Visas tautas svētki

Par aizvadīto nedēļu varam teikt, ka tā tiešām bijusi kultūras nedēļa. Anita Ostrovska prezentēja savu grāmatu. Koru “De Cantare” un “Aizkraukle” diriģents Eduards Grāvītis saņēma apbalvojumu par ieguldījumu Dziesmu svētku kustībā. Un, pats galvenais, Rīgā sākušies XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.

Tie nav tikai dalībnieku un viņu skolotāju svētki, tie ir visas tautas svētki. Nav svarīgi, vai mūsu ģimenes, draugu vai radu lokā ir kāds dalībnieks, svarīgi, ka mēs tiem dzīvojam līdzi.

Iepriekšējie skolēnu dziesmu svētki notika pirms 10 gadiem, jo pandēmijas ierobežojumu dēļ visi kopā sanākt un vienoties dziesmās un dejās nevarēja. Tāpēc visu cieņu gan bērniem, gan skolotājiem, kurus dziesmu svētku un tautas mākslas gars nav pametis, daudzas stundas strādājot mēģinājumos un piedaloties koncertos. Vērojot skates, arī es dzīvoju līdzi dziedātājiem, dejotājiem un folkloristiem. Redzēju, kā cenšas bērni, kā līdzi jūt skolotāji, redzēju, kā visi aizturētu elpu gaida skates rezultātus un birst prieka asaras par augstākajām pakāpēm. Vienā vārdā nav novērtējams arī Aizkraukles novada Interešu izglītības centra darbinieču darbs, ko viņas ieguldījušas gan skašu rīkošanā, gan organizējot braucienus uz Rīgu un svētku laikā gādājot par skolēnu labbūtību. Tas noteikti nebūtu iespējams arī bez vecāku atbalsta.

Pati nekad neesmu bijusi svētku dalībniece, taču uz diviem svētkiem esmu posusi savu vecāko meitu un domās bijusi kopā Rīgā. Toreiz bērniem mobilie telefoni vēl nebija iegādāti, tā ka nācās vien paļauties uz savu intuīciju, ka gan jau viss būs labi. Noslēguma koncertā Mežaparkā, kad no citiem uzzini, ka mūsējie varētu stāvēt tajā malā, centies saskatīt savu bērnu, bet lielajā dalībnieku pūlī tas nav iespējams. Visu piedzīvoto izdodas uzzināt tikai pēc tam.

Šajos gados daudz ir mainījies. Svētki aptvēruši vairākas tautas mākslas nozares, un arī programmas kļuvušas vērienīgākas un interesantākas. Skatoties deju rakstus un klausoties koru sniegumus, apbrīnoju kolektīvu vadītājus, kuri, nepagurdami strādājot, to visu bērniem iemācījuši! Protams, atzinīgus vārdus pelnījuši horeogrāfi, kordiriģenti un visi pārējie, kuru darbs ļauj svētkiem notikt un nezust šai unikālajai tradīcijai, kas ir tikai mums. Tādēļ — paldies visiem par svētkiem!