Aizkraukles novadā jau daudzus gadus netiek būvēti jauni daudzdzīvokļu nami. Ir bijušas vairākas ieceres realizēt zemas īres namu projektus, taču neviena no tām nav īstenota līdz galam. Arī nākotnes perspektīvas šajā kontekstā nerādās pārāk optimistiskas — provizoriskās izmaksas novada iedzīvotājiem ir pārāk augstas. Tas gan nemaina faktu, ka jādomā par dzīvojamā fonda pilnveidošanu.

Zeme jaunbūvei ir

Aizkraukles pilsētā ir divi varianti, kā risināt jaunu īres dzīvokļu jautājumu. Viens no tiem ir finanšu institūcijas “ALTUM”, otrs — privātās partnerības programma. ALTUM programmā tika noslēgts līgums ar SIA “Rebalt Investment”. Tomēr radās sarežģījumi saistībā ar zemes atdalīšanu, kuru risināšana prasīja laiku, tāpēc neizdevās iekļauties noteiktajos pieteikšanās termiņos. Arī privātās partnerības programmā šobrīd ir daudz neskaidrību, taču vietējās pašvaldības pārstāvji turpina diskusiju. “Šie projekti ļautu uzbūvēt daudzdzīvokļu māju ar īres dzīvokļiem. Vienā no programmām paredzēts, ka pašvaldība pārdod zemi, un ēku uzbūvē privātais uzņēmējs. Otrā variantā ēku būvē privātuzņēmējs, bet zeme paliek pašvaldības īpašumā, un pēc 25 gadiem arī ēka kļūst par pašvaldības īpašumu,” skaidro Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieks Aigars Zīmelis, kurš ir arī Aizkraukles novada Dzīvokļu komisijas priekšsēdētājs. Jaunās daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īres maksa nebūtu zema — tā līdzinātos jaunajiem projektiem Rīgā. “Pieprasījums noteikti būs. Ir cilvēki, kuri vēlas dzīvot jaunā ēkā, kur viss ir mūsdienīgs un estētisks. Tas varētu piesaistīt novadam arī jaunus speciālistus. Mājokļu jautājums ir aktuāls — no rītiem redzams, cik daudz cilvēku no visas apkārtnes brauc strādāt uz Aizkraukli. Daļa no viņiem, iespējams, izvēlētos pārcelties uz dzīvi pilsētā, ja būtu pieejami dzīvokļi, kas atbilst viņu vēlmēm un vajadzībām,” stāsta A. Zīmelis. Darbs pie projekta, kurā Aizkrauklē plānots būvēt jaunu daudzdzīvokļu īres namu, tomēr turpinās — tā būtu četru vai piecu stāvu ēku. Jaunceltnei paredzētā zeme ir Bērzu ielā 13. Nākamais atskaites punkts šī jautājuma virzībā gaidāms rudenī, kad tiks iesniegts projekta pieteikums. Aplēses liecina, ka par 60 kvadrātmetru lielu dzīvokli īres maksa varētu būt no 500 līdz 600 eiro. Vajadzība pēc dzīvokļiem ir, taču īres maksa novadniekiem ir neadekvāti augsta.

