Vasara ir laiks, kad skolēni aktīvi izmanto iespēju strādāt, papildinot savus ienākumus. Vieni paši sameklē darbavietu, citi izmanto dalību skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā, ko sadarbībā ar darba devējiem piedāvā Nodarbinātības valsts aģentūra.

Aizpildītas visas vietas

Lielākais darba devējs skolēniem novadā arī šogad ir Aizkraukles novada pašvaldība. Tā šajā pasākumā piedalās jau trešo gadu. Pērn uz 127 darba vietām saņemti 174 skolēnu pieteikumi. Visvairāk to bija Aizkrauklē, kur uz piedāvātajām 22 darba vietām pretendēja 68 skolēni. Citviet darba vietu bija mazāk, dažā pagasta pakalpojumu centrā pa vienai. Šis skaits katru gadu mainās atkarībā no pašvaldības pieprasījuma. Šogad Aizkraukles novada pašvaldība piedāvāja 131 vakanci, un saņemti 189 pieteikumi.

Jauniešu vasaras darba koordinatore Aizkraukles novada pašvaldībā un Klintaines pagasta pakalpojumu centra vadītāja Eva Zeipe-Mača

Jauniešu vasaras darba koordinatore Aizkraukles novada pašvaldībā un Klintaines pagasta pakalpojumu centra vadītāja Eva Zeipe-Mača stāsta, ka tik daudz gribētājiem piedāvāt darbu nav iespējams, jo šim pasākumam pašvaldībā paredzēts noteikts finansējums. Līdz ar to izstrādāts nolikums, pēc kā vērtē katru pieteikumu, ko dara komisija piecu cilvēku sastāvā.

— Jauniešu interese par darbu vasarā kļuvusi vēl lielāka, jo arī pēc noteiktā laika vēl pienāca pieteikumi, kas gan noraidīti uzreiz. Tāpat kā pērn lielākais pieprasījums bija vakancēm Aizkrauklē, kam pieteicās ne tikai aizkrauklieši, bet arī no citām vietām, kā pirmo izvēli norādot tieši novada centru. Līdz ar to uz vienu darba vietu pretendēja vairāki. Pēc pieteikumiem varēja redzēt, ka jauniešus vairāk interesē darbs birojos, mazāk labiekārtošanā. Ir arī vairāk un mazāk pieprasītāki mēneši darbam, katram izvērtējot savas vasaras aktivitātes. Šogad notiek arī skolēnu dziesmu un deju svētki, kuros daudzi piedalās, līdz ar to daudzi nevar strādāt jūlijā. Bija arī atsevišķas vietas, īpaši pagastos, kur mazāk pieteikumu un jauniešu, tāpēc vakances aizpildījās grūtāk. Tad uzrunājām jauniešus, piedāvājot darbu citās vietās, nekā viņi sākotnēji bija izvēlējušies. Kopumā darbinieki nodrošināti visās pieteiktajās darba vietās, — saka Eva Zeipe-Mača.

Jābūt sagatavotiem un precīziem

Apvienības ik gadu iesniedz skaitu, kādas vakances būs pieejamas un cik daudz jauniešu varēs pieņemt darbā. Pašvaldības piedāvātie darbi ir dažādi — palīgstrādnieki, apstādījumu kopēji, bibliotekāri, palīgi muzejos, klientu apkalpošanas speciālisti, projektu koordinators un citi.

Nolikums skolēnu vasaras darba organizēšanas kārtībai palicis nemainīgs. Viens no kritērijiem, lai jaunieti apstiprinātu dalībai skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā Aizkraukles novada pašvaldības iestādēs, ir pieteikumā pievienotais motivācijas apraksts. Nereti no potenciālajiem darbiniekiem vai viņu vecākiem ir neizpratne par šo prasību, jo galvenā jauniešu motivācija darbam vasarā esot vēlme nopelnīt. Eva Zeipe-Mača atzīst, ka šis pasākums gatavo jauniešus darba tirgum, kur motivācijas vēstule ir obligāta, un no tā, cik veiksmīgi tā uzrakstīta, bieži vien daudz kas atkarīgs.

— Motivācijas pieteikumi bija dažādi. Arī ar vienu teikumu, ka grib naudu vai nepieciešama pieredze, kas noraidīti pirmie. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pieteikumu kvalitāte ir būtiski pieaugusi, un vairākas motivācijas bija vienkārši izcilas. Daudz papildu punktu šogad deva arī veiktais brīvprātīgais darbs. Šoreiz saskārāmies arī ar to, ka daļa jauniešu nebija precīzi norādījuši savas e-pasta adreses, un bija grūti nodot informāciju, tāpēc paralēli tā sūtīta arī vecākiem. Tā arī ir laba mācība, gatavojoties darba tirgum, — precīzi norādīt prasītos datus, — stāsta Eva Zeipe-Mača.

