Mīlestības turpinājums mūzikā. “Ziņģe par Lipu Tulianu”: stāsts, kas paliek sirdī

Lai gan pagājušas jau vairāk nekā desmit dienas kopš mūzikas namā “Daile” skatīju Raimonda Paula un dzejnieka Jāņa Petera jauno muzikālo kopdarbu “Ziņģe par Lipu Tulianu”, mani šis kopdarbs vēl arvien tur savā varā. Varbūt šim pasākumam varēja likt arī nosaukumu ‘‘Veltījums mīlestībai”. 11. decembrī mūzikas namā “Daile” šī programma piedzīvoja pirmatskaņojumu. Vakars bija īpašs, jo muzikālais stāsts bija Maestro veltījums aizsaulē aizgājušajai sievai Lanai dzimšanas dienā. Todien viņa svinētu savu 85. dzimšanas dienu. (Lana Paula mūžībā devās 84 gadu vecumā pērnā gada 4. augustā).

Stāsts par aristokrātiskā laupītāja Lipa Tuliana piedzīvojumiem bija iedvesmojis komponistu Raimondu Paulu un dzejnieku Jāni Peteru jaunam muzikālam kopdarbam “Ziņģe par Lipu Tulianu”. Līdz šim nebiju dzirdējusi Lipa Tuliana vārdu. Kas viņš īsti bija — ļaundaris, laupītājs vai drošsirdīgs varonis, kas aizstāv nabagos un nelaimīgos? Nenoliedzami, te var vilkt paralēles ar angļu tautas balāžu varoni — cēlsirdīgo laupītāju Robinu Hudu. Jautājumu par galvenā varoņa būtību savā jaunākajā muzikālajā programmā risina maestro Raimonds Pauls un dzejnieks Jānis Peters. Izrādās veltīt muzikālu uzmanību šim aristokrātiskās izcelsmes dēkainim bijis sens Maestro sapnis. Un var tikai piekrist Paulam, ka Petera uzrakstītie teksti ir nozīmīgi arī šodien. Bet stāsts jau nav tikai par to. Tas ir arī stāsts par mīlestību. To lielo, mūžīgo, vienreizējo. Iestudējuma teksta autore ir Evita Sniedze, literāru ieskatu vēsturiskajos notikumos uz skatuves sniedza aktieris Gerds Lapoška. Savukārt laupītāja dzīves stāstu mūzikā izdziedāja Ance Krauze un Daumants Kalniņš. Man šī izrāde valdzināja tieši ar savu vienkāršību. Daudzi uzvedumi ir tik pārmoderni, piebāzti ar mūsdienu tehnoloģijām, ka tas mani drīzāk garlaiko un atbaida. Šis iestudējums ir apliecinājums, ka atslēgu uz skatītāju sirdi var gūt arī vienkāršībā un talantā. Tā nobeigumā Raimonda Paula no sirds teiktie vārdi: “Es gribu jums pateikt vienkāršu paldies, jo mēs jau koncertu veltījām cilvēkam, kura vairs nav te. Es ceru, ka viņa sadzirdēja to visu. Paldies!”, lika noritēt ne vienai vien asarai. Viņa Mūza Lana noteikti šo koncertu sadzirdēja, jo mīlestībai jau nav beigu. 

IESAKA MIRDZA PARFILOVA, pensionāre