Alternatīva — īres tiesību izsole

A. Zīmelis stāsta, ka pašvaldībai piederošais dzīvokļu fonds lielajā Aizkraukles novadā ir apmēram 1000 vienību, un to skaits nepārtraukti mainās. Pašvaldībai ir daudz īpašumu ar tā dēvētajiem beztermiņa īres līgumiem — tie bieži ir noslēgti uz ilgiem termiņiem. Padomju laikā izīrētajos dzīvokļos cilvēki joprojām dzīvo. Katru gadu īres maksa pakāpeniski palielinās, un īrnieki arvien biežāk izvēlas izmantot savas tiesības dzīvokli izpirkt. Pašvaldība veic īpašuma vērtējumu, un īrnieks to var iegādāties par noteikto cenu. Daļu dzīvokļu, kas nav labā kārtībā, pašvaldība pārdod izsolēs, jo ne vienmēr ir finansiāli izdevīgi ieguldīt līdzekļus visu īpašumu uzturēšanā. “Jaunākā iniciatīva ir brīvo dzīvokļu īres tiesību izsole. Ja cilvēku, kam ir tiesības uz pašvaldības atbalstu dzīvokļa veidā, īpašums neapmierina — piemēram, platība, stāvs vai kārtība, to iespējams nodot izsolē, lai noteiktu īres tiesību ieguvēju. Īres maksa šādos gadījumos ir tāda pati kā citiem pašvaldības īpašumiem. Atšķirība ir tāda, ka to īres tiesības var iegūt jebkurš. Savukārt cilvēkiem, kuri dzīvokļus saņem kā sociālo palīdzību, jāatbilst noteiktiem kritērijiem — jābūt maznodrošinātiem, personām ar invaliditāti, jaunajiem speciālistiem utt. Ja rindā esošie pretendenti atsakās no dzīvokļa, mēs izsolām īres tiesības, un tad tas kļūst pieejams, piemēram, viesstrādniekiem vai jaunām ģimenēm,” skaidro A. Zīmelis. Viņš piebilst, ka Aizkraukles novadā nav garu rindu uz pašvaldības dzīvokļiem — dažās vietās pieprasījuma nav vispār. Aizkrauklē gaidītāju skaits ir ap 10 cilvēku. Ilgāk jāpagaida dzīvokļu maiņas gadījumā, jo pašvaldības resursi ir ierobežoti. Piemēram, īrnieks vēlas pārcelties no piektā stāva divistabu dzīvokļa uz līdzīga izmēra dzīvokli otrajā stāvā, taču pašvaldībai šādu īpašumu nav. Tāpat arī seniori bieži vēlas dzīvokli pirmajā stāvā, bet šādi īpašumi pašvaldības fondā ir reti pieejami. “Pašvaldībai piederošos dzīvokļus remontējam un uzturam iespēju robežās, taču neplānojam ieguldīt lielus līdzekļus kosmētiskajos remontos. Pirms izīrēšanas pārbaudām un sakārtojam logus, durvis, santehniku un gāzes pieslēgumu. Kosmētisko remontu neveicam. Nereti cilvēki apskata dzīvokli, vizuālā kārtība neapmierina, un viņi atsakās no īres,” piebilst A. Zīmelis.

Šķērslis — augstā īres cena

Domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Dainis Vingris piekrīt, ka mājokļu jautājums Aizkraukles novadā ir aktuāls, īpaši jaunajām ģimenēm, kuras vēlas mūsdienīgu un nenovecojušu dzīvesvietu. Viņaprāt, ir svarīgi izvērtēt, kā šo problēmu varētu risināt. D. Vingrim privātās partnerības programma šķiet nerealizējama: “Dzīvokļu īres maksa par kvadrātmetru būtu 12 eiro. Teorētiski 30 % no šīs summas varētu segt valsts, kas nozīmē, ka īres izmaksas samazinātos līdz aptuveni astoņiem eiro par kvadrātmetru. Tas savukārt nozīmē, ka divistabu dzīvoklis, piemēram, 50 kvadrātmetru platībā, īrniekam izmaksātu 400 eiro mēnesī. Lielāka dzīvokļa īre varētu sasniegt 700 vai pat 800 eiro — tas ir bez komunālajiem maksājumiem. Ziemā pašvaldība veica aptauju, lai noskaidrotu, cik cilvēku būtu ieinteresēti un gatavi šādus dzīvokļus īrēt — tādu nebija. Cits būtisks aspekts ir tas, ka Aizkraukles novada iedzīvotāji domā citādi — viņi vēlas maksāt nevis tikai īri, bet izmantot arī izpirkuma tiesības. Ar šādu īres maksu cilvēks varētu ņemt kredītu un desmit gadu laikā izpirkt īpašumu.” D. Vingris arī uzsver riskus, kas saistīti ar zemas īres maksas dzīvokļu būvniecību. Ja pašvaldība uzņemas saistības, bet beigās visi dzīvokļi nav izīrēti, tad pašvaldībai nākas segt starpību. Tas jau var tikt uzskatīts par līdzekļu izšķērdēšanu. Šā brīža tendences rāda, ka Aizkraukles novadā par šādām summām īrniekus, visticamāk, neizdosies atrast.

