Aizkrauklē uzmanības centrā atkal nonākušas ēkas Dārza ielā, kurās izmitināti cilvēki, kuri parādu vai citu iemeslu dēļ zaudējuši savu mitekli.
Aizkrauklē uzmanības centrā atkal nonākušas ēkas Dārza ielā, kurās izmitināti cilvēki, kuri parādu vai citu iemeslu dēļ zaudējuši savu mitekli. Līdz ar apkures sezonas sākšanos ēkās kļuvis īpaši ugunsnedroši, jo viss tajās sabojāts un ļoti nolaists.
Viena problēma atrisināta, rodas cita
Šī problēma īpaši aktuāla kļuva dienās, kad ārā bija mīnus 20 grādu. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme stāsta:
— Biju aizbraucis apskatīties, vai Dārza ielas iemītniekiem ir malka, ar ko kurināt. Pirmajās aukstajās dienās kūpēja tikai pāris skursteņu. Malka šķūnīšos bija palikusi dažiem. Vienojāmies ar “Nelsa” kokzāģētavas vadību par kokapstrādes atgriezumu piegādi.
Kad kurināmais uz laiku bija sagādāts un nosalšana nevienam vairs nedraudēja, sākās citas problēmas.
Krāsniņas dzīvokļos pirms pāris gadiem iemūrētas ar Aizkraukles novada domes gādību, taču iedzīvotāji atzīst, ka liela labuma no tām nav. Krāsniņu sienas esot ļoti plānas, tāpēc tās ātri izdziest. Lai piesildītu telpas, jākurina vai visu diennakti. Ņemot vērā gan mājas nolietojumu, gan elektroinstalāciju, gan iedzīvotāju attieksmi pret mitekli, intensīva kurināšana ir ļoti bīstama.
Galvenais, lai liek mierā
Pērn šajās mājās ierīkoja arī jaunu ūdensvadu. Iedzīvotāji esot solījuši izturēties saudzīgi un rūpēties, lai ziemā tas neaizsalst. Solījums līdz ziemai aizmirsies, un ūdensapgādes caurules aizsala. Tagad šajās mājās nav arī ūdens.
Mājas ir katastrofālā situācijā. To un apkārtni vēl briesmīgāku padarījuši paši tās iemītnieki, kuri pārmērīgi lieto alkoholiskos dzērienus, skandalē un kaujas. Pret domes un sociālā dienesta palīdzību šiem cilvēkiem ir ļoti savdabīga attieksme — viņiem nekas nav pret palīdzēšanu, galvenais, lai pašus liek mierā un nekas nav jādara.
Ar deklarāciju pakaļ jāskrien
Aizkraukles novada domes sociālā dienesta vadītāja Ināra Gaile stāsta:
— Palīdzību varam sniegt tikai tad, ja cilvēks izpildījis iztikas līdzekļu deklarāciju. Taču no 23 aizkraukliešiem, kuriem izīrēti dzīvokļi Dārza ielā, to izdarījuši tikai 14, kaut gan vajadzētu gandrīz visiem. Pieci to paveikuši pēc ilgstošas pierunāšanas un lūgšanās. Pie viņiem sociālie darbinieki pat devušies uz mājām. Tikai diviem Dārza ielas iemītniekiem ienākumi ir lielāki nekā noteikumos par sociālo palīdzību paredzētais iztikas minimums.
Lai saņemtu kādu palīdzību, lūdzam viņu līdzdalību šajā procesā. Aicinām strādāt pilsētas labiekārtošanā, taču viņiem tas par grūtu. Piemēram, vienai ģimenei ar bērniem piešķīrām pārtikas talonus desmit latu vērtībā. Par to piecas dienas bija jāstrādā. Vīrs dienu nostrādāja, paņēma vienu talonu un vairs nenāca.
Kurināmo varētu gādāt paši
— Tas pats ir ar malku. Kāpēc lai pašvaldība vīriešiem spēka gados, kuri paši varētu sarūpēt kurināmo, piegādātu malku? Protams, malku viņiem atvedīs un sazāģēs, taču nesaprotu, kāpēc viņi to nevarētu izdarīt paši? Ir dažādas iespējas tikt pie kurināmā, piemēram, kopā ar “Laumas” vīriem salasīt nestandarta koka atkritumus pilsētā. Kaut iztīrīt tuvumā esošo birzīti no kritušajiem kokiem. Ir tikai pāris cilvēku, kuri paši par to parūpējušies.
Dome netur solījumu
Lielākā daļa Dārza ielas iemītnieku nenoliedzami ir slinki, jo tikai niecīga daļa atvestās malkas sakrauta glītā kaudzītē vai sanesta šķūnī. Pārējā ir zem klajas debess. Gunāru Leinasaru satikām, kraujot malku. Viņš sacīja, ka tā atvesta tikai pēc tam, kad pāris reižu Dārza ielā bijis pats novada domes priekšsēdētājs. Gunārs Leinasars žēlojas, ka nav kur malku likt: “Dome pagājušajā gadā solīja uzbūvēt nojumi, bet nekā. Dažiem ir šķūnīši, kur glabājās vēl pērnā gada malkas krājumi. Istabā nest arī nedrīkstam, ugunsdzēsēji neļauj, jo tas esot bīstami.”
Uz centru negrib
Dārza ielas mājās dzīvo divas ģimenes ar bērniem. Lai uzlabotu sadzīves apstākļus, sociālā dienesta darbinieki viņiem piedāvājuši istabu Spīdolas ielā 18. Taču atbilde vēl nav saņemta. Sarunā ar “Staburagu” Gunārs Leinasars atzina, ka viņš negribētu pārcelties uz pilsētas centru. Tur par dzīvokli būs vairāk jāmaksā, nebūs dārza, ne arī tādas brīvības kā Dārza ielā.
Lems, ko darīt tālāk
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme atzīst — Dārza ielas mājas ir pilsētas lielākā rūpe. Ēkas ir vietā, kuru var uzskatīt par Aizkraukles vārtiem. “Ko gan iebraucēji domā par pilsētu, pirmās ieraugot šīs mājas un apkārtni?” prāto Plūmes kungs. Jau tuvākajās novada domes sēdēs spriedīs par to, ko darīt ar Dārza ielas mājām.
Variantu ir daudz. Var ēkas kaut cik elementāri sakārtot un atstāt tajās tos pašus iemītniekus. Var ieguldīt daudz vairāk naudas un pārveidot mājas par solīdu veco ļaužu pansionātu. Var arī mēģināt piesaistīt privāto kapitālu. Vilnis Plūme saka: “Lai kaut ko izlemtu un to realizētu, vajag apņemšanos, kopīgu deputātu apstiprinājumu un arī līdzekļus.”
