Imants Kaziļuns: Mēs joprojām esam polarizējušies

Ja jānosauc mani pagājušās nedēļas spilgtākie notikumi saistībā ar darbu, tie bija divi — novada pašvaldības tikšanās ar neretiešiem un senioru deju kolektīva “Aizkrauklis” jubilejas koncerts Aizkraukles pagasta kultūras namā.
Vispirms par Neretu. Ļoti acīs dūrās sanākušo drūmās, norūpējušās, varbūt arī skepsi rādošās sejas. Kungi nāk un iet, mēs te esam un paliekam — varbūt tā klusējot domāja viens otrs. Mēs katrs gribam dzīvot normālu dzīvi. Kurā nav jāpieprasa, jāpierāda, jāķepurojas. Manuprāt, pārāk bieži runājot par novada prioritātēm, runā par tūrismu — celsim skatu torni, iekārtosim veloceliņus un laivu piestātnes, atpūtas vietas utt. Izņēmums nebija arī šī sanākšana. Tomēr, manā skatījumā, ilgtermiņā tā patiesībā ir darbības imitācija. No vienas puses, šodien ir labi — var piesaistīt Eiropas naudu, dažiem, kas ar naudas piesaisti nodarbojas, ir darbs un alga, kaut ko arī uzceļ, un kādu laiku tā koka būdiņa, soliņš, trenažieris stāv un negāžas. Var ielikt krāšņu objekta bildi bukletā vai mājaslapā, kādu laiku kā mušas uz sīrupu kāds atbrauks to skatīt. Vai no tā kaut ko iegūs vietējais iedzīvotājs? Domāju, katrs kaut cik aktīvs cilvēks ārpus pilsētas, pirmkārt, lielu paldies pateiks par ceļu, kas ir daudzmaz labā kārtībā. Par to runāja arī neretieši. Vienā brīdī nožēloju savu kautrību, apskaužot vienu no aktīvākajām šajā sapulcē — Zigfrīdu Ozoliņu. Kāpēc arī es kā iedzīvotājs, tiesa, ne neretietis, nepasaku, ka man arī gribētos, lai vismaz reizi gadā nolīdzina ceļu gar māju. Tās trakās bedres, kas pēc katras lietusgāzes paliek arvien dziļākas, jau zinu no galvas. Ziemā tās aizsnieg, un, ja tā padomā, kāpēc jāgreiderē, ziemā bedres taču nav tik bīstamas. Kāpēc jāpļauj ceļa malas, tāpat agri vai vēlu augi novītīs. Te arī rodas šī skepse, neticība, sajūta: mēs te — viņi tur. Vienmēr no pašvaldības skan aizbildināšanās, ka to nevar darīt, likums to neatļauj. Bet kāpēc tā vietā necensties mainīt likumu, lai tas strādā cilvēku labā? Vai man, dzīvojot laukos, vajadzētu kreņķēties — varēšu tagad, ziemā, no rīta aizbraukt līdz darbam vai nē? Vai šomēnes atkal vajadzēs vismaz 200 eiro ieguldīt mašīnā, jo jāmaina kāda detaļa sasistajā piekarē, stūres mehānismā vai vēl sāpīgāk — gultņi.