Dzimusi skolotāja. Strādā ar neslīpētiem dimantiņiem

Kad Neretā kādā pasākumā redzat dejojam mazus ķiparus, trīs līdz septiņus gadus vecus bērnus, kaut kur tuvumā pamanīsiet ierasti tautastērpā ģērbušos sievieti ar apburoši sirsnīgu smaidu. Kolektīvs, kas dejo, ir “Pūcēni “ no Neretas kultūras centra. Malā stāvot līdzi dejo viņu skolotāja Inga Zvilna.

Inga ir ne tikai deju skolotāja Neretā. Lielākais bērnu pulciņš, ar kuru viņa darbojas vairākas reizes nedēļā, ir Jēkabpilī. Kā mums vairumam, arī viņai grūti pateikt “nē”, tāpēc jau sešus gadus ir arī audzinātāja bērnudārzā Ritē. It kā ar to visu būtu par maz, Inga jau 20 gadu ir arī Neretas kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvā “Sēļi”. Kā iemācīt trīs gadus vecam bērnam deju soļus? Ko darīt, kad no saspringtā darba acu plakstiņi sāk raustīties? Par to runāju ar Ingu. Tas, ko gribu piebilst no sevis un kāpēc tapa šī intervija, — manuprāt, viņa ir ļoti talantīga, un Ingas darbs nav pienācīgi novērtēts.

Būt skolotājai ir mans aicinājums

— Māci dejot, tas nozīmē, ka pati esi studējusi deju?
— Esmu pabeigusi studijas Jēkabpilī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā un esmu pirmsskolas un sākumskolas skolotāja. Sāku studēt, kad jau bija vīrs un divi bērni. Pirms darīju šo un to. Patiesībā jau sen zināju, ka būšu skolotāja, bet vecāki atrunāja. Jau pamatskolā vasaras brīvlaikā piestrādāju kā auklīte, pieskatīju kaimiņu bērnus. Tas man sanāk. Kādu laiku biju sevis meklējumos