Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

Aizkrauklieši starp simtiem akordeonistu un koklētāju. Bērni mājās aizbrauc saslimuši ar Dziesmu svētku slimību

AKORDEONISTI NO PĻAVIŅĀM. Kopā ar skolotāju Jeļenu Nitecku viņas audzēkņi Renārs Valdbergs (no kreisās), Aleksandrs Kuzmins, Maksims Šlems un Kirils Kostins. Imanta Kaziluna foto

Pagājušās nedēļas beigās ar sirsnīgu, emocionālu koncertu Mežaparka estrādē izskanējuši XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Runājot par svētkiem, ierasti biežāk piemin dziedātājus un dejotājus. Ne mazāk emocionāli bija akordeonistu un koklētāju koncerti, kas notika Dailes teātrī.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Simtiem akordeonu uz Dailes teātra skatuves.

Izvēlējās un iemīlējās

Sestdien, 11. jūlijā, Rīgā, Dailes teātrī, notika grandiozs akordeona mūzikas koncerts “Skan akordeons”. Tajā starp 272 jauniešiem no visas Latvijas piedalījās arī četri Pļaviņu mūzikas skolas akordeona klases audzēkņi. Viņu skolotāja Jeļena Nitecka saka, ka paralēli pļaviņiešiem, viņa šo instrumentu spēlēt māca arī Daugavpils Iespēju vidusskolā un šīs skolas audzēkņi arī piedalās koncertā.

Pirms koncerta, ieejot Dailes teātra lielajā zālē un veroties uz skatuvi, redzams sirreāls skats — simtiem krēslu un uz tiem blāvā skatuves prožektoru gaismā spīd akordeoni.

Skolotāja saka, ka jaunieši ir ar labu skatuves pieredzi, iepriekš divas reizes Latgales apvienotajā akordeonistu orķestra sastāvā piedalījušies Latgales dziesmu un deju svētkos, kas notika Daugavpils estrādē. Līdz ar to nebija liela satraukuma pirms šī koncerta. Aleksandrs Kuzmins saka, ka akordeonu sācis spēlēt mūzikas skolā, jo tajā laikā, kad vajadzēja izvēlēties konkrētu instrumentu, pieejams bija tikai šis. Ar laiku viņš un akordeons sadraudzējušies, Aleksandrs saka — pat iemīlējis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Iepriekšējās divās dienās teātrī notika intensīvi mēģinājumi, dienu iepriekš bija ģenerālmēģinājums. Tā kā instrumenti ir smagi un dārgi, visas šīs dienas tie atradās teātrī. Piektdien teātrī aizvadītas gandrīz astoņas stundas. Skolotāja saka, ka daļu kompozīciju spēlēja tikai Latgales reģiona akordeonisti, bet seši skaņdarbi bija kopīgi visam orķestrim. Garās mēģinājumu stundas nepieciešamas, lai pieslīpētu kopējo skanējumu, tajā skaitā dinamiku. “Lai arī skaņdarbi zināmi, katrs reģions, katrs ansamblis to iemācījies atšķirīgi,” teic skolotāja.

Svētku nedēļā ārpus mēģinājumiem brīvais laiks jauniešiem bija pārāk īss, tik vien lai paēstu, labi izgulētos un no rīta atkal dotos uz nodarbību. Sestdienā bija ieplānots doties uz Rīgas Motormuzeju Mežciemā, bet diemžēl laika trūkums izjauca plānus.

Izdevās aizskanēt līdz dvēselei

DAĻA no Aizkraukles Pētera Barisona Mūzikas skolas koklētāju ansambļa. Ansambļa “Eola kokle” vadītāja Inese Ābola (otrā no kreisās) un skola direktore Daina Laganovska (pirmā no labās).

Uz svētkiem devās arī Pētera Barisona Aizkraukles Mūzikas skolas koklētāji. Dailes teātrī izskanēja vienīgais kokļu mūzikas koncerts “Dzīslojums’’.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tajā starp 370 koklētājiem piedalījās divi sastāvi no Aizkraukles, kopā 13 jaunieši. Mazākajiem no viņiem šī bija pirmā svētku pieredze. Viņu skolotāja Inese Ābola stāsta, ka koncertā bija lieliska, pat perfekta dramaturģija. Skolas direktore Daina Laganovska piebilst, ka ne vienmēr koncerta koncepcija “nostrādā”, ne vienmēr pasākuma autoru ideja aizsniedz klausītāju sirdi un dvēseli. Šī reize bija patīkams pārsteigums. Stāstot par mēģinājumu un koncerta tehnisko pusi, Daina Laganovska saka, ka šoreiz izteikti bija jūtams, ka koncerta norisi nebija vadījis profesionālis. Kokle ir smaga, ap 12 kilogramu, turpretī koklētāji nereti ir maza auguma un gados jauni. Senāk šādos koncertos bērniem bija norīkoti asistenti. Atšķirībā no akordeonistiem, koklētāji savus instrumentus neatstāja mēģinājuma vietā, bet katru reizi veda līdzi. Tomēr pats koncerts, tā radītā noskaņa atsvēra šīs grūtības. Inese Ābola saka, ka vairāki bērni pēc koncerta negribēja braukt mājās, jo tā bija otrdiena, pārējiem šie svētki tikai sākās.

“Kur vēl, ja ne šādos svētkos, kuros ir vēriens — scenogrāfija, režija, gaismas, liela skatuve, bērni iegūs emocionālu pārdzīvojumu un arī skatuves rūdījumu? Tas, ka pēc svētkiem mēs mājās aizvedam pavisam citus bērnu, tā ir katru reizi. Teicu viņiem — redzēsiet, saslimsiet ar Dziesmu svētku slimību. Kad braucām mājās, viena meitenīte man saka — skolotāj, es saslimu. Uztraukta jautāju — ar ko? Viņa atbild — ar Dziesmu svētkiem,” saka Daina Laganovska.

Neretiešiem paveicās

MAZĀKAJIEM NERETIEŠIEM šī ir pirmā deju svētku pieredze. Inita Kalniņa (vidū) ar saviem “Sudrabiņa” dejotājiem.

Inita Kalniņa, Neretas tautas deju ansambļa “Sudrabiņš” vadītāja, saka — bija brīnišķīgi svētki, bet neiztikām bez grūtībām. Īpaši pirmajā dienā Daugavas stadionā, kad garas stundas bija jāpavada mēģinājumā. Nākamajā dienā pārsteigumu dejotājiem sagādāja spēcīgais lietus un, samirkstot tērpiem, bērni teikuši, ka ir auksti. Skumīgi bija otrajā koncertā, kad to pārtrauca zibens spēriens. “Mums paveicās, dejojām laukuma kreisajā pusē, kur segums bija labs,” saka Inita Kalniņa. Kā dzirdēts no citiem dejotājiem, stadiona pretējā pusē kājas ķērās aiz nelīdzenajām seguma plāksnēm.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Fotogalerija : https://staburags.lv/aizkraukles-novads-dziesmu-un-deju-svetku-gajiena/

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.