Lai gan šobrīd zemas īres maksas dzīvokļu izveide Aizkrauklē šķiet pārāk dārga, šis jautājums joprojām ir vietvaras dienaskārtībā un diskusijas turpinās. Nav izslēgts, ka nākotnē valsts politika mainīsies un finansiālais atbalsts kļūs lielāks, padarot gala cenu īrniekiem pieejamāku. Tomēr D. Vingris ir skeptisks un uzskata, ka šobrīd pieejamie projekti vairāk atbilst lielo pilsētu vajadzībām, kur iedzīvotāju maksātspēja ir augstāka.

Piedāvā moduļu māju teritorijas

D. Vingrim ir atšķirīgs redzējums par to, kā vienlaikus varētu risināt mājokļu trūkumu un piesaistīt jaunus iedzīvotājus novadam. Viņa priekšlikums paredz nevis attīstīt daudzdzīvokļu māju būvniecību, bet gan atbalstīt moduļu māju celtniecību. “Pašvaldība uz sev piederošas zemes, lai kur tā atrastos — Mazzalvē, Vietalvā, Koknesē vai Aizkraukles pagastā — sakārto ceļu un ierīko nepieciešamās komunikācijas: kanalizāciju, ūdensvadu, elektrību un visu pārējo, kas ir pašvaldības pārziņā. Šādu zemi ar izbūvētām komunikācijām varētu piedāvāt nomai jaunajiem speciālistiem vai ģimenēm. Nomnieks varētu ņemt kredītu un uz šīs zemes uzstādīt moduļu māju. Ar “ALTUM” programmas atbalstu māju desmit gadu laikā varētu izpirkt. Ja nākotnē rodas vēlme paplašināt īpašumu, iespējams pievienot papildu moduļus. Tā būtu laba alternatīva padomju laikā izplatītajai daudzdzīvokļu māju būvniecībai, kas mūsdienās izmaksā ļoti dārgi. Piedevām, lauku teritorijās sava māja ir aktuālāks variants,” ideju skaidro D. Vingris. Perspektīvā iedzīvotāji varētu arī izpirkt pašvaldības zemi, uz kuras atrodas viņu māja.

Ekonomiskās izaugsmes un demogrāfijas pamats

Partijas “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”—“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Aizkraukles novada priekšvēlēšanu programmā bija iekļauts punkts: “Atbalstīsim mājokļu programmas, radot pieejamus īres dzīvokļus novada jaunajām ģimenēm un jaunajiem speciālistiem. Attīstīsim esošo mājokļu atjaunošanu, remontus un siltināšanu, kā arī to apkārtnes labiekārtošanu.” Politiskā spēka līderis Guntis Libeks iepriekšējā domes sasaukumā vairākkārt aktualizējis šo jautājumu. Viņa redzējums — pašvaldībai piederošie dzīvokļi būtu jāizmanto jaunu novadnieku piesaistei. “Lai varētu runāt par novada attīstību un ekonomisko izaugsmi, vispirms ir nepieciešams darbaspēks. Lai piesaistītu cilvēkus, ir vajadzīgs mājoklis. Tas ir īpaši svarīgi, domājot par jauniešiem, kuri tikko beiguši profesionālās izglītības iestādes un vēlas veidot ģimeni. Bieži vien jaunie cilvēki nevar atļauties iegādāties īpašumu — aizdevuma saņemšana bankā ir sarežģīta. Tāpēc pašvaldībai vajadzētu domāt tieši par šo iedzīvotāju grupu. Tas cieši saistīts arī ar demogrāfisko situāciju. Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt dzīvojamo platību noteiktām sociālajām iedzīvotāju grupām, taču nekur nav paredzēts atbalsts jauniešiem vai jaunajām ģimenēm.

