Papildināt, nevis aizstāt domāšanu

Pēc diplomu saņemšanas daudzi absolventi jokojās sociālajās platformās un pateicās mākslīgajam intelektam par kopīgi nokārtotajiem eksāmeniem un uzrakstītajiem noslēguma darbiem. Patiesībā jokā ir liela daļa taisnības. “ChatGPT” ir sarunbots, kas ir apmācīts, lai saprastu cilvēku valodu — izprastu lietotāja ievadīto vaicājumu vai uzvedni un atbildē izstrādātu izsmeļošas atbildes. Tas ir vienlaikus aizraujošs un biedējošs sarunu biedrs. Ikviens, kurš to ir izmēģinājis, spēj saskatīt pievienoto vērtību — ātras atbildes uz sarežģītiem jautājumiem, konsultācijas par visdažādākajām tēmām, sarunbots spēj uzturēt vienkāršu sarunu, ģenerēt fotogrāfijas un darīt daudz ko citu. Tas ātri pielāgojas rakstītāja stilam, kļūst cilvēcīgāks.

Problēmas sākas mirklī, kad sarunbots kļūst par neaizvietojamu sabiedroto. Zūd nepieciešamība un vēlme domāt, meklēt vai rakstīt pašam. Tā vietā visu var izdarīt “ChatGPT”. Man ir vairāki paziņas, kas ar sajūsmu dalījušies pieredzē. Viens stāstīja, ka ievada visus savus veselības datus, analīžu rezultātus un simptomus, lai sekotu līdzi veselībai. Kāds cits priecājās par depresijas apsīkumu, jo sarunas ar programmu ir bijušas tik veiksmīgas, ka zudusi vientulības sajūta. Nešaubos, ka tehnoloģijas ir liels pienesums ikdienā, taču arī tās nav ideālas. Mēģinām šo programmu izmantot darbā. Reiz kolēģe lūdza sarunbotu izveidot Aizkraukles novada karti ar pieejamajiem bankomātiem. Viedais draugs kļūdījās — tas piedāvāja neaktuālu, novecojušu informāciju.

“ChatGPT” norāda, ka tam padodas ātra piekļuve informācijai, ir pieejama plaša zināšanu bāze un labas valodas saprašanas spējas. Starp faktoriem, kas jāņem vērā, tas uzsver, ka nav cilvēks un var kļūdīties: “Es varu būt uzticams palīgs, ja cilvēks zina, kā mani pareizi lietot — kā informatīvu rīku, nevis kā absolūtu patiesības avotu.”

Un tieši šeit slēpjas būtiskā atšķirība — vai mēs esam tehnoloģiju lietotāji, vai kļūstam par to pasīviem patērētājiem. Sarunbota potenciāls ir milzīgs, taču, ja paļaujamies tikai uz tā radītajiem risinājumiem, zūd radošums, kritiskā domāšana un profesionālās iemaņas.

Mākslīgais intelekts nav ne labs, ne ļauns — tas vienkārši ir rīks. Līdzīgi kā kalkulators matemātikā vai meklētājs internetā. Atšķirība slēpjas tajā, cik daudz atbildības esam gatavi uzņemties par gala rezultātu. Vai mēs pārbaudām faktus, pārdomājam kontekstu un izvērtējam informācijas nozīmi? Vai arī uzticamies neredzamai sistēmai, kas bieži vien sniedz atbildes, kuras tikai izklausās pareizas. Svarīgi ir ne tikai izmantot šo tehnoloģiju, bet arī mācīt sev un citiem to saprast — tās ierobežojumus, potenciālos riskus un iespējas. Ja to darām apzināti, “ChatGPT” un līdzīgi rīki var kļūt par izcilu sabiedroto, kas papildina, nevis aizstāj cilvēka prātu.