Sakarā ar jauno likumu par sociālajiem pabalstiem, kurš nosaka garantēto iztikas minimumu, daudzu pagastu vadība uztraucas par reālu tā izpildi.
Sakarā ar jauno likumu par sociālajiem pabalstiem, kurš nosaka garantēto iztikas minimumu, daudzu pagastu vadība uztraucas par reālu tā izpildi. Arī Pilskalnes pagasta padome prognozē grūtības, lai katram garantētu iztikas minimumu — 21 latu.
Pilskalnes pagasta padomes budžets šim gadam vēl nav apstiprināts, bet gada sākumā pagasta kasē bija tikai daži lati. Pašvaldībai vēl jānomaksā savstarpējo norēķinu parādi — 4000 latu.
Pilskalnes pagasttiesas priekšsēdētāja Iveta Arāja, kura veic arī sociālās darbinieces pienākumus, lēš, ka sociālajiem pabalstiem būtu nepieciešams apmēram 10 tūkstošu latu.
“Jau tagad skaidrs, ka tik lielu summu sociālajiem pabalstiem diez vai varēs atvēlēt,” spriež Iveta Arāja. “Pagastā ir daudz bezdarbnieku, bet ne visi pieprasīs sociālo pabalstu. Likumā noteikts, ka arī pašam cilvēkam jādarbojas līdzi. Ne visi reģistrēti nodarbinātības valsts dienestā, līdz ar to zaudē tiesības uz garantēto iztikas minimumu.”
Pagājušajā gadā pilskalnieši sociālajiem pabalstiem un aprūpei tērējuši 1000 latu. Arī šogad diez vai būs iespējams atvēlēt vairāk, tāpēc likuma izpildē paredzami sarežģījumi.
Kāpēc Pilskalnē izveidojusies situācija, ka pašvaldības budžetā trūkst līdzekļu? Pagastā nav lielu ražotņu, vienīgais ieguvums ir SIA “Nerta” kokapstrādes uzņēmums “Eglaines”, kurš darbojas pagasta teritorijā un spēj nodarbināt ap simt strādnieku. Vairākus gadus krājies iedzīvotāju nekustamā īpašuma parāds. Pagājušajā gadā sākta parāda piedziņa bezstrīdus kārtībā, tagad ik mēnesi pagasta kase papildinās apmēram par 40 latiem. Arī par īri un komunālajiem pakalpojumiem pagasta iedzīvotāji maksā kūtri.
Parādi krājas, naudas nav, tomēr pagastiem tā būs jāatrod. Ne tikai pilskalniešiem, bet arī citiem lauku pagastiem neklāsies viegli, lai garantētu katram iedzīvotājam iztikas minimumu.