Centos panākt, lai pēc sociālo vajadzību nodrošināšanas pašvaldības dzīvojamais fonds tiktu izmantots arī jauno cilvēku piesaistei novadam. Diemžēl domes vairākums uzskatīja, ka tas nav nepieciešams, jo likums šādu pienākumu pašvaldībai neuzliek. Citās pašvaldībās tiek būvētas daudzdzīvokļu mājas un šādā veidā piesaistīti iedzīvotāji. Īres tiesību izsole ir tikai formāla darbība — “ķeksītis” problēmas risināšanā. Piedāvātie dzīvokļi bieži vien ir slikti, bet īres sākumcena — pārāk augsta. Vienīgais reālais risinājums būtu panākt vienošanos ar īrnieku, atļaujot samazināt īres maksu par summu, ko viņš iegulda dzīvokļa uzlabošanā. Tā ir sena prakse, kas agrāk tika plaši izmantota. Strādājot Jaunjelgavas novadā, mēs, katru reizi izziņojot brīvos dzīvokļus, saņēmām atsaucību — īrnieki pieteicās. Uz Jaunjelgavu pārcēlās cilvēki no citiem novadiem.”

Lielas platības dzīvokļi ir deficīts

Šonedēļ portālā ss.com Aizkraukles pilsētā īrei bija pieejami pieci dzīvokļi — divi vienistabas un trīs divistabu. Viens no tiem tika izīrēts par 35 eiro diennaktī, bet pārējo cena svārstījās no 100 līdz 210 eiro mēnesī. “Facebook” redzētie privātpersonu sludinājumi par trīsistabu dzīvokļiem, kas ir vislielākais deficīts, liecina, ka cena pilsētā svārstās no 250 līdz 350 eiro. Pārdošanā izlikto dzīvokļu skaits pilsētā ir ievērojami lielāks — 35. Lētākais vienistabas dzīvoklis pieejams par 10 000 eiro, savukārt dārgākais, četristabu dzīvoklis pilsētas jaunākajā ēkā, maksā 85 000 eiro.

Ēriks ir precējies, trīs bērnu tēvs. Ģimene īrē trīsistabu dzīvokli Aizkrauklē, Sprīdīša ielā. Viņš ir interesējies par zemas īres maksas dzīvokļiem un, balstoties uz iegūto informāciju, ir pārliecināts — Aizkraukles novadā šāds projekts iedzīvotājiem nav saistošs. “Īres maksa dzīvoklim, kurā dzīvojam, ir 250 eiro mēnesī. Uzskatu, ka mums ir paveicies, jo dzīvoklis bija daļēji mēbelēts, īpašnieki bija veikuši kosmētisko remontu. Teritorija pie mājas ir sakopta, blakus ir rotaļu laukumi bērniem, sporta centrs. Zemas īres maksas dzīvoklis varētu izmaksāt vismaz divreiz dārgāk. Klāt vēl jāpieskaita komunālie maksājumi un citi ikmēneša tēriņi. Vienkāršai ģimenei Aizkraukles novadā tas nav pa kabatai. Cilvēki, kas var atļauties 600 eiro maksāt tikai par īri, var atļauties arī kredītu mājoklim. Lielākās problēmas ir tieši ar lielas platības dzīvokļiem — trīs vai pat četristabu. To vienkārši nav. Mēs labprāt tādu iegādātos, jo pilsēta ir bērniem draudzīga.”

