“Beļģu strazdi” un balto gārņu ligzdošana. Ornitologs Elvijs Kantāns dalās ar šīsvasaras interesantākajiem novērojumiem putnu pasaulē

Vasara ir aktīvāks laiks putnu pasaulē — notiek ligzdošana, daudzi putnu mazuļi pamet ligzdas un sāk patstāvīgu dzīvi, līdz ar to pieaug arī cilvēku vēlme palīdzēt it kā šķietami pamestiem vai apdraudētiem putnēniem. Arī ornitologs Elvijs Kantāns pievērš uzmanību vienai no lielākajām problēmām, kas ir katru vasaru, — jauno putnu glābšanai.

INITA SAVICKA

E. Kantāns stāsta, ka liela daļa putnu tagad ligzdo un samērā liela daļa jau ir arī izveduši savu pirmo perējumu, piemēram, dzilnīši, dažādu sugu zīlītes, lauku zvirbuļi, mājas zvirbuļi, baltās cielavas.
“Pirmo perējumu viņi parasti izved maijā. Tagad perē otro un cits varbūt jau trešo perējumu. Daudzas sugas īsti tagad vairs neperē, bet turpina audzināt savus mazuļus, un ilgāks process tas ir lielajiem putniem, piemēram, stārķiem, dažādiem plēsējputniem — ērgļiem, vanagiem, klijāniem un citiem. Arī gulbji, zivju gārņi tagad audzina savus mazuļus. Protams, ir arī citas, varbūt cilvēkiem mazāk zināmas sugas, kas turpina barot savus mazuļus, piemēram, dažādu sugu ķauķi — krūmu ķauķis, kārklu ķauķis, upes ķauķis. Šie visi ķauķi pie mums Latvijā ir diezgan bieži sastopami, un arī viņi tagad baro savu jauno paaudzi, un daļa ir arī pametusi savas ligzdas. Tagad aktīvi pirmo reizi ligzdo, un citi pāri jau arī otro reizi, bezdelīgas, mājas čurkstes, jo tās vēlāk sāk ligzdošanu. Ir vietas, kur var novērot, ka jaunās bezdelīgas jau pamet ligzdu, bet ir vietas, kur bezdelīgas ierīko ligzdas un tikai tagad sāks perēt. Kas attiecas uz bezdelīgām, tad arī augustā un septembrī,....