Nepārredzami krustojumi rada problēmas gājējiem un braucējiem

Speciālisti norāda — nav ievēroti ne satiksmes noteikumi, ne standarti

Plānojot ielu pārbūvi Aizkrauklē, nav ņemti vērā satiksmes noteikumi un Latvijas standarti — secinājuši satiksmes speciālisti, kuri atzīst, ka drīzāk ievērotas autovadītāju intereses, izbūvējot vairāk stāvvietu, nevis gājēju drošība. Pašvaldības pārstāvji gan norāda, ka pirms ielu pārbūves satiksmes drošība izvērtēta no visiem aspektiem, tomēr autovadītāji sūdzas, ka vairāki nozīmīgi krustojumi ir slikti pārredzami un rada drošības risku gan braucējiem, gan gājējiem.

Pie mums vērsās aizkrauklietis Andrejs, kuram ir 20 gadu autovadītāja pieredze, un vēlējās dalīties savos novērojumos. Lai labāk izprastu, par ko tad ir bažas, kopā ar Andreju izbraukājām visas vietas Aizkrauklē, kas, viņaprāt, nav drošas no satiksmes viedokļa un būtu pārveidojamas.

Aiz mašīnām nevar pamanīt gājējus

Būtiskākās problēmas ir krustojumos, kuriem līdzās ir izbūvētas automašīnu stāvvietas tā saukto kabatu veidā un turpat arī gājēju pārejas. Tāda vieta ir Skolas un Spīdolas ielas krustojumā pie kafejnīcas “KWB”, Spīdolas un Vidus ielas krustojumā pie audumu veikala “Sofija”. Tāpat arī izbrauktuve uz Lāčplēša ielu pie mājas Lāčplēša ielā 11. Pilsētā ir vēl vairākas šādas vietas, taču šīs ir centrā, kur ir intensīvāka satiksme. Ja šajās kabatās līdzās krustojumam novietota automašīna, īpaši kravas mikroautobuss, tad krustojums kļūst praktiski nepārredzams. Autovadītājiem jāizbrauc pat līdz pusielai, lai ieraudzītu, vai no sā-
niem nebrauc kāda mašīna. Tāpat aiz stāvvietā novietotajām mašīnām nevar laikus pamanīt gājējus, kas tuvojas pārejai. “Sākās jaunais mācību gads, vecāki ved bērnus uz skolu, bērni kājām dodas uz skolu, satiksme ir kļuvusi intensīvāka. Ja pieaugušo aiz vieglās mašīnas vēl var pamanīt, tad bērnu, kas tuvojas gājēju pārejai, grūti ieraudzīt arī aiz vieglās mašīnas,” secina Andrejs, kuram arī pašam dēls mācās sākumskolā. Tāpat viņš norāda uz reklāmām, kas nepārdomāti izvietotas un aizsedz skatienam mašīnas, kas tuvojas. Pie tam reklāmas uzņēmumiem, kas sen vairs nedarbojas. Gaismas un Bitēnu ielas krustojumā satiksmes drošībai Andrejs ierosina uzstādīt luksoforu. Savukārt Jaunceltnes ielā pie veikala “Maxima” būtu jāizbūvē nogriešanās josla, jo bieži vien autovadītāji to mašīnu apbraukšanai, kas gaida iebraukšanu veikala stāvlaukumā, izmanto autobusa pieturu.

Nepārdomāta stāvvietu politika

Andreja norādītās problemātiskās vietas safilmējām un nosūtījām satiksmes drošības speciālistiem, ar lūgumu izvērtēt situāciju un sniegt priekšlikumus, kā uzlabot satiksmes drošību pilsētā.

Satiksmes drošības speciālists Oskars Irbītis

Satiksmes drošības speciālists Oskars Irbītis teic, ka ar situāciju Aizkrauklē iepazinies, ne tikai noskatoties mūsu uzņemtos video, bet veicis arī virtuālo tūri pa pilsētu ar interneta palīdzību. Viņš piekrīt, ka vairākās vietās Aizkrauklē ar stāvvietām līdzās krustojumiem ir problēmas. “Rodas nepārdomāts stāvvietu politikas iespaids. Normāli būtu, ja pirms ielas pārbūves tiktu veikts satiksmes audits. Katrā ziņā tie, kuri rūpējas par drošību, to parasti dara. Pats pirmais, kas krīt acīs, ir tas, ka vairākās vietās stāvvietas izveidotas līdz ar gājēju pāreju,” saka O. Irbītis un atgādina, ka Latvijas standarts nosaka — ja gājējs pienāk pie gājēju pārejas un ir aptuveni metru no brauktuves, tad autovadītājam jāspēj gājējs ieraudzīt vismaz 40 metru attālumā. Ja autostāvvietas ir izvietotas šādā veidā un tajās novietotas mašīnas, tad tas tehniski nav iespējams. Līdz ar to rodas tiešs apdraudējums gājējiem. O. Irbītis izpētījis ceļu satiksmes negadījumu statistiku un atzīst, ka šogad Aizkrauklē par laimi nav bijis daudz uzbraukumu gājējiem, tikai pāris. “Manā skatījumā, neievērojot gājēju drošības principus, tā ir uzprasīšanās uz lielāku vai mazāku ceļu satiksmes negadījumu. Tas ir ļoti pamanāms, jo viens no būtiskākajiem faktoriem satiksmes drošībā ir savstarpējā redzamība. Svarīgi, lai gājējs laikus var pamanīt automobili, kas tuvojas, un viņam nav jāizliecas uz ielas un jālūr gar busiņa stūri — brauc kāds vai nebrauc. Veidojas tāda mākslīga bīstamība, jo gājējam grūti ieraudzīt tuvojošos mašīnu un autovadītājam grūti laikus ieraudzīt gājēju, kas gatavojas šķērsot brauktuvi. Šādai situācijai nevajadzētu būt.”

