Aizkraukles novada vidusskolā īstenots Erasmus+ jauniešu līdzdalības projekts “Patiesības kompass: dezinformācijas izaicinājums”, kas pulcēja aktīvus un zinātkārus jauniešus, lai kopīgi izzinātu patiesības nozīmi, kritisko domāšanu un informācijas uztveres izaicinājumus mūsdienu sabiedrībā.
Projekts tika īstenots deviņu mēnešu garumā, atbalstot jauniešus vecumā no 13 līdz 25 gadiem, kuri vēlējās ne tikai izglītoties, bet arī aktīvi līdzdarboties sabiedrības procesos. Projekta “Patiesības kompass: dezinformācijas izaicinājums” galvenais mērķis bija stiprināt jauniešu spēju kritiski izvērtēt informāciju, atpazīt dezinformāciju un aktivizēt pilsonisko līdzdalību – prasmes, kas mūsdienu informācijas pārbagātībā kļūst arvien būtiskākas.
No idejas līdz īstenošanai
Projekta sākums meklējams vienkāršā, bet nozīmīgā idejā. Jaunietes Katrīna un Elza kopā ar projekta vadītāju Zani pieteica savu ieceri Erasmus+ jauniešu līdzdalības projektu konkursā, izvēloties sabiedrībai aktuālu tēmu – dezinformāciju un medijpratību jauniešu vidū. Pēc idejas apstiprināšanas sekoja trīs līmeņu apmācības, kurās tika pilnveidota projektu izstrādes prasme, līdz beidzot tika saņemts pozitīvs lēmums – projekts iegūst finansējumu un tiek uzsākta tā īstenošana.
Projekta mērķis bija skaidrs: aktualizēt dezinformācijas radītās problēmas 13–19 gadus vecu jauniešu vidū, attīstīt kritisko domāšanu, informācijas analīzes spējas un veicināt pārdomātāku informācijas patēriņu Aizkraukles novadā.
Sākoties 2025./2026. mācību gadam, darbu uzsāka projekta kodols – astoņu jauniešu komanda: Renārs, Viktors, Estere, Krista, Agnese, Nils, Elza un Katrīna, kopā ar atbalsta personu Zani. Pirmajā tikšanās reizē septembrī Zanes Ozoliņas vadībā jaunieši apguva neformālās izglītības metodes un saliedēšanās tehnikas, labāk iepazina viens otru, kā arī precizēja projekta turpmāko gaitu un vienojās par kopīgu mērķi.
No teorijas līdz realitātei
Oktobrī norisinājās nākamā aktivitāte, kurā 8. klašu skolēni tikās ar Zemessardzes 3. Latgales brigādes 55. kājnieku bataljona štāba Komunikācijas nodaļas vecāko speciālistu kaprāli Miku Laucenieku. Skolēni noklausījās izglītojošu prezentāciju par informācijas drošību un kritisko domāšanu mūsdienu politiskās situācijas kontekstā, piedalījās zināšanu pārbaudes uzdevumos. Darba grupas dalībnieki jauniešiem vadīja praktiskas nodarbības, veidojot plakātus ar ieteikumiem, skolēniem saskaroties ar dezinformāciju. Šī pieredze palīdzēja labāk izprast, cik nozīmīgi ir pārbaudīt informācijas avotus un neļauties pirmajam iespaidam.
Novembrī uzmanība tika pievērsta mediju videi. 9. klašu skolēni piedalījās nodarbībā, kuras laikā kopā ar komunikāciju zinātņu doktori Jolantu Derkevicu-Pilskungu iepazina metodes dezinformācijas atpazīšanai. Skolēniem tika demonstrēti nepatiesas informācijas, viltus ziņu, dziļviltojumu piemēri sociālajos tīklos un ziņu portālos, lai saprastu, kam jāpievērš uzmanība un nekļūtu par to, kurš notic un dalās ar šādu informāciju. Pildot praktiskus uzdevumus un darbojoties grupās, skolēni veidoja savas patiesās un nepatiesās ziņas, kuras pārējie dalībnieki centās atpazīt.
