Aizkraukles novada vidusskolas jaunieši apgūst pilsoniskās līdzdalības pamatus un iepazīstas ar vēlēšanu procesu. Nesen notikusī vēlēšanu simulācija sniedza iespēju 9. — 12. klases skolēniem praktiski izmēģināt balsošanu, izprast procedūras un sajust pilsoniskās atbildības nozīmi. Šī pieredze ir vērtīgs solis, lai gatavotos nākotnes reālajām vēlēšanām un veicinātu aktīvu līdzdalību sabiedrībā.

Aktivitāte kā pirms četriem gadiem

Aizkraukles novada vidusskola ir viena no astoņām izglītības iestādēm Latvijā, kas iesaistījusies projektā “Iespējo līdzdalību”, kuru organizē Izglītības attīstības centrs. Projektā visi mācās — skolotāji aprobē metodiskos materiālus par pilsonisko līdzdalību, bet jaunieši mentori, pēc projekta beigām saņemot mentora apliecību, varēs strādāt ar citiem jauniešiem. Projekts sākās pavasarī un ilgs pusotru gadu, pastāstīja Aizkraukles novada vidusskolas vēstures un sociālo zinību skolotāja Līga Graznoviča.

Pirms nozīmīgā notikuma jaunieši tikās ar Aizkraukles novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Vairi Kusiņu, kurš pastāstīja, kā norisinās vēlēšanas, kam jāpievērš uzmanība, kā arī dalījās savā pieredzē. V. Kusiņš nodrošināja skolas vēlēšanu simulācijai īstu vēlēšanu urnu un divus aizslietņus.

Aizkraukles novada vidusskolas vēlēšanu simulācijā balsstiesības bija 152 jauniešiem — visiem 9. — 12. klases audzēkņiem. Vēlēšanu iecirkņa komisijas sastāvā bija projekta dalībnieki — Tīna Doroteja Skrastiņa, Alīna Grinšule, Rainers Ņečiporenko un 12. klases skolēns Niks Briedis. Vēlēšanās piedalījās 52 skolēni jeb 34,2 % vēlētāju, kas atbilst iepriekšējo, 2021. gada pašvaldību vēlēšanu aktivitātei (tajās piedalījās 34,01 % balsstiesīgo). Visaktīvākie bija 10. klases skolēni, taču jāņem vērā, ka 9., 11. un 12. klašu audzēkņiem šobrīd ir eksāmenu sesija, kas varēja ietekmēt skolas rīkoto vēlēšanu apmeklēšanu.

Lai neietekmētu vēlēšanu norisi, skolas vēlēšanu rezultātus paziņos 7. jūnijā, kad būs noslēgušās īstās vēlēšanas. Apkopojot vēlēšanu biļetenus, bija vērojama tendence balsot par kandidātiem, kurus jaunieši personīgi pazīst. Tika konstatētas arī vairākas nederīgas vēlēšanu zīmes, kas apliecina, ka zināšanas par vēlēšanu procesu vēl jāpilnveido, kā arī jābūt lielākai rūpībai, piedaloties vēlēšanās.

Tiesības un pilsoniskais pienākums

Vēlēšanu procesa imitācijas laikā jaunieši piegāja pie galdiņa, kur viņiem tika prasīts uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un pierakstīties. Tālāk sekoja vēlēšanu zīmju un aplokšņu izsniegšana. Dažbrīd zālē bija neliela čalošana — daži precizēja, vai aploksnē jāievieto tikai viens saraksts, vai uz aploksnes jāraksta vārds, kā arī uzdeva citus jautājumus. Kopumā jaunieši, ņemot vērā, ka šī bija pirmā reize, labi tika galā.

Ļoti iespējams, ka šī nebūs pēdējā iespēja skolēniem izteikt savu politisko viedokli balsojot — skolas pārstāvji informēja, ka ir iecere 2026. gada rudenī organizēt Saeimas vēlēšanu simulāciju.

Vēlēšanu simulācija jauniešos raisīja lielu interesi. Daudziem skolēniem, kuriem vēl nav 18 gadu, tā bija vērtīga treniņprakse nākotnei. “Vēlēšanās parasti piedalās ļoti maz balsstiesīgo iedzīvotāju. Viens no mūsu mērķiem ir aktualizēt un aktivizēt jauniešus, lai viņi saprastu, kāpēc ir svarīgi izteikt savu viedokli un piedalīties vēlēšanās. Skolotāja Žanna Murahina 9. klasē runāja par vēlēšanām, bija arī interesants materiāls par to, kāds varētu būt pašvaldības deputāts un kādām īpašībām viņam jābūt. Es skolēniem stāstu par vēlēšanām, rādu politisko spēku sarakstus, izskaidroju vēlēšanu zīmes un nepieciešamos soļus. Daudzi jaunieši ir piedalījušies vēlēšanās kopā ar ģimeni un zina, kā process noris, citiem tas ir jauns atklājums. Būtiskākais šīs aktivitātes pienesums ir jauniešu, mūsu nākotnes pilsoņu, izglītošana.