Priekšroku dod autovadītājiem

Satiksmes drošības speciālists norāda — sausā laikā, braucot ar ātrumu 50 kilometru stundā, vajadzīgi vismaz 27 metri, lai ekstremālā situācijā mašīnu apturētu. Ja gājēju var pamanīt tikai kādu desmit metru attālumā, tad tas praktiski nav iespējams. Protams, vadītājam ir jāpārliecinās par satiksmes drošību, taču situācijas mēdz būt visādas. “Tad sanāk, ka vadītājam jāapstājas pirms katras gājēju pārejas un jāpārliecinās, ka pie tās nestāv neviens gājējs. Tāpēc arī ir šī 40 metru zona, lai vadītājs varētu pārliecināties par drošu kustību, un arī gājējs pietiekamā attālumā varētu pamanīt tuvojošos transporta līdzekli. Līdz ar to braukšana pilsētvidē kļūs mazāk nervoza, jo pie katra stūra nav jālūr, vai nenāk gājējs, un gājējam nav jālūr, vai netuvojas mašīna. Iedomājieties, kā to izdarīt māmiņai ar bērnu ratiņiem! Tāpēc ir ļoti būtiski nodrošināt abpusējo redzamību un neveidot neko, kas var aizsegt to. Gājēji tomēr ir mazāk aizsargāti satiksmes dalībnieki un viņi negadījos cieš daudz smagāk. Pilsētvidei vispirms ir jābūt draudzīgai gājējiem, tad seko sabiedriskais transports un pēc tam visi pārējie. Aizkraukles gadījumā izskatās, ka pilsētvides plānotāji vairāk gribēja izpatikt autovadītājiem, iekārtojot maksimāli daudz stāvvietu mašīnām,” saka O. Irbītis un piebilst, ka nav liels stabiņu izvietošanas atbalstītājs, bet, lai izvairītos no šādām situācijām, vajadzētu veidot buferzonu, lai norobežotu pirmo stāvēšanas vietu un veidotos labāka redzamības zona.

Iesaka satiksmes mierināšanas pasākumus

Viesturs Laurs, SIA “IE.LA” inženieris

Līdzīgās domās ir arī Viesturs Laurs, SIA “IE.LA” inženieris: “Divos no trijiem gadījumiem autostāvvietas izvietotas tuvāk par pieciem metriem no gājēju pārejas. Tas iespējams saistīts ar to, ka kabatas izbūvētas labu laiku atpakaļ. Ātrākais risinājums būtu pirmajā stāvvietā pie krustojuma vai gājēju pārejas aizliegt apstāties.

Redzamības jautājums jāskata atkarībā no konkrētiem stāvvietu novietojumiem. Piemēram, abpus gājēju pārejām ir jābūt vismaz pieciem metriem bez stāvvietām atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem, bet papildus jāvērtē arī redzamība. Ja redzamība tā pat nav pietiekama, tad iespējams jāsamazina braukšanas ātrums pirms gājēju pārejas vai konkrētajos krustojumos. Tas ir jāvērtē katrā gadījumā atsevišķi. Latvijas standarts nosaka redzamības brīvlaukus, kas jānodrošina pie ātruma 50 km/h. Ja ātrums ir jau noteikts mazāks, tad šādus brīvlaukus vērtē inženieris. Mēs praksē pieņemam autovadītāja reakcijas laiku un bremzēšanas garumu pie ātruma 30 km/h, lai noteiktu, kas ir drošs redzamības attālums. Situāciju uzlabo arī dažādi satiksmes mierināšanas risinājumi: paceltās gājēju pārejas, papildu krāsojums pirms gājēju pārejām utml.” V. Laurs satiksmes drošības uzlabošanai iesaka dažādu satiksmes mierināšanas pasākumus, piemēram, pie krustojuma vai gājēju pārejas stāvvietās novietot zemos puķu podus vai velostatīvu, ja tas tur iederas vai ir nepieciešams, jo tas skatu aizsedz daudz mazāk nekā automašīna. “Satiksmes mierināšana tiek pielietota, lai uzlabotu satiksmes dalībnieku drošību, kā arī uzlabotu citas ielas funkcijas. Ielas jāskata kā publiskās ārtelpas sastāvdaļa, līdz ar to tās nav tikai autotransporta tranzīta koridori, bet arī vieta, kur uzturēties gājējiem. Satiksmes mierināšana tiek veikta ar dažādiem ielu dizaina risinājumiem, jo ar ceļazīmēm bieži vien nevar nodrošināt mazāku autosatiksmes ātrumu. Tāpēc, pārbūvējot ielas, tiek lietoti joslu sašaurinājumi, ātrumvaļņi, paceltas gājēju pārejas, šaurāki krustojumi, papildus ielu apzīmējumi un labiekārtojums,” teic V. Laurs.

