Ābolu neražas gads. Bitēm divreiz vairāk darba

Latvijas lauki šovasar ir kļuvuši par cīņas lauku starp cilvēku un dabu. No Skrīveriem līdz Mazzalvei, no Staburaga līdz Vecbebriem — lauksaimnieki pieliek visas pūles, lai saglabātu ražu. Pavasara salnas iznīcināja cerības uz āboliem, lietavas iznīcināja daļu kartupeļu un zirņu, bet kukurūza attīstībā atpaliek par veselu mēnesi. Zālāji stāv ūdenī, tehnikai grūti tos nopļaut. Lakstu puve burtiski “apēd” kartupeļus vēl pirms novākšanas, bet kabaču raža ir piecas reizes mazāka nekā ierasts.

Ilgvars Krūmiņš no Skrīveriem saimniecībā “Kalnāres” nodarbojas ar kartupeļu un ābolu audzēšanu. Par āboliem viņš saka — ļoti slikti. Ražas tikpat kā nav. Viena lieta ir pareiza agrotehnika, bet arī tā nelīdz, ja ziedēšanas laikā pārsteidz salnas. “Tik švaku gadu kā šo, neatceros pēdējos divdesmit piecus gadus. Šķirnes zied dažādos laikos, man pamatā ir ‘Auksis’, un tā vispār nav. ‘Antejam’, kas ziedēja vēlāk, ir pa kādam ābolam,” stāsta Ilgvars.

Laputis izsūkušas mazos ābolus

Kartupeļi nogatavojas ar divu trīs nedēļu nobīdi no normas, agrajām šķirnēm ražu vēl nevar vākt, bet bumbuļu daudz. Tagad, jūlija otrajā pusē, kartupeļi pēc attīstības ir kā jūlija sākumā. Pašlaik, siltajā un mitrajā laikā, ļoti agresīvi izplatās slimības. Kartupeļi regulāri jāmiglo pret lakstu puvi. Arī kartupeļu audzēšanā var ievērot visu nepieciešamo labas ražas iegūšanai, bet spēcīgie nokrišņi tam visam pārvelk treknu svītru. Lietavu dēļ šogad “Kalnārēs” izslīka aptuveni ceturtā daļa ražas.

Aldim Bērziņam “Poceros”, Lones pusē, ir lielākais ābeļdārzs Latvijā. Par gaidāmo ražu viņš saka — ir bijis vēl sliktāk, bet arī šajā pavasarī daudzas ābeles apsala, bet ķirši nosala pilnībā. Tie, kas nenosala, saplīsa lielajās lietavās. Āboli būs, bet ražu grūti prognozēt, jo vēl var būt krusa, kas apdraud nogatavoties sākušos. “Platība liela, 120 ha, kādā stūrī kaut kas izaugs, bet kopējā raža būs ļoti slikta. Kaut kā jāizvelk. Šis gads jānoraksta mīnusos. Neatkarīgi no ražas, dārzs jākopj, ābeles jāmiglo, izdevumi ir,” stāsta Aldis. Siltais un mitrais laiks piemērots slimību un grauzēju attīstībai. Ābelēm lielā skaitā uzbrukušas laputis. Iepriekš, pirms divdesmit gadiem, tas nebija raksturīgi ābelēm, varēja ignorēt. Beidzamajos gados pie tā nākas pierast un cīnīties. Mazāku postu laputis nodara lielajām ābelēm, bet “Poceros” pārsvarā ir mazās ābelītes un jau aizmetušies āboli, kā Aldis saka, nosūkti sausi un ražai nebūs izmantojami.

Jāuzmanās arī no ābolu tinēja tauriņa. Tie pašlaik beiguši dēt olas. Ja laikus nemiglos, būs tārpaini āboli. Strauji attīstās kraupis, ko ierosina patogēnā sēne. Neraugoties uz miglošanu un pārējiem drošības pasākumiem, infekcijas slodze ir tik liela, ka simtprocentīgi to likvidēt neizdodas.

Uz zirņiem vairs necer

Kaspars Baltacis no Mazzalves pagasta “Rimšāniem” par ražas prognozēm ir piesardzīgs. Jau tagad redzams, ka zirņiem paskats ļoti bēdīgs. Pirmo gadu sējis tīrsējā, citus gadus — pasējā. Ja kvalitāte būtu laba — izmantotu kā pārtikas zirņus, ja sliktāka — lopbarībai. Šogad, kad mitrums pārāk liels, zirņu lauks izslīka. Auzas un citus graudaugus Kaspars audzē ar bioloģiskām metodēm. Pašlaik auzas esot puslīdz labas — aizkavējušās attīstībā, zemas augumā. Pēdējā laikā situācija uzlabojas, bet optimistiski uz galarezultātu neskatās. Pavasarī lietus dēļ aizkavējās griķu sēšana, bet pašlaik lauks izskatās labi. Diezgan labi pārziemojuši rudzi un pagājušajā gadā jūlija otrajā pusē tos kūla. “Ja būs labs laiks, pēc nedēļām divām varēsim to darīt. Pat sienu kā ar zagšanu zogu. Vienkārši ārprāts — apgrozu un tas atkal salīst. Tagad, kad biežāk uzlīst, palienas pļava ir gandrīz ūdenī. Upe nāk ārā no krastiem, vēl tikai nedaudz pietrūkst. Tā kā esmu bioloģiskais lauksaimnieks, ķīmiju lietot nedrīkstu, kartupeļi visi jau tagad beigti lakstu puves dēļ,” komentē Kaspars. Pat, ja raža izdotos laba, jautājums — vai to varēs novākt, vai ar kombainu varēs uzbraukt uz lauka.

