Aizvadītajā nedēļā “Staburagam” vairāki jaunjelgavieši sūdzējās, ka jādzīvo sliktos apstākļos.
Aizvadītajā nedēļā “Staburagam” vairāki jaunjelgavieši sūdzējās, ka jādzīvo sliktos apstākļos. Telpās, kuras apkurina pašvaldības uzņēmums “Nams”, gaisa temperatūra nesasniedz pat desmit grādu, aizsaluši ūdensvadi, līdz 13. janvārim slēgta arī Jaunjelgavas vidusskola.
Deputāti nepilda solījumu
Bezgala sašutusi zvanīja ģimenes ārste Zigrīda Maija Gulbe:
— Manas prakses telpas ir ambulancē, par kuras apkuri rūpējas pašvaldības uzņēmums “Nams”. Par rūpēšanos to nevar nosaukt, jo šodien (6. janvārī — aut.) manā kabinetā ir tikai četri grādi virs nulles. Pati esmu pārsalusi, klepoju un slikti jūtos, man pat astma sākusies. Slimnieki nevar izģērbties, bet mazajiem bērniem vispār neiesaku nākt uz ambulanci, apmeklēšu viņus mājās. Esmu ieslēgusi divus elektriskos sildītājus, bet tie situāciju neuzlabo, tikai tēriņi lielāki, jo par apkuri būs jāmaksā tāpat.
Kad par situāciju ziņoju “Namam” vai domei, visi tikai pasmejas. Man jājautā, kāpēc Jaunjelgavas iedzīvotājiem jācieš amatpersonu neizdarības dēļ, kāpēc deputāti nepilda solījumus gādāt par iedzīvotāju labklājību? Par kādu labklājību te var būt runa, ja cilvēkiem problemātiska ir vienkārša izdzīvošana?
* * *
Ceturtdien zvanīja vairāki vecāki, kuru bērniem liegta iespēja apmeklēt skolu, jo tā līdz 13. janvārim aukstuma dēļ vispār slēgta.
— Jutos bezgala pārsteigts, ka mani bērni šorīt no skolas pārnāca mājās. Mācības nenotiek, jo telpās esot divi, seši grādi. Kā var būt vairāk, ja nav kurināmā? To malku, ko ik pa brīdim atved, par labu saukt nevar. Pirms lielā sala malkas pie katlumājas bija pavisam maz, tai blakus bija arī niecīga kūdras kaudzīte.
Nesaprotu, kā Jaunjelgavas domes deputātiem un priekšsēdim nav kauna skatīties acīs saviem vēlētājiem? Radušos situāciju vēl varētu saprast, ja mūsu pilsētiņa būtu tālu no mežiem, bet mums, mežs, var teikt, pats nāk mājās. Vajag tik izvēlēties malkas piegādātājus, — saka jaunjelgavietis B. (redakcijai uzvārds zināms), divu bērnu tēvs.
* * *
— Kauns, kā mežu izcērt. Labus kokmateriālus mežsaimnieki sūta pat uz ārzemēm, bet mums, jaunjelgaviešiem, jāsalst, jo pilsētai paliek pāri tikai šāļi, šķelda un nomaļi, — sarūgtināta V. kundze.
Cita zvanītāja pastāstīja, ka “Nama” darbinieki saņemot lielas algas, kuras maksā no iedzīvotāju maksājumiem. Tajā pašā laikā par apkures problēmām viņi esot pilnīgi nekompetenti. Ja piezvanot un ko pajautājot, neko jēdzīgu paskaidrot nevarot.
Būs laimīgs, ja neievēlēs
“Staburags” uzzināja, ka malku “Namam” galvenokārt piegādā Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmums “LATSIN”. Lai noskaidrotu, kādi iemesli traucē sarūpēt labu malku, sazinājos ar šī uzņēmuma direktora vietnieku ražošanas jautājumos, reizē arī Jaunjelgavas domes deputātu Voldemāru Kurtišu. Viņš paskaidroja:
— Jaunjelgavas pilsētas dome par malku mums parādā 6000 latu. Tāpēc esam spiesti malkas piegādi ierobežot, bet pēc pirmā domes priekšsēdētāja Jāņa Krūmiņa zvana malku vienmēr aizvedam. Tā notika arī tagad, lielā sala laikā. Mūsu autovadītājiem pat bija grūtības ar mašīnu iesildīšanu, tomēr malku aizvedām.
