana un māksla
18. jūlijs bija tēlniecības pasākuma noslēguma diena. “Staburags” te sastapa memoriālmājas vadītāju Sarmīti Rodi, kura nenogurstoši rūpējās par visu labsajūtu, un mākslinieku Ģirtu Burvi, kurš tajā brīdī veidoja metu memoriālmājas balvai, kas iecerēta kā dāvana muzeja atbalstītājiem un tēlnieka Voldemāra Jākobsona radošā mūža popularizētājiem. Kas būs balvas ieguvējs, uzzināsim nākamgad, kad Voldemāra Jākobsona memoriālmājai “Galdiņi” tiks atzīmēta 50. gadadiena.
“Es “Galdiņos” esmu pirmo reizi,” stāsta Ģirts Burvis. “Bet, izrādās, mans dēls pirms gadiem divdesmit Bebros bijis vasaras nometnē.” Par tēlnieku Jākobsonu, memoriālmāju un viņa aizraušanos ar slēpošanu mākslinieks uzzināja no tagadējā Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieka Daiņa Vingra: “Teicu, tas ir interesanti. Tā tas savijās un realizējās šodien. Pats arī esmu kaislīgs slēpotājs un piedalos slēpojumos gan Latvijā, gan ārzemēs. Tā ir lieta, kas vieno mūs, tāpat kā māksla.”
Ģirts Burvis strādā gandrīz visos tēlniecības materiālos: akmenī, kokā, metālā, viņam ir bronzā lietas skulptūras, no kurām piecas ir pilsētvidē Rīgā. Viņš teic, katrā Latvijas malā ir kāda viņa skulptūra. “Katrā no tehnikām esmu izkopis savu autorstilu,” saka mākslinieks. “Galdiņos” bērniem un interesentiem viņš parādīja metāla origami.
Kas tas ir — metāla origami? Ar vārdu “origami” mēs saprotam papīra locīšanu. Veidojot kādu darbu, mākslinieks sāk ar papīru — vispirms izloka papīra modelīti. Tad tas tiek pārnests uz metālu — izgriezts un izlocīts. Ģirts Burvis stāsta, ka arī bērniem tas ir izdevies un dažs priecīgs aizbraucis mājās ar savu veikumu. Šī tehnoloģija īstenojusies arī lielākos darbos pilsētvidē — tas ir dzejnieka Plūdoņa piemineklis Bauskā, piemineklis dziesminiekam Haraldam Sīmanim Cēsīs, skulptūra “Rīdzinieki”, kas ir Rīgā, Deglava ielas sākumā. “Latvijā ir ap 100 skulptūru, mani darbi ir tapuši ārzemēs. Esmu priecīgs, ka joprojām tie interesē un varu sevi īstenot kā mākslinieks,” saka mākslinieks.
Trauks, kas piepildāms ar emocijām
Būt pasākumā Bebros Ģirtu Burvi uzaicināja Sarmīte Rode, un mākslinieku uzrunāja Voldemāra Jākobsona stāsts — kā viņš veidojis savu darbnīcu, kā skolojis savus audzēkņus gan mākslā, gan sportā, kā gājis pa mākslinieka ērkšķaino ceļu, kā veidojis savas slēpes un slēpojis. “Ļoti skaista un pozitīva vieta, kur cilvēki smeļas spēku. Par to pārliecinājos koncertos un radošajās darbnīcās,” teic Ģirts Burvis.
Balvai būs slēpju veidols, bet vēl bija varianti kā “Galdiņu” šķūnis ar atvērtajām durvīm un kā apgāzts kalns vai trauks, kas sapulcina cilvēkus. Slēpes bija nozīmīgas Jākobsonam un tikpat nozīmīgas ir Burvim. “Viņa darinātās slēpes muzejā var aplūkot. Reizē tā ir aicinoša zīme, kā trauks, piepildāms ar cilvēciskajām emocijām,” teic mākslinieks. Modelīša etalons ir tapis, tagad to atliek vien pilnveidot.
Kā atklāja memoriālmājas vadītāja Sarmīte Rode, ka, dodoties atpakaļ uz Rīgu, Ģirts Burvis viesu grāmatā atstāja šādu ierakstu: “Tēlnieka Voldemāra Jākobsona muzejs un tā daudzveidīgās, interesantās mākslas, kultūras norises ir būtisks pienesums gan Kokneses, Aizkraukles, gan Latvijas krāšņajā kultūrainavā! Esmu piedzīvojis trīs neaizmirstamas, pozitīvu emociju, iespaidu piepildītas dienas šeit — Vecbebru kultūras centrā!”
Reklāma