Lai arī pagājušajā gadā Aizkraukles rajonā mazuļu reģistrēts mazāk nekā mirušo, salīdzinot ar 2001. gadu, pērn bērnu tomēr dzimis vairāk.
Lai arī pagājušajā gadā Aizkraukles rajonā mazuļu reģistrēts mazāk nekā mirušo, salīdzinot ar 2001. gadu, pērn bērnu tomēr dzimis vairāk. Šogad stājušies spēkā vairāki grozījumi likumos, kuri nosaka laulāto un bērnu juridiskās attiecības.
Neprecēties ir moderni
2002. gadā Aizkraukles rajonā reģistrēti 359 jaundzimušie. Diemžēl divas trešdaļas viņu dzimuši vecākiem, kuri nav precējušies, jo dzīvot nereģistrētā laulībā šobrīd Latvijā ir moderni. Aizkraukles novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Olita Sticere gan piebilst: “Salīdzinot, piemēram, ar Skandināvijas valstīm, šajā ziņā esam atpalikuši vismaz par desmit gadiem. Viņiem dzīvot nereģistrētā laulībā moderni bija agrāk, tagad skandināvi savas attiecības cenšas nokārtot juridiski un bērnus laiž pasaulē reģistrētā laulībā.”
Nebūs pirmklasnieku
Prieks, ka dzimušo skaits Aizkraukles rajonā pieaug. Kopumā rajonā, salīdzinot ar 2001. gadu, tas palielinājies par 30. Visvairāk dzimušo ir Aizkraukles novadā, jo tā ir rajona lielākā apdzīvotā vieta. Aizkraukles novadā reģistrēts 111 mazuļu. Otrajā vietā ir Kokneses pagasts, kur reģistrēti 33 bērni. Vismazāk — tikai pa trijiem zīdainīšiem — pērn reģistrēts Iršos un Staburagā. Pēc septiņiem gadiem te pirmo klasīti izveidot būs problemātiski.
Uz baznīcu vairs nesteidzas
Pagājušajā gadā Aizkraukles rajonā reģistrēts 114 laulību. Katra piektā no tām — baznīcā. Agrāk šis skaitlis bija krietni lielāks, jo laulāties baznīcā bija moderni, un daudziem tā bija tikai skaista ceremonija. Tagad mācītāji un priesteri uz to raugās daudz nopietnāk. Līgavai un līgavainim jābūt draudzes locekļiem, jāapmeklē mācības, prasības jaunajam pārim ir stingrākas, tāpēc daudzi no laulībām baznīcā atsakās.
Iršos, Pilskalnē, Sērenē un Sunākstē 2002. gadā nav reģistrēta neviena laulība. Pa vienam jaunajam pārim sveikts Bebros, Daudzesē un Vallē.
Pērn rajonā šķirtas 69 laulības, reģistrēti 594 mirušie. Tāpat kā dzimušo, arī mirušo visvairāk Aizkraukles novadā kā lielākajā apdzīvotajā vietā. Vismazāk mirušo ir Staburagā (5) un Sunākstē (6).
Jāšķiras no uzvārda
Ar šo gadu spēkā stājušies grozījumi Civillikumā, kuri paredz sakārtot laulāto un bērnu juridiskās attiecības. Pēc laulības šķiršanas pēc vienas puses lūguma var liegt laulātajam, kurš veicinājis laulības iziršanu, turpmāk saukties laulībā iegūtajā uzvārdā. Grozījumi veikti ar piebildi — ja vien tas nekaitē ģimenē augošo bērnu interesēm. Parasti precoties sieva pieņem vīra uzvārdu, bet pēc šķiršanās bieši uzvārdu nemaina. Nu vīrs, kura sieva būs vainojama ģimenes izjukšanā, varēs prasīt, lai sieva uzvārdu maina.
Trīs par daudz
Ar uzvārdu šajā likumā saistīti vēl pāris pantu. Agrāk laulājoties abas puses varēja veidot dubulto uzvārdu. Piemēram, sieva bija Kalniņa, vīrs Lejiņš, pēc laulībām sieva varēja būt Kalniņa—Lejiņa, bet vīrs Lejiņš—Kalniņš. Turpmāk tikai viens no laulātajiem varēs veidot dubulto uzvārdu. Taču, ja cilvēkam jau ir dubultais uzvārds, pēc laulībām trešo pievienot vairs nevarēs. Līdz šim tāda iespēja bija.
Mātes vietā izlems tiesa
Turpmāk, ja tiesā lems par bērna paternitāti, tiesa noteiks, kāds uzvārds būs bērnam. Paternitātes lietas tiesā parasti izskata tad, ja bērns nav dzimis laulībā un tēvs bērnu neatzīst par savu vai ir miris. Bērna neatzīšanai iemesli var būt dažādi, tāpēc tiesa izlems, izanalizējot faktus. Līdz šim izvēle bija mātes ziņā. Par laulībā dzimuša bērna tēvu pēc likuma uzskata sievietes vīru, lai aizsargātu bērna intereses. Ja vīrs iebilst, var vērsties tiesā.
Jāprasa atļauja sievai
Daudziem interesanta noteikti liksies viena panta sadaļa, kura Civillikumā ieviesta no jauna. Vīrietim, kurš precējies, bet viņam no citas sievietes piedzimst bērns un viņš vēlas šo bērnu atzīt par savu, nepieciešama sievas piekrišana. Tā kā ne dzimtsarakstu nodaļā, ne tiesā mutiska piekrišana noteikti nederēs, sievai būs jādod rakstisks apstiprinājums, kurš vēl jāapliecina notāram.
Pamatojums šādai sadaļai diezgan nopietns — tas aizsargā sievas un laulībā dzimušo bērnu mantiskās tiesības. Būtu visai nepatīkami, ja, piemēram, uz vīra atstātu mantojumu pēkšņi pieteiktos ne tikai ģimenē dzimušie bērni, bet vēl bariņš, par kuriem nav bijis ne jausmas. No otras puses, cik būs sievu, kas ļaus vīram atzīt bērnus, kuri nav dzimuši ģimenē? Un cik būs vīru, kuri atļauju lūgs?