Sola ierobežot stāvēšanu

Jautājām arī vietējās pašvaldības speciālistiem, kādu viņi redz risinājumu, lai uzlabotu satiksmes drošību pilsētā. Aizkraukles novada domes deputāts Einārs Zēbergs, kurš pildīja pašvaldības izpilddirektora pienākumus, kad plānoja ielu pārbūvi pilsētā, apgalvo, ka pirms projektēšanas tika veikts satiksmes audits un satiksmes drošība izvērtēta no visiem aspektiem — gan gājēju, gan autovadītāju. Viņš nesaskata būtiskas problēmas ar nepārredzamajiem krustojumiem un stāvvietu izvietojumu pie gājēju pārejām. E. Zēbergs pats ir autovadītājs ar pieredzi un aicina braucējus būt uzmanīgākiem un izvēlēties apstākļiem atbilstošu braukšanas ātrumu. Savukārt pašreizējais Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis un Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieks Aigars Zīmelis teic, ka katra vieta un situācija rūpīgi jāizvērtē un, iespējams, ka tuvākās stāvēšanas vietas norobežošana varētu situāciju atrisināt. Taču tas noteikti netiks darīts ar stabiņiem.

Aizkraukles novada ielas un ceļi pašvaldībā ir Saimnieciskās nodaļas ceļu būvtehniķa Dāvja Brieža pārziņā. Viņš “Staburagam” sacīja: “Pēdējos ielu pārbūves projektos nianses, kas saistās ar redzamības nodrošināšu ceļu mezglos, tiek ievērtētas, paredzot atsevišķus stāvēšanas ierobežojumus. Bieži vien izstrādātais tehniskais risinājums ekspluatācijas laikā darbojas citādāk, ne tā kā projektētājs to paredzējis sākotnēji, un tāpēc pēc ielas pārbūves var gadīties veikt papildinājumus satiksmes organizācijā, lai uzlabotu šīs mazās nepilnības. Jūsu minētajos krustojumos plānots slēgt krustojumam tuvāko stāvvietu, lai uzlabotu redzamību.”

Kļūst potenciālie pārkāpēji

No sarunas par krustojumiem tā aizvirzījās arī līdz stāvlaukumiem. Aizkrauklietis Andrejs norāda uz nesen izvietotajām ceļa zīmēm vairākās pilsētas stāvvietās un satiksmes organizāciju nesen pārbūvētajā Skolas ielā. “Man reizēm liekas, ka mums pilsētā daudz kas tiek darīts nevis ar mērķi sakārtot satiksmi, bet radīt autovadītājiem problēmas un sodīt par pārkāpumiem. Piemēram, nupat trijās vietās pilsētā uzliktas zīmes, kā pareizi jānovieto mašīnas stāvvietā. Pie Aizkraukles bibliotēkas tagad tās drīkst likt ar aizmuguri pret stāvvietas apmali. Mājas Bērzu ielā 4 galā tās var likt kā grib, bet pie bērnudārza “Zīlīte” ar priekšu pret stāvvietas malu. Savukārt, Skolas ielā novilkta nepārtrauktā līnija, kas paredz, ka mašīnas var nolikt stāvvietā tikai braukšanas virzienā, pretējā pusē iebraukt nedrīkst. Paskatieties, cik bieži mašīnas novietotas nepareizi! Visi šie autovadītāji kļūst par potenciālajiem pārkāpējiem un policija var priekā berzēt rokas.” “Manuprāt, stāvvietas iekārtojums, kad automašīnas jānovieto 90 grādu leņķī pret brauktuves garenasi, ir ļoti neveiksmīgs. Lai no tādas izbrauktu, mašīnai salīdzinoši tālu jāizbrauc no stāvvietas. Īpaši vietās, kur mašīnas atļauts novietot ar priekšpusi pret ietvi vai stāvvietas malu. Šajā gadījumā daudz efektīvāks risinājums būtu stāvvietu izvietojums 45 grādu leņķī. Mazāk iespēju, ka, atverot vienas mašīnas durvis, tās atsitīsies pret blakus stāvošo mašīnu. Tāpat, brīdī, kad izbrauc no stāvvietas, nav jāiebrauc pretējā joslā, un tādā veidā atpakaļskata spoguļos daudz labāk var redzēt, kas notiek apkārt, vai netuvojas kāda mašīna. Tas ļauj ātrāk ieraudzīt arī riteņbraucēju vai motociklistu, nekā atpakaļgaitā izbraucot no 90 grādu leņķī izvietotas stāvvietas,” piebilst O. Irbītis.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.