Piedalīšanās vēlēšanās nav tikai tiesības, bet arī pilsonisks pienākums un atbildība — pirms kritizēt pašvaldības vai Saeimas deputātu darbu, pašam jāiesaistās vēlēšanās un jāpieliek roka politisko spēku izraudzīšanā,” sacīja Līga Graznoviča.

Savus pienākumus simulācijvēlēšanās nopietni pildīja vēlēšanu iecirkņa komisijas pārstāvis Rainers Ņečiporenko, kuram bija jāuzrauga vēlēšanu urna. Puisis pienākumus uztvēra atbildīgi — viņš uzraudzīja balsu nodošanu, rūpējās, lai tiktu ievēroti visi noteikumi, kā arī sniedza skaidrojumus neskaidrību gadījumos. “Man bija svarīgi iesaistīties vēlēšanu simulācijā. Ikdienā sekoju līdzi politiskajām aktualitātēm, kas saistītas ar vēlēšanām, kopā ar mammu pārskatām sociālo tīklu informāciju un skatāmies ziņas. Biju pārliecināts un zināju, par ko balsošu,” sacīja R. Ņečiporenko. 

Viedokļi

DANIELA, 10. klases audzēkne

— Bija interesanti piedalīties skolas rīkotajās pašvaldības vēlēšanās. Ikdienā nesekoju līdzi vēlēšanu aktivitātēm, speciāli informāciju nemeklēju. Apskatot sešu politisko spēku sarakstus, izvēli veikt man bija diezgan viegli, jo sociālajās zinībās par katru partiju mums tika stāstīts. Jau pirms tam zināju, par ko vēlos balsot, metot aploksni urnā, jutos pārliecināta par savu izvēli. Vērsu uzmanību tam, lai partijas kopīgais piedāvājums man būtu saistošs, ar uzsvaru uz skolēnu interesēm.

KRISTAPS, 10. klases audzēknis

— Ikdienā vēlēšanu aktivitātēm, kandidātu solījumiem un citiem izteikumiem reti sekoju līdzi, taču piedalīties simulācijvēlēšanās bija interesanti. Izvēlēties, par ko balsot, nebija viegli, taču tas ir izdarīts. Man ir svarīgi, lai viena no partijas prioritātēm būtu dabas aizsardzība un ekoloģija. Šī bija mana pirmā vēlēšanu pieredze — iepriekš neesmu gājis līdzi vecākiem. Domāju, ka tiku ar visu galā godam.

KRIŠJĀNIS, 11. klases skolnieks

— Skolas vēlēšanās piedalījos pēc konsultācijas. Ikdienā nesekoju līdzi politiskajām aktualitātēm, zinu un pamanu tikai to, kas parādās sociālo tīklu lapās — lielākoties skandālus un skaļus virsrakstus. Pirms skolas vēlēšanām pārskatīju partiju programmas, izpētīju kandidātus, par kuriem varētu balsot. Iepazinos ar pieejamo informāciju. Pieņemt lēmumu, par ko balsot, nebija grūti. Sarežģīti bija ievākt informāciju par visiem politiskajiem spēkiem un kandidātiem — informācijas apjoms ir visai liels un prasa gana daudz laika. Izvēli nav grūti izdarīt, tas tikai prasa laiku. Bija partijas, kuras uzreiz atmetu dažādu skandālu un atšķirīgo viedokļu dēļ. Tāpat nozīme bija kandidātu sarakstam — kāda ir viņu izglītība, ko viņi novadā ir paveikuši līdz šim. Ja neskaita kādu konkrētu sarakstu, programmas ir visai līdzīgas, lielākoties nav krasu atšķirību uzskatos un solījumos. Esmu pilngadīgs, šogad pirmo reizi man ir iespēja piedalīties īstajās pašvaldību vēlēšanās, ko arī grasos darīt. Labi, ka skola organizēja šādu aktivitāti, tādējādi mudinot jauniešus būt aktīvākiem un iesaistīties vēlēšanu procesā. Ikdienā jaunieši par politisko atbildību neaizdomājas, valda uzskats, ka viņu balss neko neietekmē.

DĀVIDS, 11. klases audzēknis

— Diemžēl skolas rīkotajās vēlēšanās nepiedalījos, taču plānoju piedalīties īstajās pašvaldību vēlēšanās pēc nedēļas. Par politiku pamatā uzzinu no skolotājas sociālajās zinībās. Mums tika nosūtīts materiāls par Aizkraukles novada deputātu kandidātiem, lai varam iepazīties un izlemt, par ko vēlētos balsot. Detalizēti neesmu pētījis, bet man ir svarīgi, lai partija apņemas gādāt par vispārēju labumu, kas aptver dažādas vajadzības. Iespējams, esmu kaut kāds neticības pesimists, jo vēlēšanas kā ļoti nozīmīgu notikumu neuztveru. Pat, ja ievēlēs kandidātu, ko izvēlējos, nav garantijas, ka solījumi tiks realizēti dzīvē. Jebkurā gadījumā skolas rīkotās vēlēšanas ir svarīgas, tām ir pozitīvs pienesums. Tas dod pirmatnēju ieskatu vēlēšanu procesā. Vēlējot īstajās vēlēšanās, nebūs satraukuma un baiļu, bet gan zināšanas, kā tas jādara.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.

+ 23