Skarbajos vējos norūdīta

Lāsmu Baltausi Vecbebru pusē pazīst daudzi. Pirms pieciem mēnešiem viņa savai iepriekšējai dzīvei, teju 36 gadiem, teica ardievas, un, kā pati saka, lai netraucētu atmiņas un sāktu jaunu dzīvi — pārcēlusies uz Jēkabpili. Iepriekšējos sešos gados viņas dzīvē pūtuši spēcīgi pārmaiņu vēji. Lielākās brāzmas — nosvinētas kāzas, un pirms četriem gadiem 19. janvārī kļuvusi mamma meitiņai Esterei. Šonedēļ ir Lāsmas dzimšanas diena, labs iemesls, lai paskatītos atpakaļ uz dzīves līkločiem.
Lāsmas dzīvē vislielāko iespaidu atstājusi viņas vecmamma no tēta puses — Ilga. Kā Lāsma saka, sākot no brīža, kad piedzimu, un bija kopā, līdz pirms deviņiem gadiem devās mūžībā. “Kad ome aizgāja, domāju — nu gan man būs vienai tās dzīves auzas jākuļ,” atzīst Lāsma.
Lai arī atmiņas ir neizdzēšamas un noteikti pavadīs visu atlikušo mūžu, viņa nolēmusi dzīvē atšķirt jaunu baltu lapu. Tāpēc aizgājusi no dzīvokļa Vecbebru “Rūķīšos”, kopā ar vīru paņēmuši bankā kredītu un Jēkabpilī nopirkuši māju. Vecajā dzīvesvietā palikuši divi brāļi un māsa no mammas otrās laulības.