Kopības spēks un pārmaiņu vēji Latvijā

Aizvadītā nedēļa pagāja XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku zīmē. Atšķirībā no daudziem citiem, kuru pašu, radu vai paziņu bērni piedalījās, es svētkus baudīju kā vienkārša vērotāja. Biļetes uz koncertiem neiegādājos, taču sekoju līdzi svētku norisei. Daudziem kolektīviem un dejotājiem ir sociālo tīklu konti. Redzēju jauniešu ikdienu, izdarības un izaicinājumus. Vieni dalījās ar sadzīves ainiņām, citi — ar uzfilmētajiem video nodeva svētku sajūtu caur savām pacilātajām emocijām. Skatoties šos video, aizdomājos par to, cik daudz šie svētki nozīmē jauniešiem. Viņi ne tikai dejo un dzied — viņi izdzīvo šo pieredzi ar visu sirdi. No agriem mēģinājumu rītiem līdz vēliem vakariem, pārpildītiem tramvajiem un skrējieniem pēc saldējuma — tas viss ir daļa no lielā stāsta, ko saucam par Dziesmu un deju svētkiem.

Īpaši aizkustinoši šķita brīži, kad jaunieši viens otram izrādīja atbalstu — kāds palīdzēja uzlikt tautastērpa jostu, cits turēja lietussargu mēģinājuma laikā. Tās ir nianses, ko kamerā varbūt nevar tik spilgti noķert, bet kas veido īsto svētku garu.