Skolēniem bija iespēja atbildēt uz jautājumiem par dezinformāciju, lai varētu braukt ekskursijā uz Latvijas Radio. 34 skolēnu grupa tikās ar Latvijas Radio dezinformācijas pētnieci un faktu pārbaudītāju Aneti Bērzkalni, kura dalījās pieredzē par dezinformācijas izaicinājumiem sabiedrisko mediju vidē un sniedza padomus, kā pārbaudīt informāciju. Skolēni guva pārliecību, ka viltus ziņas ir katra nepatiesa, kaut arī netīši radusies informācija. Tātad dezinformācija ir nepatiesa informācija ar nodomu kādu maldināt, lai radītu neuzticēšanos, nestabilitāti. Skolēniem bija iespēja ielūkoties mediju darba aizkulisēs un iejusties Latvijas Radio studijas atmosfērā, aprunāties ar Ēriku Loku, pabūt ēkas pagrabos, kur bijis Latvijas Bankas seifs. Aizraujošo ekskursiju vadīja Ilze Lujāne.
Starptautiska pieredze Briselē
Īpaši nozīmīgs projekta posms bija brauciens “Dezinformācijas radars” uz Briseli 2025. gada decembra sākumā, kurā piedalījās astoņi darba grupas jaunieši un divi skolotāji. Triju dienu laikā dalībnieki ne tikai iepazina Eiropas Savienības institūcijas un kultūras objektus, bet arī piedalījās diskusijās par dezinformāciju starptautiskā līmenī.
Tikšanās laikā ar Eiropas Parlamenta deputātiem Inesi Vaideri un Robertu Zīli pārrunājām mūsu mediju lietošanas paradumus, praktiskus ieteikumus, arī to, kā atšķirt viltus ziņas, kā arī mediju lietošanas drošības prasības Parlamentā. Tikāmies ar Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā preses sekretāru Rihardu Bambalu un Eiropas Komisijas (DG COMM) speciālistu dezinformācijas un sabiedrības noturības jautājumos Uldi Elksnīti, iepazīstot plašu, pētījumos balstītu informāciju par dezinformāciju un informācijas manipulāciju. Savai leksikai pievienojām jēdzienu “nepilnīga informācija”. Dažas jauniešu atziņas pēc sarunām: “Šī pieredze paplašināja redzesloku un lika apzināties katra individuālo atbildību informācijas apritē. Dezinformācija ir visur, ar to cīnās daudzi, bet ir svarīgi būt informētiem, uzmanīgiem un izvērtēt katru ziņu kritiski. Pasaule attīstās daudz ātrāk, nekā mums šķiet. Lai būtu vēlme kaut ko darīt, ir jādara.”
Pabijām četrās izzinošās ekskursijās: uz Eiropas Parlamenta izstāžu centru jeb “Parlamentarium”, Atomium pieminekli, Eiropas Parlamentu un Eiropas vēstures namu. Izmantojām iespēju doties interaktīvā pastaigā IWalk: “Paslēptie bērni: holokaustā izdzīvojušie Briselē”. Brīvajos brīžos izstaigājām Briseles vecpilsētu, baudījām gaidāmo Ziemassvētku atmosfēru.
Radošums un līdzdalība
Projektā būtiska vieta bija arī pašu jauniešu organizētām aktivitātēm. Janvārī tika izvērtēts paveiktais kopā ar apmācību vadītāju Mariju Driksnu, kā arī apgūta NAOMIE metode, pēc kuras tika veidota februāra aktivitāte – izlaušanās istaba “Informācijas džungļos”. Sadarbībā ar biedrību “Medijpratējs” 35 Aizkraukles novada vidusskolas skolēni tika apmācīti par informācijas burbuļiem un algoritmiem. Septiņas 8. un 9. klašu skolēnu komandas interaktīvā veidā apguva algoritmu, informācijas burbuļu un kritiskās domāšanas nozīmi, pildot uzdevumus izlaušanās istabā. Uzvarētājkomanda ieguva tiesības piedalīties nākamajā pasākumā “Patiesības kompass”.
