Patīk izmēģināt visu. Daudzeviete Vija Dudeniča: strādāju, kamēr beidzas “baterija”

Apmeklējot Daudzevas saieta namā sarīkoto izstādi “Mana pūralāde”, skatienu piesaistīja jaciņa, kas darināta īru mežģīņu tehnikā. Skaistā darbiņa autore ir daudzeviete Vija Dudeniča, kuru izdevās satikt, kad viņa bija atnākusi apskatīt izstādi un piekrita nelielai sarunai.

Vēro vectēva darbu

Vija Dudeniča par daudzevieti sevi sauc kopš piecu gadu vecuma, kad ar vecākiem no Sēlpils pārcēlās uz Daudzevu. Pēc izglītības viņa ir pirmsskolas skolotāja. Pirmsskolā nav iznācis pastrādāt, bet dzīvē darījusi visādus darbus.
Dažādus rokdarbus Vija darina visu savu apzināto mūžu, un tie viņai ir mīļi. Siltajā maija dienā uz izstādi viņa bija atnākusi arī pašas šūtajā kleitā. “Es šuju visu,” saka daudzesiete. “Kleitas, blūzes, bikses, svārkus, pat mēteli esmu šuvusi.” Pirmo kleitu pašuva, kad mācījās vien sestajā klasē, un ļoti labi to atceras — kokvilnas auduma, uz melna pamata bija puķes. “Šūšana mani ieinteresēja, jo es diendienā redzēju, kā vectēvs šuj. Viņš bija skroderis. Padomju laikā cilvēkiem nebija daudz naudas. Viņi nēsāja drapa auduma mēteļus. Kad mētelis bija novalkāts, tad ar to nāca pie vectēva. Viņš izārdīja, audumu apgrieza uz otru pusi un sašuva kopā. Bija jauns mētelis. Es to visu redzēju, un arī pašai gribējās šūt. Šuvu kleitas ballēm sev, pēc tam draudzenēm,” Vija atceras.