Muzejā atklāta tirgum veltīta izstāde. Neretā savlaik bijis viens no lielākajiem zirgu tirgiem.

Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā “Kalna Ziedos” atklāta izstāde, kuras tēma — tirgus. Tajā apkopoti priekšmeti, vēstures liecinieki, no pagājušā gadsimta sākuma, kuri stāsta par to, ko uz tirgu veda kā preci, kā arī apģērbs, apavi, kas mugurā bija pārdevējiem un pircējiem.

Tējnīcās alkohols bija stingri aizliegts

Lilija Jakubenoka, muzeja izstāžu un ekspozīciju kuratore, stāsta, ka viens no lielākajiem tirgiem pagājušā gadsimta sākumā bija Neretā. Uz to brauca pircēji un pārdevēji ne tikai no Latvijas, bet arī no Lietuvas. Piemēram, no Rīgas uzpircēji uz Neretu atveda zivis, tajā skaitā reņģes, zušus, rudenī nēģus. Tirgus bija vieta, kurā saimnieki sev sarunāja kalpus, jaunieši iepazinās savā starpā. Katrā tirgū neiztika bez zīlējošām čigānietēm. Neretā bija viens no populārākajiem zirgu tirgiem, un arī tajā prasmīgākie darboņi bija čigāni. Bijuši gadījumi, kad tirgū pārdevējs zirgu sadzirdīja ar degvīnu. Dzīvnieks bijis mundrs, bet otrā dienā pie jaunā saimnieka stallī gulējis pa pusei beigts, bet, lai ar vienu kāju klibs zirgs skrietu glītāk, sabojāja arī otru kāju. Tirgus bija arī liela izklaides vieta. No aculiecinieku teiktā zināms, ka tirgū bija cirka būda un tajā rādīja lauvas. Kāds cits stāstījis, ka pēc kāršu spēles mājās devies bez zirga un bez ratiem. Kad rudenī bija jārok kartupeļi, zirga vietā stājusies sieva. Dažs labs tirgū pirmo reizi nogaršoja tam laikam eksotisku augu — tomātu. Bērniem tirgusdiena saistījās ar zaļu un rozā saldējumu, zelteri, bet pirktākā prece bija ūdenskliņģeri un desiņas tējnīcās. Pieaugušie nogaršoja kaut ko stiprāku, lai gan Latvijas laikā pirmajos gados tējnīcās alkoholu pārdot bija stingri aizliegts.

Saimnieces sviesta vietā pārdeva noziestu ķieģeli

Tirgū varēja nopirkt principā visu. No leišiem te ieradās amatnieki, kas pārdeva no koka un ādas darinātas lietas. No Pļaviņu puses brauca skārdnieki ar savu preci. Bija arī podnieki un petrolejas tirgotāji. Ja mājās bija blusas vai blaktis, te varēja nopirkt zilumzāles. Daži no šiem priekšmetiem redzami muzejā Aizkrauklē. Te arī no bērza tāss, no meldriem un salmiem darinātas tirgus somas un platmales. Patvāris, kas redzams starp eksponātiem, vairāk saistās ar krievu tautu, savulaik to daudz bijis arī Latvijā. Te sviesta formas, un par šo preci no pierakstiem zināms, ka Neretas tirgū saimnieces mēdza krāpties. Lielajā sviesta klucī pa vidu ielika ķieģeli, apkārt samīcītu kartupeļu masu un tikai ārmalas nozieda ar sviestu. Klucis likts uz dēlīša, un saimniece mudinājusi pirkt visu, bez griešanas. Tāpēc sviesta pārpircējiem bija garas metāla adatas, ar kurām kluci pārbaudīja.

Par Neretas tirgu zināmi arī citi nostāsti. Kādā reizē saimnieks atvedis bulli. Sākumā bijis mierīgs, bet vēlāk, sajutis govju smārdu, satrakojies. Uradņiks licis lietā pistoli, bet tas nelīdzējis. Lodes par buļļa pieri tālāk nav tikušas. Par laimi, kādam arī bijusi pistole, un viņš bulli nolicis gar zemi. Kādā citā reizē bērni skrējuši skatīties četrus lielos kaķus jeb tīģerus. Vienam būris bijis vaļā, dzīvnieks izmucis. Par laimi, to pamanījis dresētājs, teicis bērniem, lai nekustas. Pierakstos lasāms, ka cirka būdā pie ieejas stāvējis vīrs ar papagaili uz pleca. Putns skaļā balsī jautājis: “Biļetes irr?” Pēc izrādes putns ķērcis: “Arrrā, arrā!”

Savukārt Jēkabpilī tirgus placis bijis ielejā, un no aculiecinieku piezīmēm lasāms, ka, no malas skatoties, placis kā jūra viļņojies no sievu baltajiem lakatiņiem. Lilija Jakubenoka teic, ka katrā lielā tirgū neatņemama vakara atrakcija bija izkaušanās. Pat ja nebija konflikta — tā bija tradīcija.

Ekspozīcija muzejā “Kalna Ziedi” būs skatāma līdz novembra sākumam.

Fotogalerija no ekspozīcijas https://staburags.lv/aizkraukle-kalna-ziedu-muzeja-atvert-tirgus-darbosies-lidz-novembrim/