Vairāk labu piemēru

Koordinatore atzīst, ka ir pa kādam gadījumam, kad jaunieši atsakās no piedāvātās darba iespējas, jo izvēlējies strādāt citur vai tomēr nav iespējas to darīt konkrētajā mēnesī. Tad viņa zvana citam, kurš pretendē uz darbu, un vakance aizpildās. Sarežģītāk ir mazākos pagastos, kur jauniešu nav tik daudz, bet pagaidām viss veiksmīgi ir atrisinājies — pašvaldībai ir gan darba rokas, gan kādam skolēnam iespēja strādāt.

Eva Zeipe-Mača atzīst, ka viņas darba diena vasarā sākas, sazinoties ar Nodarbinātības valsts aģentūras nodarbinātības pasākuma koordinatori, jo šī procesa organizēšana prasa pietiekami daudz darba. Ik pa laikam arī kaut kas mainās, tāpēc mācās gan aģentūras speciālists, gan pašvaldības koordinatore.

Šovasar jauniešiem rit vēl tikai otrā darba nedēļa, un, kāds būs šī gada darba cēliens, vērtēt varēs rudenī. Eva Zeipe-Mača atzīst, ka pieredze bijusi dažāda, bet vairāk tomēr ir tādu jauniešu, kuri strādā apzinīgi, arī nākamajā gadā izvēloties darbu pašvaldībā.

Labi palīgi

Neretas apvienības pārvaldes vadītājs Juris Gorbačovs

Atzinīgi jauniešu nodarbinātību vasarās vērtē arī apvienībās. Neretas apvienības pārvaldes vadītājs Juris Gorbačovs teic, ka gan pašvaldībai, gan jauniešiem tas ir labi.

— Interese par darbu ir, bet arī paši uzrunājam jauniešus un vecākus, kā arī palīdz skola.

Strādājot viņi labāk saprot, ko nozīmē pašiem pelnīt, nevis tikai saņemt no vecākiem. Savukārt pagastā ir palīgi, un pastāvīgajiem strādniekiem var dot atelpu un palaist atvaļinājumā. Ir, protams, pieaugušais, kurš pieskata jauniešu darbu, un tie ir papildu pienākumi, bet sadarbība veidojas, un lielākoties visi strādā labi. Darbi arī man sarežģīti vai grūti, bet ir jāstrādā. Tāpēc ir pa kādam, kurš otrā gadā vairs nepiesakās, jo zina, ka te būs jāievēro darba disciplīna. Ir tādi, kuri strādā divus mēnešus, un varam to piedāvāt, jo pieprasījums ir mazāks nekā pilsētās. Katrā ziņā šī darba pieredze ir ļoti svarīga, jo varam teritorijā daudz ko sakārtot, bet jauniešiem rodas lielāka atbildība pret vietu, kur dzīvo un strādā, — saka Juris Gorbačovs.

Kokneses apvienības pārvaldes Komunālās nodaļas vadītāja Benita Peciņa

Arī Kokneses apvienības pārvaldes Komunālās nodaļas vadītāja Benita Peciņa priecīga par palīgiem.

— Darba rokas noder vienmēr. Meitenes galvenokārt ravē dobes, puiši pļauj zālāju, kā arī veic citus darbus. Tie, protams, lielākoties ir pusaudži, ar ko jārēķinās, arī atbildība pašvaldībai liela, bet ieguvums ir abām pusēm. Ir tādi, kuriem darbs sokas veiklāk, citam lēnāk, kāds vairāk jāpamāca, kas jādara, jo līdz šim nav saskāries ar tādiem darbiem. Rezultātā darba pieredze un rūdījums ir katram, — saka Benita Peciņa.

Informāciju gūst sociālajos tīklos

Jauniešus darbā vasarā labprāt pieņem arī privātie uzņēmumi. SIA “Melita” aicināja jauniešus strādāt abos “Lats” veikalos Koknesē. Katrā ir divas vietas, un jūnijā visas ir aizpildītas, bet pa kādai vēl ir jūlijā un augustā. Uzņēmuma pārstāvis Dainis atzina, ka viņi pieņem darbā no 18 gadiem, jo darbs ir arī pie kases, un nepieciešams, lai darbinieki varētu strādāt pilnvērtīgi. Šādu iespēju uzņēmums izmanto jau vairākus gadus, un tā esot laba, jo vasarās ir vairāk darba, un darbinieki arī dodas atvaļinājumā. Lielākoties viņu pieredze ir laba, un jaunieši tiek galā ar uzticētajiem pienākumiem.