Ēriks uzsver, ka šobrīd ģimenes ar bērniem galvenokārt meklē saprātīgu kompromisu starp mājokļa cenu, kvalitāti un apkārtnes infrastruktūru. Aizkrauklē šāds līdzsvars vēl ir atrodams, taču piedāvājums ir ierobežots, īpaši attiecībā uz lielākiem dzīvokļiem: “Tas, ka pašvaldība domā par mājokļu pieejamību, ir labi, bet svarīgi, lai risinājumi būtu balstīti reālajās iedzīvotāju vajadzībās un iespējās. Lielu īres maksu var atļauties retais. Ja īre kļūst tikpat dārga kā kredīta maksājums, tad cilvēki loģiski izvēlas ieguldīt savā īpašumā. Tas nav slikti, bet mūsu gadījumā tas nozīmētu raudzīties cita novada virzienā, jo šeit atbilstoša īpašuma mūsu vajadzībām un finansiālajām iespējām nav,” viņš piebilst. 

Valmiera — Latvijas veiksmes stāsts

Mājokļu fonds palīdz paaugstināt pilsētas konkurētspēju kvalificēta darbaspēka piesaistē

Katrs Latvijas novads ir atšķirīgs un unikāls, tādēļ nebūs pieejama vienojoša formula, kas der visām apdzīvotām vietām. Kamēr mūspusē daudzdzīvokļu īres nami ir tikai sarunu temats, Valmiera veiksmīgi realizējusi vairākus projektus. Par Valmieras veiksmes stāstu vairāk pastāstīja Edīte Stērste, Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste.

— Kas bija noteicošie faktori daudzdzīvokļu īres namu izveidei?

— Valmiera ir viena no Latvijas ekonomiski aktīvākajām pilsētām. Attīstoties uzņēmējdarbības videi, Valmierā nemainīgi saglabājas augsts pieprasījums pēc pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda. Piedāvājot īrei mūsdienīgus mājokļus par zemām īres cenām, pašvaldības mērķis ir paaugstināt pilsētas konkurētspēju kvalificēta darbaspēka piesaistē.

Pirmos divus daudzdzīvokļu īres namus, izveidojot biznesa plānu, ar nelielas kvadratūras dzīvokļiem, augstu energoefektivitāti realizēja 100 % pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”. Divus namus ar 150 dzīvokļiem Valmierā ekspluatācijā nodeva 2018. gadā.

Risinot mājokļu pieejamības trūkumu, šobrīd būvē divus gandrīz nulles enerģijas daudzdzīvokļu dzīvojamos namus, kuros kopumā būs pieejami 120 dzīvokļi. Arī otro īres daudzīvokļu namu būvniecības projektu īsteno SIA “Valmieras namsaimnieks”.

— Kādu pienesumu Valmierai devis lielāks dzīvojamais fonds?

— Par iespēju dzīvot topošajos Valmieras zemas īres maksas namos ir augsta interese. Valmieras novada pašvaldība 2025. gada 15. aprīlī sāka īrnieku pieteikumu pieņemšanu reģistrēšanai zemas īres maksas dzīvojamo māju dzīvokļu reģistrā. Nepilna mēneša laikā tika saņemti 155 pieteikumi. Pašreiz reģistrā ir 175 pieteikumi.

Ja izvērtējam 2018. gadā uzbūvēto īres namu pieredzi, tad jāsecina, ka īres tiesību izsolēs ir liels pieprasījums un dzīvokļi ir aizpildīti. Dzīvojot īres namos, 70 % īrnieku nopērk zemi vai dzīvokli Valmierā vai novadā. Tāpat šīs Valmieras novada pašvaldības veiksmīgais pilotprojekts palīdzēja izprast un attīstīt mājokļu politiku valstī.

Valmierā un apkārtnē arī privātie attīstītāji veic daudzdzīvokļu dzīvojamo mājokļu būvniecību — dzīvokļu pārdošanai nevis īrei. Šo tendenci veicināja pilsētas ekonomiskā attīstība, augstais pieprasījums un arī banku sektora atbalsts. Šobrīd Valmierā būvniecības procesā ir trīs projekti, kuri kopumā nodrošinās 99 jaunus dzīvokļus.

— Kādas bija zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas projekta izmaksas?

