Saņems to, kas pienākas. Bērni ārpus ģimenēm paliek novārtā: Tiesībsargs liek Aizkraukles domei labot kļūdas

Pēc tiesībsarga norādījumiem Aizkraukles novada domes saistošajos noteikumos “Par Aizkraukles novada pašvaldības materiālajiem pabalstiem” veikti grozījumi, kas attiecas uz ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem. Lielākoties šie bērni pēc bāriņtiesas atzinuma nonāk aprūpē citā pašvaldībā, taču uzraudzību un atbalstu turpina nodrošināt lēmumu pieņēmusī pašvaldība, tostarp, sedzot izdevumus, kas saistīti ar izglītību, tajā skaitā — ēdināšanu.

Tiesībsargs vēstulē norādīja — pēc Aizkraukles novada domes saistošo noteikumu izpētes konstatēts, ka noteikumi neatbilsts augstākstāvoša normatīvā akta prasībām — noteikumiem par sociālām garantijām bez vecākiem palikušiem, ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, kas nosaka, ka pašvaldība, kura ir pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu ārpusģimenes aprūpē, nodrošina atbalstu, sedz ar bērna izglītošanu un uzturēšanos izglītības iestādē saistītos izdevumus, kas ietver arī ēdināšanu, neatkarīgi no bērna deklarētās dzīvesvietas. Aizkraukles novada sociālā dienesta vadītājs Edvarts Pāvulēns paskaidroja, ka ļoti bieži ir situācijas, kad ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem novadā nav kur palikt, un viņi nonāk audžuģimenē vai aizbildniecībā ārpus novada teritorijas, taču uzraudzību turpina Aizkraukles novada pašvaldības bāriņtiesa. To paredz noteikumi — uzraudzību un pakalpojumu nodrošināšanu turpina pašvaldība, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpes nepieciešamību. Tiesībsargs norādīja, ka Aizkraukles novada domes saistošie noteikumi neatbilst kritērijiem, — ar norēķiniem vai citā veidā pašvaldībai jāsedz izdevumi, kas saistīti ar izglītību, tajā skaitā — ēdināšanu. E. Pāvulēns informēja, ka šobrīd ir grūti saprast, cik liela nepieciešamība pēc šāda atbalsta būs: “Daļa bērnu mācās izglītības iestādē, kur ēdināšana jau tiek nodrošināta. Provizoriskās aplēses — tie varētu būt 25 bērni, kuriem varētu pieprasīt atbalstu un Aizkraukles novada pašvaldībai būtu jāsedz ar ēdināšanu saistītie izdevumi.” Praksē tā varētu būt saņemto rēķinu apmaksa.

Sociālo jautājumu komitejā, diskutējot par noteikumu grozījumiem, ar piemēru no dzīves dalījās domes deputāts Guntis Libeks. Viņš stāstīja, ka savulaik tika saņemts iesniegums no Jaunjelgavas novada iedzīvotājas, kuras bērns apmeklēja Aizkraukles bērnudārzu. Viņa kā nodokļu maksātāja lūdza, lai brīvpusdienas, kas tolaik bija Jaunjelgavas PII “Atvasītē”, sekotu bērnam uz Aizkraukles bērnudārzu. Dome atteica, kam sekoja neapmierinātība.

Deputāts skaidroja principu — brīvpusdienas nodrošina iestāde. Šādos gadījumos netiek vērtēts, kurā novadā audzēknis ir deklarēts. “Vai audžuģimenēs vai aizbildniecībā esošie bērni saņem pašvaldības pabalstu?” interesējās G. Libeks. Sociālā dienesta vadītājs paskaidroja, ka aizbildniecībā esošie bērni uzturēšanas pabalstu saņem no valsts, audžuģimenes — no pašvaldības.

E. Pāvulēns piebilda, ka Aizkraukles novadā nav attīstīta ārpusģimenes aprūpes sistēma. Uz vietas nav audžuģimeņu, kurās bērnus ievietot, kā rezultātā viņi nonāk citās pašvaldībās, piemēram, Cēsīs un Valmierā. “Tā ir mūsu problēma, ka nevaram šiem bērniem atbalstu nodrošināt uz vietas. Ja šie bērni paliktu novadā, tad saņemtu šo ēdināšanas izmaksu atbalstu. Grozījumi nodrošinās, ka pašvaldības atbalsts, kas bērnam pienākas, sekos viņam neatkarīgi no faktiskās dzīvesvietas,” sacīja E. Pāvulēns.