Daudzi jaunieši darba iespējas vasarā meklē ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) palīdzību, kas skolēniem darbu vasaras brīvlaikā piedāvā jau kopš 2004. gada. Ar katru gadu paplašinās gan darba devēju loks un pārstāvēto nozaru daudzums, gan nodarbināto jauniešu skaits. Kā iepriekš informējusi Labklājības ministrija, šogad programmai pieteikušies 950 darba devēji. Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai paredzētais finansējums šogad ir palielināts līdz 5,3 miljoniem, ar ko var nodrošināt, lai vienu mēnesi nodarbinātu 13,8 tūkstošus skolēnu, raksta “Latvijas Avīze”.

Izaudzina nākamo darbaspēku

Visbiežāk tiek piedāvāti darbi palīgstrādnieka amatos — teritorijas vai telpu uzkopšanā, viesmīļu un pavāru palīgu darbi u. tml. Taču pēdējos gados arvien biežāk parādoties iespējas arī specifiskās nozarēs, īpaši informācijas tehnoloģiju jomā un finanšu sektorā. Piemēram, patlaban aktuālo darba vietu sarakstā NVA mājaslapā lasāms piedāvājums skolēnam strādāt par ģenerāldirektora palīgu un pie prasībām pretendentam citstarp minēts: “Sveicināts, mans topošais asistent! Vai tu esi tas, kurš atbrīvos manas rokas, būsi mana uzticības persona, mans plānotājs un procesu uzlabotājs, un mums saskanēs kā cimdiņam ar rociņu? Tad tieši tu esi tas, kuru es meklēju!”

“Darba devēji arvien biežāk piesakās programmai ar mērķi veidot ilgtermiņa saikni ar potenciālo darbaspēku,” skaidro NVA Nodarbinātības pasākumu departamenta direktors Pāvels Beļisovs. “Pirmā darba pieredze skolēnam ir kā iepazīšanās ar nozari un darba vidi. Mazāk tiek vērtēts pats darba sniegums, vairāk — interese, attieksme un motivācija.” To laikrakstam “Bauskas Dzīve” apstiprina arī NVA Bauskas filiāles vadītāja Igunda Bēmane, kura uzsver pozitīvos piemērus, kad programmas laikā uzņēmumam izveidojas ļoti laba sadarbība ar jaunieti, kas turpinās vairāku gadu garumā.

Palīdz gūt pirmo pieredzi

Laikrakstam “Brīvā Daugava” “Rimi Latvia” ārējās komunikācijas vadītāja Everita Bičkova norāda, ka viņu pieredzē ir gana daudz pozitīvu gadījumu, kad pēc veiksmīgi aizvadīta vasaras darba veikalā jaunieši piesakās pastāvīgam darbam. “Tā ir iespēja iegūt pieredzi, kā arī pierādīt sevi un veidot karjeru stabilā uzņēmumā.” Šogad NVA projektā “Rimi Latvia” pieteikusi rekordlielu vakanču skaitu — vairāk nekā tūkstoš, ko aizpilda apmēram 700 jauniešu, jo kāds no viņiem izvēlas strādāt divus mēnešus, savukārt cits — mēnesi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” komunikācijas vadītāja Ginta Bormane arī uzsver: “Mūsu darbinieki apzinās, ka skolēns nav vienkārši “vēl viens pāris darba roku” — palīdzam gūt pirmo pieredzi, mācīties atbildību, un, iespējams, kāds no jauniešiem nākotnē būs mūsu pilna laika kolēģis.” Bieži veidojoties pat neliels konkurss uz vakantajām darbavietām. Skolēnus iesaista biroja darbā, laboratorijā, pirmapstrādes kompleksa norisēs.

Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvis P. Beļisovs saka, ka darba devēji, kas piedāvā vakances sarežģītākās un augsti kvalificētās profesijās, bieži vien ir patīkami pārsteigti par skolēnu kompetenci: “Viņi atzīst, ka jaunieši ir gudri, atbildīgi, iesaka oriģinālas idejas, un dažkārt skolēnu pienesums sniedz reālu vērtību arī uzņēmuma darbībai.” Šādos gadījumos atlases process ir līdzīgs kā darba tirgū — tiek vērtētas atzīmes, prasmes, pat organizēti testi. “Konkurence šajās vakancēs ir augsta, tāpēc darba devēji pret atlasi izturas ļoti nopietni.”

Ar nepilngadīgajiem sarežģītāk

Lai gan jauno strādātgribētāju netrūkst, ne visi darba devēji vēlas pieņemt darbā nepilngadīgus skolēnus.

“Nepilngadīgo darbinieku nodarbināšanu regulē stingrāki ierobežojumi — gan attiecībā uz darba laiku, gan uz darba apstākļiem. Papildus tam darba devējam ir jānodrošina īpaši apmācīts darba vadītājs un jāievēro specifiskas prasības, par kurām informējam visus iesaistītos uzņēmumus,” norāda P. Beļisovs. Šie nosacījumi bieži tiek uztverti kā papildu administratīvs slogs un lielāka atbildība, kas var ietekmēt darba devēju vēlmi pieņemt darbā nepilngadīgos jauniešus. “Dažos amatos pastāv augstāki drošības riski un likumi nemaz neļauj nodarbināt personas, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu.”

Tāpat pastāv arī vispārpieņemti priekšstati, kas spēlē savu lomu. “Pastāv šie stereotipi, ka pilngadīgs jaunietis ir nobriedušāks, atbildīgāks, tādēļ viņam var uzticēt vairāk un sarežģītākus uzdevumus. Tomēr realitātē lielākā daļa skolēnu, kas piesakās darbam ar NVA starpniecību, joprojām ir nepilngadīgi. Savukārt tie, kas jau sasnieguši 18 gadu vecumu, biežāk meklē darbu patstāvīgi. Iespējams, viņi orientējas uz labāk atalgotām vietām ārpus skolēnu vasaras nodarbinātības programmas,” stāsta P. Beļisovs.