Martā norisinājās pasākums “Patiesības kompass”, kurā piedalījās 8. – 9. klašu skolēnu komandas no Daudzevas, Jaunjelgavas, Skrīveriem, Aizkraukles, Mārupes, Olaines un Rīgas. Viņi veidoja īsfilmas par dezinformācijas ietekmi, apgūstot kino veidošanas pamatus kopā ar kino operatoru Aleksandru Grebņevu. Pasākuma tehnisko nodrošinājumu sniedza Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionāla filmu skola. Pasākumā tika apvienota radošā izpausme, kritiskā domāšana un sadarbība. Komandu veidotās īsfilmas vērtēja gan Aleksandrs Grebņevs, sniedzot komentārus un ieteikumus, gan skatītāji. Dalībniekus priecēja arī iluzionists Edžus, jo katrā burvju trikā ir kāda saikne ar nepilnīgu, nepatiesu vai viltus informāciju.
Aprīlī Aizkraukles novada vidusskolā notika Ekoskolas pasākums “9. vilnis”. Pasākuma galvenā tēma bija pārtika. Dalībnieki strādāja darbnīcās un iepazina, kādi mīti, kļūdaini uzskati ir sastopami sēņu pasaulē, bišu audzēšanā, pārtikas zinātnē. Projekta komanda vadīja atsevišķu darbnīcu “Sāls vai cukurs?”. Piecās stacijās pasākuma dalībnieki pārliecinājās par cilvēka maņu (garšas, smaržas, ožas, taustes un redzes) nozīmi, baudot ēdienu. Atsauksmes liecināja, ka uzdevumi bija aizraujoši. Ne visi var atšķirt ēdienu, ja acis un deguns ir ciet. Kādam citam bailīgi bija pēc taustes atšķirt dārzeņus. Kopā darbnīcu apmeklēja 55 Ekoskolas pasākuma dalībnieki.
Maijs ir noslēdzošais projekta mēnesis. Tikko notika projekta izvērtēšanas pasākums “Mūsu patiesības kompass”, kurā piedalījās projekta darba grupa, Aizkraukles novada vidusskolas skolēnu pašpārvalde un Aizkraukles novada domes deputāti. Neformālā atmosfērā atskatījāmies uz projekta pasākumiem, diskutējām par to, kāda ietekme ir nepatiesai, nepilnīgai informācijai un dezinformācijai gan personīgā dzīvē, gan politikā. Deputāti ieteica paredzēt skolā izglītojošas aktivitātes par dezinformācijas tēmu arī pēc projekta beigām.
Izvērtējot padarīto, projekta darba grupas jaunieši saņems “Youthpass” sertifikātus, kas apliecinās viņu mācīšanās ieguvumus un kompetences projekta laikā.
Turpinājums un ilgtspēja
“Patiesības kompass” parāda, ka jaunieši nav tikai informācijas patērētāji, bet arī tās veidotāji un sabiedrības domāšanas virzītāji. Projekts ir veicinājis ne tikai zināšanas, bet arī atbildību un iniciatīvu. Kritiskā domāšana un medijpratība jāattīsta jau no agrīna vecuma. Jauniešiem jāsniedz vairāk iespēju aktīvi iesaistīties sabiedriskajos procesos. Projektā izstrādātos materiālus varēs izmantot stundās, nodarbībās, pasākumos. Jau tagad materiāli tiek izmantoti jauniešu vadītās nodarbībās 6. un 7. klašu skolēniem Sociālo zinātņu II projekta darba ietvaros.
Šodien, kad informācija mūs sasniedz nepārtraukti un dažādos formātos, prasme orientēties tajā kļūst par sava veida kompasu. Projekts “Patiesības kompass: dezinformācijas izaicinājums” apliecināja – jaunieši ir gatavi šo kompasu veidot paši un izmantot to, lai pieņemtu pārdomātus, atbildīgus lēmumus.
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un viedokli. Eiropas Savienība, Eiropas Komisija vai Nacionālā aģentūra (Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra) nav atbildīga par publikācijā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.