Odzienas muižas pārstāve Nora Krasovska atzina, ka visas piedāvātās vietas ir jau aizņemtas. Katrā vasaras mēnesī jauniešiem paredzētas divas darba vietas. Tā ir uzņēmuma pirmā pieredze šajā jauniešu nodarbinātības pasākumā sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru.

— Tā kā mums ir viesu nams laukos, kur nav daudz darbinieku, pienākumi ir dažādākie, lai uzņemtu viesus. Jaunieši dodas līdzi arī ekskursantiem, palīdz teritorijas sakopšanā un labiekārtošanā. Tā mums ir liela, un, ko darīt, vienmēr ir. Darbam pieteicās galvenokārt pusaudži, bet neviens jau pilngadīgs jaunietis. Acīmredzot šajā vecumā viņi izvēlas ko citu vai aizņemti ar gatavošanos tālākajām mācībām. Tie, kuri sāka strādāt, izteica vēlmi strādāt divus mēnešus, kas ir atļauts. Grūti pateikt, kādas viņiem būs domas pēc mēneša, bet pagaidām visi ir apmierināti, — stāsta Nora.

Viņa atzina, ka visvairāk pieteikumu darbam saņēmusi pēc ieraksta sociālajos tīklos, jo to bija pamanījuši gan paši jaunieši, gan viņu vecāki. Acīmredzot tā ir platforma, ko jaunieši vairāk izmanto, arī meklējot darbu.

Ekonomikas stunda

Ingūna Grandāne atzīst, ka jauniešu interese par darbu ir ļoti liela.

— Interese nereti sākas jau labu laiku iepriekš, un ir jaunieši, kuri kafejnīcā “Panna” strādā ne pirmo reizi, un viņiem dodam priekšroku, jo viņi jau ir ar pieredzi. Tā kā šogad esam mazāks uzņēmums nekā līdz šim, tad šovasar trijos mēnešos piedāvājam sešas darba vietas. Tie ir jaunieši no 15 gadu vecuma, kuri strādā par virtuves palīgiem, un līdz šim man ar viņiem bijusi lieliska pieredze. Darbs uzņēmumā viņiem ir arī kā sava veida ekonomikas stunda. Saņemot darba algas aprēķinu izdrukas, mēs arī izskatām gan algu, gan nodokļus, un ir jaunieši, kurus pārsteidz to lielais apmērs. Tad uzskatāmi var redzēt, cik lielu algu aprēķina un cik reāli var saņemt. Tas ir kā ieskats pieaugušo dzīvē, un tā arī ir laba pieredze, — saka Ingūna Grandāne.

Uzņēmums šajā nodarbinātības pasākumā piedalās jau daudzus gadus, un tieši veiksmīgā pieredze ir tā, kas mudina un rada vēlmi to turpināt. Inguna piebilst, ka lielāku interesi par darbu izrāda meitenes, kurām virtuves lietas ir ierastākas, bet arī puiši sevi parādījuši kā labi darbinieki.

— Ļoti svarīgs aspekts, kas būtiski arī vecākiem — jaunieši tādējādi var izvērtēt darba iespējas un tālākās izglītības nepieciešamību. Mums ir bijuši jaunieši, kuri pēc tam atzīst, ka ies tomēr mācīties, jo nevēlas visu dzīvi mazgāt traukus. Tā ir kā mācību stunda nākotnei, — saka Inguna.

Arī SIA “Ursula” īpašniece Inguna Kronberga atzina, ka jaunieši piesakās aktīvi. Katru mēnesi var strādāt divi jaunieši, kuri kafejnīcā palīdz novākt un mazgāt traukus, mizot un griezt dārzeņus, uzkopt telpas.

— Jaunieši grib strādāt, un, piedāvājot darba vietas jau trešo gadu, pieredze ir dažāda. Tomēr jauniešiem jādod iespēja, jo, kas tad viņus atbalstīs un mācīs, ja ne mēs paši. Nevar tikai sūkstīties, ka nekā nav. Ja vēl valsts nāk solīti pretī, tad arī mēs to varam. Pastrādājot bērnam rodas saprašana par darbu, strādāšanu kolektīvā un pieredze, — saka Inguna.◆

Fakts

Aizkraukles novada pašvaldības piedāvātās darba vietas skolēniem trijos vasaras mēnešos

◆ Aizkrauklē — 22.