— Kopējās projekta izmaksas ir 12,1 miljons eiro, no kuriem “ALTUM” aizdevums Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros abām ēkām ir 11,61 miljons eiro, no kura pēc projekta īstenošanas iespējams atgūt līdz 30 % no projekta attiecināmajām izmaksām kā valsts atbalstu.

2021. un 2022. gadā straujā būvniecības izmaksu kāpuma dēļ attīstīt nākamos daudzdzīvokļu īres namu projektus Valmierā ar zemu īres maksu vairs nebija iespējams. Šādos apstākļos nākamos zemas cenas mājokļus būs iespējams realizēt tikai ar valsts vai Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Tiklīdz tika izstrādāta un izsludināta Ekonomikas ministrijas atbalsta programma zemas īres maksas mājokļu būvniecībai reģionos, SIA “Valmieras namsaimnieks” tajā piedalījās.

Jauno dzīvokļu īres maksa būs atbilstoša vidējam atalgojumam reģionā, ko nodrošina dalība valsts atbalsta programmā, palīdzot samazināt būvniecības izmaksas. Vienlaikus šī programma nosaka, ka mājokļiem jābūt pieejamākiem tām ģimenēm, kas nevar atļauties īrēt dzīvokli par tirgus noteiktajām cenām. Līdz ar to galvenais īrnieku atlases kritērijs ir mājsaimniecības kopējie bruto (pirms nodokļu nomaksas) mēneša vidējie ienākumi, kuri nepārsniedz 2896 eiro, ja vēlas īrēt divu istabu dzīvokli, un 4433 eiro trīs vai četru istabu dzīvoklim. Šos sliekšņus aprēķina Ekonomikas ministrija.

— Vai īres maksa interesentiem ir saistoša?

— Īres maksa kopā ar SIA “Valmieras namsaimnieks” pārvaldīšanas maksu, nekustamā īpašuma nodokli, apdrošināšanu un uzkrājumu plānota aptuveni 6 eiro par kvadrātmetru. Īres maksa var tikt pārskatīta reizi gadā saskaņā ar gada vidējo valsts inflācijas līmeni. Tāpat īrniekam būs jāiemaksā drošības nauda divu mēnešu īres maksas apmērā, maksa par tekošo un nākamo mēnesi, kā arī jāveic maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem. Valmieras novada pašvaldība pirms īrnieku pieteikumu pieņemšanas Valmieras zemas īres maksas dzīvojamo māju dzīvokļu reģistram izstrādāja detalizētu ceļvedi, kurā ir pieejama visa praktiskā informācija, lai potenciālie īrnieki var izvērtēt savas iespējas pieteikties, tostarp arī savas finansiālās iespējas, norādot konkrētas īres maksas un citus maksājumus.

— Kam šādi īres dzīvokļi ir saistoši?

— Šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka īrnieku pieteikumi vērtējumā pēc prioritārajām grupām sadalās šādi: 116 kvalificēti speciālisti (persona vai kopā ar ģimeni); 10 daudzbērnu ģimenes (nav iekļauti speciālistu prioritātē); 30 ģimenes ar vienu vai diviem bērniem; 2 ar invaliditāti un 17 vispārējā kārtībā.

— Kādi faktori pašvaldībai bija noteicoši šo māju celtniecībā — politiskā griba vai finansiālās iespējas?

— Šobrīd, kad Valmierā un tās apkārtnē procesā uzņēmējiem ir septiņas jaunas ražošanas ēkas, un paplašinoties ražošanai, palielināsies arī darbinieku skaits, pašvaldība attīsta Valmieras industriālo parku ar trīs rūpnieciskās apbūves teritorijām, loģistikas laukumu un iekšējo dzelzceļu un tā savienojumu, jauna dzīvojamā fonda vajadzība Valmierā saglabājas augsta. Tāpat izjūtam arvien augošu interesi par reemigrantu atgriešanos Latvijā — Valmiera ir pieprasītākā pilsēta Vidzemē, kur tiek meklēta dzīvesvieta un darba iespējas. 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.