Lauž stereotipus

Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvis Pāvels Beļisovs atzīmē, ka jaunieši, piedaloties skolēnu vasaras nodarbinātības programmā, palīdz lauzt arī darba tirgū esošos dzimuma stereotipus: “Mūsdienu jaunieši ir drosmīgi, atvērti un ieinteresēti izmēģināt dažādas profesijas, tāpēc gribētos teikt, ka dzimuma stereotipi profesiju izvēlē pakāpeniski mazinās. Redzam, ka zēni izvēlas darbus, kas tradicionāli tiek uzskatīti par “sieviešu profesijām”, piemēram, strādā par trauku mazgātājiem vai istabeņiem, kas patiesībā ir fiziski smags darbs. Savukārt meitenes nereti izvēlas tehniskākas nodarbošanās.”

Latvijā ir nozares, kur dzimumu līdzsvara veicināšana ir bijis izaicinošs un nereti nesasniegts mērķis. Darba devēji atzīst, ka aprūpes sektorā ir grūti piesaistīt vīriešus. Lielākoties aprūpētāju amatus ieņem sievietes, lai gan arī šis darbs prasa fizisku izturību, tāpēc vīriešu iesaiste būtu ļoti noderīga. Tomēr, kā “Latvijas Avīzei” stāsta aprūpes centra “Stella Maris” saimnieciskās daļas vadītājas vietniece Sandra Slava, pie viņiem nāk strādāt gan meitenes, gan zēni, un dzimumu proporcija skolēnu vidū ir visai sabalansēta.

NVA atsevišķas dzimuma līdzsvara kampaņas neīsteno, jo mērķis ir atspoguļot reālo darba tirgu. “Katrs jaunietis izvēlas sev piemērotāko darbu. Kādam svarīga ir pieredze, citam — ienākumi, daļa vienkārši vēlas redzēt, vai šī nozare viņiem patīk. Nereti jaunieši piedalās arī tādēļ, lai palīdzētu ģimenei ar ienākumiem,” uzsver P. Beļisovs.

Digitāli — vieglāk

Šogad būtiski uzlabota programmas darbība digitalizācijas jomā, kas ļauj efektīvāk pārvaldīt augošo skolēnu un darba devēju skaitu. P. Beļisovs norāda, ka šie uzlabojumi būtiski atvieglojuši administratīvo slodzi: “Jaunā funkcionalitāte ir guvusi atzinību gan no sadarbības partneriem, gan mūsu pašu komandas, un tās ieguvumi ir jūtami ikdienā.” Piemēram, darba devēju dokumentācijas iesniegšana tagad notiek digitāli. Viņiem vairs nav jāaizpilda papīra veidlapas vai jāiesniedz dokumenti klātienē. Visa pieteikšanās notika vakanču platformā, aizpildot elektroniskās formas. Arī visu tālāko procesu — līgumu slēgšanu, pasākumu īstenošanu un darba devēju iesniegtās atskaites par sasniegto — NVA administrē digitāli.

Tāpat arī paši skolēni darba vietām bija iedrošināti pieteikties digitāli, izmantojot drošu autentifikāciju. Ar šādu apjomu — vairāk nekā 15 tūkstoši pieteikumu — sistēma automātiski pārbauda katra skolēna identitāti, aizstājot manuālu datu apstrādi. Arī pati norīkošana notiek attālināti, tāpēc skolēnam vairs nav jādodas uz tuvāko NVA filiāli. Protams, tiem, kuriem nav pieejas elektroniskajai identifikācijai vai datoram, NVA piedāvā iespēju pieteikties klātienē. Šādu gadījumu īpatsvars ir neliels — aptuveni 2% no kopējā skaita.

Sagatavoja Agita Grīnvalde-Iruka

Skolēnu nodarbinātības programma

◆ Nodarbinātības valsts aģentūra katru gadu no 1. jūnija līdz 31. augustam organizē skolēnu nodarbinātības pasākumus, kas paredzēti jauniešiem vecumā no 15 līdz 20 gadiem.

◆ Skolēnu vecumā no 15 līdz 17 gadiem nodarbina ne ilgāk kā septiņas stundas dienā un ne vairāk kā 35 stundas nedēļā, bet skolēnu vecumā no 18 līdz 20 gadiem (ieskaitot) — astoņas stundas dienā, 40 stundas nedēļā. Skolēnus nedrīkst nodarbināt darbos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai.

◆ Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā — 740 eiro pirms nodokļu nomaksas. NVA apmaksā 50% no minimālās darba algas, darba devējs — otrus 50% un obligātās sociālās iemaksas. Tāpat NVA piešķir dotāciju skolēna darba vadītāja atalgojumam.

Fakts

Nodarbinātības valsts aģentūra divas reizes dienā atjauno vakanto darbavietu sarakstu skolēnu nodarbinātībai vasarā. 3. jūlijā atjaunotais saraksts, kurā ir vairāk nekā 240 vakanču, vienu darbavietu augustā piedāvā arī Koknesē. Jaunbilstiņos, viesu namā “Divas upes” ir iespēja strādāt par istabeni, kuras pienākumi ir viesnīcas numuriņu uzkopšana, trauku mazgāšana un citi.

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild “Latvijas Avīze”.

Publikācija tapusi projektā “Saglabāt Latviju: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Zemgales Ziņas”. Mediju atbalsta fonds ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild “Latvijas Avīze”.