◆ Jaunjelgavas apvienības pārvaldē — 39.

◆ Kokneses apvienības pārvaldē — 30.

◆ Neretas apvienības pārvaldē — 17.

◆ Pļaviņu apvienības pārvaldē — 21.

◆ Skrīveru pagasta pārvaldē — 2.

Informācija no Aizkraukles novada pašvaldības

Kas jāzina par Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumu vasaras brīvlaikā tiem, kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs

◆ Pasākumā var piedalīties skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs.

◆ Skolēnu reģistrācija darbam vasarā Nodarbinātības valsts aģentūrā atvērta līdz 17. augustam. Darbam Aizkraukles novada pašvaldībā tā jau noslēgusies.

◆ Reģistrēties var elektroniski, aģentūras portālā aizpildot pieteikuma anketu.

◆ Atrast sev piemērotu vakanci var skolēnu vasaras darba vakanču sarakstā. Tad jāsazinās darba devēju un jāpiesakās vakancei. Ja darba devējs to apstiprina, jāsaņem Nodarbinātības valsts aģentūras norīkojums darba sākšanai.

◆ Skolēns pasākumā piedalās uz laiku līdz vienam vai diviem mēnešiem.

◆ Samaksa par darbu ir atbilstoši darba līgumā nolīgtajam, bet vismaz valstī noteiktās minimālās darba samaksas apmērā par pilnu nostrādāto mēnesi. Pusi no algas sedz valsts, otru — darba devējs.

◆ Skolēnu vecumā no 15 līdz 17 gadiem nodarbina ne ilgāk kā 7 stundas dienā un ne vairāk kā 35 stundas nedēļā, bet skolēnu vecumā no 18 līdz 20 gadiem (ieskaitot) — 8 stundas dienā, 40 stundas nedēļā.

Jauniešu pieredze

LORETA, 16 gadi

— Strādāju pašvaldībā jau trešo gadu, un līdz šim man bijusi pozitīva pieredze. Pamatā tie ir labiekārtošanas darbi — ko uzdod, to daru. Nav bijis problēmu sastrādāties arī ar citiem, pieaugušajiem. Tas noteikti nav darbs, ko vēlētos darīt visu laiku, un nākamgad, visticamāk, meklēšu citas darba iespējas, bet pagaidām izmantoju šo. Turklāt tas ir tikai mēnesi. Noteikti ieguvums ir alga, kas, manuprāt, šajā vecumā ir pietiekami laba.

KRISTAPS, 20 gadi

— Pirmos divus gadus izmantoju iespēju, ko piedāvāja pašvaldība, un strādāju savā pagastā. Biju priecīgs par algu, kas bija minimālā, bet tomēr tobrīd šķita liela. Strādāju kā palīgstrādnieks, un darbs nebija grūts. Ar laiku gan tas šķita vienmuļš un gribējās pelnīt vairāk, tāpēc nākamajās vasarās pats meklēju darba vietu. Tā bija vietējā uzņēmumā apkalpošanas jomā. Daudz kas bija jāiemācās, bet man patika. Ja darba bija daudz, diena pagāja ļoti ātri. Arī nopelnīju diezgan labi. Darba devējs aicināja arī nākamgad strādāt, bet vajadzēja izvēlēties — lielāka peļņa vai pieredze profesijā, ko mācījos. Izvēlējos pieredzi, bet esmu pateicīgs savai iepriekšējās vasaras darbavietai par iespēju un pieredzi.

MARTA, 16 gadi

— Tā kā man Rīgā ir, kur palikt, izlēmu, ka šovasar tur strādāšu kafejnīcā. Aizsūtīju vairākus pieteikumus un saņēmu atbildi, ka varu strādāt. Izvēlējos to, kas tuvāk dzīvesvietai. Tā būs mana pirmā darba pieredze.

REINIS, 19 gadi

— Esmu strādājis gan pašvaldībā, gan pats meklējis darbu. Vienu vasaru piedāvāju arī savus pakalpojumus zāles pļaušanā. Sākumā veicās labi, bet bija arī tādi, kuri uzskatīja, ka neesmu tomēr labi nopļāvis un nesamaksāja tik, cik iepriekš vienojāmies. Labāk tomēr strādāt tur, kur zini, ka alga nodrošināta.

