Iveta Skaba
Staburaga pagastā, pie skulptūras “Dieva auss”, aizvadīti Dienliliju svētki, kuros bija iespēja skatīt jaunu izstādi, iemēģināt roku gleznošanā un noklausīties dziesminieka Laura Valtera koncertu.
Savus ziedus visā krāšņumā ir atvērušas dienlilijas. Acīmredzot tām patīk lietiem bagātā vasara. Mūsu pusē tās kuplas saziedējušas Staburaga pagastā. Šī dārza idejas autors ir pazīstamais selekcionārs Jānis Vasarietis, kurš vairākus dzīves gadus aizvadīja šajā pusē un visu priekam atstājis savu skaisto dienziežu dārzu “Dieva auss” pakājē. Selekcionārs stādīja te ziedu stādus un dāvināja tos citiem. Pēc viņa ierosinājuma dienlilijas dārzam ziedoja arī citi Latvijas selekcionāri un kolekcionāri. Jānis Vasarietis uz šo skaistumu tagad var noraudzīties vien no mākoņa maliņas.
Arī šogad Dienliliju svētkos goda vietā bija vaininiece, kura ar krāšņajiem ziediem priecēja kā dobē, tā gleznā. Pļaviņietes mākslinieces Ditas Kalnriekstiņas vadītajā radošajā darbnīcā katrs, kurš vēlējās, savu izraudzīto dienliliju varēja ievīt vainagā. Vainags pamazām tika papildināts ar dzeltenu, baltu, violetu un citas krāsas ziedu. “Kā var negleznot dienlilijas? Manā dārzā vēl nezied. Te mani pārsteidza — tik daudz krāsu! Nebiju iedomājusies, ka dienlilijas var būt gaiši violetas.
Katrā cilvēkā ir mākslinieks, ja vien viņš sev tic. Nekad nevajag baidīties uzdrīkstēties kaut ko jaunu darīt. Te zīmē cilvēki, kas kaut kad zīmējuši. Sākumā bailīgi, pēc tam viss aiziet. Arī bērni zīmē, viņos mazāk baiļu,” teic Dita Kalnriekstiņa.
Svētku laikā tika atklāta Jaunjelgavas kultūras centra direktores Sandras Smonas fotoizstāde. Pati autore ir pieticīga un teic, ka drīzāk tas ir fotogrāfiju apkopojums. “Es fotografēju pēc sajūtām,” saka Sandra. “Neesmu izglītojusies nevienā fotogrāfu skolā, es to daru ar telefonu. Mūsdienās telefoniem kameras ir jaudīgas. Man patīk bildēt, un tās ir fotogrāfijas no kādiem dzīves mirkļiem. Kaut kas ir uzņemts, braucot no ballēm, — visa nakts nodežurēta, un, atgriežoties mājās, vasarā ir skaisti miglas rīti. Man ļoti patīk rudens kā gadalaiks, un migla ir citādāka.” Viens no Sandras mīļākajiem modeļiem ir dēliņš Augusts. Kāda no bildēm ir uzņemta kūtī, kad tajā iespīd saule, un Augustiņš ķer putekļus. Tajā gaismā redzams katrs puteklītis, kas izskrien pirkstu galiem cauri. Tādus mirkļus gribas iemūžināt. “Gaisma ir vissvarīgākā. Ne tā, kas spīd uz mums, bet tā, kas spīd no mums. Fotogrāfijās var ļoti labi noķert cilvēka būtību, viņš nevis pozē, bet izstaro siltumu ar saviem skatieniem,” teic Sandra. Viņa bilst, ka Jaunjelgavas kultūras centrā ir milzīgi logi, kuros tiek ievietota kāda glezna. Reiz sanāca tā, ka nebija nevienas gleznas, ko ielikt. “Paskatījos, kas man telefonā, un atlasīju kādas bildes, izdrukāju un saliku logā. Pēc tam par bildēm sāka interesēties,” teic kultūras nama direktore. “Prieks, ja kādam patīk un kultūrvietas tās ņem apskatei.”
Fotogrāfijas svētku laikā bija izkārtotas uz molbertiem. “Biedrība “Staburags” uzrakstīja projektu molbertu iegādei, kas paredzēti plenēriem vai izstādēm. Projektu apstiprināja Aizkraukles novada dome, un tika iegādāti septiņi molberti, un katra izmaksas ir 55 eiro,” teic biedrības “Staburags” pārstāve Iveta Ločmele.
Ar savām dziesmām un dzejoļiem sanākušos priecēja mūziķis un dzejnieks Lauris Valters. “Ar savējiem vajag biežāk satikties un par kopā pavadītiem mirkļiem pateikties. Svarīgi tā gaiši acīs skatīties, kā arī atvadoties mīļi apskauties, jo laiks paskrien tik ļoti ātri un patiesi laimes mirkļi ir no sirds dārgi,” tā Lauris Valters.
Reklāma