Jānis Bušs ir kooperatīvās asociācijas “Baltijas dārzeņi” vadītājs. Kooperatīva biedri audzē visa veida dārzeņus. Prognozēs par ražu ir optimistisks, lai gan jau tagad par dažiem dārzeņiem var teikt — ražas nebūs, vai tā būs gaužām maza. “Kā katru gadu saviem kooperatīva biedriem atgādinu — cāļus skaita rudenī. Kamēr raža nav noliktavā, grūti ko prognozēt. Viss vēl aug, nav nopuvis, noslīcis. Ir lauki palienās, ielejās, kur raža izslīkusi, bet tās ir atsevišķas vietas. Pārējās vietās viss labi aug un attīstās. Pašlaik nevar zināt precīzu laika prognozi līdz septembrim, tāpēc arī par ražu konkrētas atbildes nav,” stāsta Jānis Bušs.

Viņš gan atzīst, ka šogad jūnijs bija vēsākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Tas ietekmēja veģetāciju, viss attīstījās divas nedēļas vēlāk, nekā ierasti. Burkāni, kur nav noslīkuši, aug labi. Kartupeļiem, atkarībā no lauka, vietām novērota lakstu puve. Izteikti vasaras dārzeņi ir, piemēram, kabači, kuriem ražas laiks ir jūnijs un jūlijs. To raža gan ir katastrofa — piecas reizes mazāka, nekā ierasti. Bēda bija ar gurķiem. Jūnijā bija neierasti auksts un tumšs. Lai nezaudētu ražu, siltumnīcas vajadzēja kurināt.

Kooperatīva vadītājs saka, ka runājis arī ar aveņu audzētājiem. No sākotnējā lielā entuziasma pārgājuši uz stādījumu samazināšanu. Pārāk liels risks saistībā ar laikapstākļiem. Ne mazāka bēda — ogu novākšanai ir sezonāls darbaroku patēriņš. Tas nav pieejams, tāpēc biznesu uzturēt grūti.

Kukurūzai jāpaspēj nogatavoties

Aigars Dobulāns, SIA “Velmaraiši” saimnieks no Staburaga, nodarbojas ar graudkopību. Viņš saka, ka par ražu varēs spriest, kad uzbrauks uz lauka. Šobrīd gatavojas ne visai labam scenārijam. Laikapstākļi un prognozes par lietus iespējamību dara bažīgu. Raža varētu būt izaugusi laba, bet var gadīties, ka to nevarēs nokult. “Patreiz slapjš ir ļoti, ūdens stāv uz lauka un kulšana būs pasmags pasākums,” stāsta Aigars. Līdz ar to var prognozēt, ka visu novākto vajadzēs kaltēt. Pašlaik kulšanas laiks tuvojas tikai ziemas miežiem un, laika prognozēm nemainoties, to varētu sākt pēc desmit dienām.

SIA “VS Dairy” Bebru pagastā nodarbojas ar piena ražošanu. Uzņēmuma valdes loceklis Reinholds Sprukulis saka, ka ar zaļās masas — spēkbarības sagatavošanu šovasar ir problēmas mitruma dēļ. Zālāju lauki ir slapji, traktoriem braucot, zemē veidojas dziļas rises. “Ķeram labākās dienas, kad ir daudz maz saulains laiks. Barība jāsagatavo, nav citu variantu. Šobrīd esam novākuši otro pļāvumu. Pirmajā pļāvumā bija rekordliela ražība. Audzējam arī kukurūzu un graudus. Mitrais un vēsais pavasaris kukurūzai bija nelabvēlīgs. Var teikt, ka tikai tagad, jūlija otrajā pusē, kukurūza sāk normāli augt, rodas cerība, ka rudenī būs ko novākt. Salīdzinot ar citiem gadiem, kukurūza augumā iekavējusies vismaz par metru. Tas ietekmēs novākšanas laiku. Cerams, ka tā nogatavosies līdz salnām. Kukurūzas vālītēs galvenā sastāvdaļa ir ciete, un tā attīstās sausā un saulainā laikā. Līdzīgi kā citās saimniecībās, arī Vecbebru pusē ziemāju kulšanu, šajā gadījumā ziemas kviešus, varētu sākt kult jūlija beigās. Mitrais laiks radīs problēmas salmu savākšanā. Tos izmanto gan pakaišiem, gan kā piedevu barībai,” stāsta Reinholds.

Būs daudz vīgriežu medus

Raža nav vien tā, kas zemē izaug, bet arī ko bites sanes savos stropos. Jānis Kārkls no Odzienas izsenis zināms kā biškopis. “Pirms Jāņiem no spēcīgajām saimēm bērniņiem vitamīnu tiesu izgriezu. Ja saime labi pārziemojusi, vairojas un nespieto, ienesums vidējs, ne tik liels kā īsti saulainās vasarās. Ļoti traucē mitrums, nektārs piesists pilns ar ūdeni. Bitēm daudz enerģijas jātērē, lai ūdeni iztvaicētu,” stāsta biškopis. Šogad neraksturīgi bagātīgi jūlija vidū zied vīgriezes. Jānis saka, ka medus no tām ir zaļganīgs. Tik vien jāizdara, kā jāieliek stropā tukša magazīna, strops jānoliek pļavas malā un tīrs vīgriežu medus garantēts. Šogad labi saziedējis arī bišu amoliņš. Senāk arī pats to speciāli sējis, bet ar laiku sēklas izplatījušās, un tagad tas zied savā vaļā. Nopļautās pļavās pašlaik saziedējis āboliņš. Tādā dienā kā pirmdiena, kad daudz saules un maz lietus, medus stropos nāk labi.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.