Vecāku pieredze

SILVIJA, trīs bērnu māmiņa

— Gan meita, tad dēls strādāja pašvaldībā. Darīja visādus darbiņus labiekārtošanā — ravēja, tīrīja, apgrieza krūmus un veica citus darbus. Nav jau nekāds sapņu darbs, bet jauniešiem bez pieredzes piemērots. Ja mājās neko tādu darīt negribas, tad par samaksu ir citādāk. Gāja un strādāja. Meita mēģināja arī pati meklēt kādu darbiņu, bet jaunietim 15 vai 16 gados tas nav tik vienkārši. Var kādām aiziet palīgā bērnus pieskatīt, dārzu izravēt, bet visi jau grib strādniekus, kuri var strādāt no rīta līdz vakaram, ar lielu pieredzi. Darba devējam ir arī bažas, vai pilnībā var uzticēties jaunietim, kāda ir viņa atbildības izjūta. Tas viss tā ir, turklāt samaksas ziņā bieži vien valda uzskats, ka jaunietim jau nevajag tik daudz maksāt. Tāpēc Nodarbinātības valsts aģentūras pasākums ir labs, jo nodrošina gan darbu, gan samaksu par to.

LAURA, vasarā strādā divi bērni

— Tā ir ļoti laba pieredze. Dēls to dara pirmo reizi un strādā tagad jūnijā, bet meitai būs jau trešais gads, un viņa strādās augustā. Arī mums, vecākiem, tas ir labi, jo bērni gūst pieredzi, redz, cik viegli vai grūti ir pašiem pelnīt, varbūt vairāk aizdomājas, kā tērēt nopelnīto, kas tik grūti nācis. Jauniešiem, kuri strādā, ir dažāda pieredze, bet varbūt viņiem varētu dot izbaudīt lielāku patstāvību darbā, vairāk uzņemties atbildību. Būtu labi, ja bērni varētu strādāt divus mēnešus, bet šobrīd mums uz vietas tas nav iespējams, kas arī nav atkarīgs no pašvaldības.

Iepriekš meita arī pati meklēja darba iespējas un nedaudz piepalīdzēja vienā lauku saimniecībā, kā arī auklēt bērnu, bet tie bija tādi nepastāvīgi darbiņi. Pašvaldībā darbs ir ar noteiktu samaksu un konkrēts. Tā kā meitai jau drīz būs 18 gadu, viņa labprāt strādātu sabiedriskajā ēdināšanā, un tas būtu labi, bet tuvākajā apkārtnē nav tādu iespēju. Uzņēmumos, kur viņa interesējās, viss jau bija aizņemts. Acīmredzot vajadzēja interesēties laicīgāk.

RUDĪTE, audzina divus bērnus

— Vecākais dēls nepacietīgi gaidīja, kad viņam būs 15 gadu, lai varētu strādāt. Ļoti gribēja nopelnīt savu naudu. Kad pienāca ilgi gaidītais vecums, pieteicās pašvaldībā un darbu dabūja. Iepriekš jau runājām, kādi darbiņi būs jāveic, ka uz darbu būs jāiet katru dienu, un tā visu mēnesi. Tik vienkārši tas gan nebija, kad vajadzēja no rītiem celties, lai dotos uz darbu, kaplēt celiņus, ravēt, laistīt dobes vai darīt citus darbus, kas nu kurā dienā. Lielā sajūsma par naudas pelnīšanu mijās ar vilšanos, apnikumu, bet pēc mēneša viņš teica, ka tik traki nemaz nebija. Nākamajā gadā gāja atkal strādāt un jutās jau kā “boss”, kurš visu zina! Pienākumus jau uzticēja lielākus, un tas ļoti iespaido, ja jaunietis jūtas novērtēts.

JANA, trīs bērnu māmiņa

— Mums ģimenē vienmēr bijis skaidrs, ka bērniem vasarā vajag strādāt. Tā ir darba, kolektīva pieredze un sava naudiņa. 15 gadi tam ir labs vecums, tikai žēl, ka darbavietu novadā nav tik daudz. Ja pašvaldība piedāvā šādu iespēju, noteikti jāizmanto. Pašiem kaut ko meklēt ir risks, un vienreiz dēlam bija negatīva pieredze, ka lauku saimniecībā nesamaksā solīto. Pašiem jābūt zinošiem, nav jābaidās prasīt par nosacījumiem, un līgumam tomēr jābūt. Saprotu, ka jaunieši nav kvalificētākais darbaspēks, bet pieaugušie tomēr viņiem rada priekšstatu par daudzām lietām.

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.