— Kāpēc malku nepiegādājāt vasarā un rudenī, bet vedat to ziemas vidū, kad sals pāri 30 grādiem?
— Par to jārūpējas “Namam”, mēs esam tikai izpildītāji. Mani aizskar cilvēku uzskati, ka kurināmais nav kvalitatīvs. Par to izteikumu varam tiesāties. Malka atbilst valsts standartiem. Pilsētai to pārdodam vislētāk — kubikmetru par pieciem latiem (plus PVN), citās vietās tādu pašu kurināmo varam realizēt par astoņiem, deviņiem latiem.
— Jūs esat deputāts, vai pašam nav nekādas teikšanas domē, lai par malku jūsu uzņēmumam samaksātu? Jaunjelgavas pašvaldība taču nav nabadzīgākā Aizkraukles rajonā.
— Man jādomā arī par sava uzņēmuma interesēm, jūsu jautājums ir politisks spiediens. Būšu laimīgs, ja mani nākamajās pašvaldības vēlēšanās neievēlēs.
Es uzskatu, ka par kurināmā sagādi laikus jārūpējas pašvaldības uzņēmumam “Nams”.
Kurtiša kungs kopumā bija bezgala pārsteigts par jaunjelgaviešu neapmierinātību. Viņš līdz mūsu sarunai pat nezināja, ka nestrādā skola, ka jāsalst ne tikai dzīvokļos, bet arī ambulancē.
— “LATSIN” daudz palīdz gan bērnudārzam, gan citām iestādēm ar transportu un arī citādi, tāpēc uzskatu, ka man kā deputātam neiejūtību pret saviem vēlētājiem nevar pārmest, — tā savu darbošanos tautas labā rezumē deputāts Voldemārs Kurtišs.
Nav naudas
“Staburags” uzklausīja arī pašvaldības uzņēmuma “Nams” direktora vietas izpildītāju Jāni Rusiņu.
— Lai ziemā varētu pietiekami kurināt un nebūtu jāsalst, “Namam” sezonai vajag līdz 3 tūkstošiem kubikmetru malkas. Šoziem apmēram trešā daļa no šī daudzuma jau izkurināta. Visai sezonai malku iepirkt vasarā patiesi nevaram, jo nav naudas. “Namam” iedzīvotāji par apkuri parādā apmēram 35 tūkstošus latu, trešo daļu šīs naudas nedabūsim, jo cilvēkiem tās nav. Arī no tiem, kurus esam sūdzējuši tiesā, naudu saņemt ir grūti, jo daudziem nav iztikas līdzekļu un darba.
Malku mums piegādā ne tikai “LATSIN”, bet arī SIA “ZKG”, kūdras briketes ved no Sēlijas. Par malkas kvalitāti domas dalās, bet mēs esam parādā, tāpēc savus noteikumus diktēt nevaram.
Aukstajā laikā situācija bija kritiska, bet nu, nedēļas otrajā pusē, kad kļuva siltāks un arī malka atkal atvesta, ambulance, vidusskola un bērnudārzs varēs normāli strādāt, — stāsta Rusiņa kungs.
Uzrakstīts akts
Piektdien viņš kopā ar deputātiem Mārtiņu Lievīti un Grigoriju Grigorjevu visus šos objektus pārbaudīja un par redzēto uzrakstīja aktu.
Tajā norādīts, ka pārbaude veikta no pulksten 9.30 līdz 11, kad ārā gaisa temperatūra bijusi mīnus četri grādi. Siltuma nesēja ūdens temperatūra no apkures katla piegādāta ar +55 grādu temperatūru, atpakaļgaitā tā ir +48 grādi.
Vidusskolas klasēs temperatūra +12 grādu, ambulancē — +14 (ar sildītāju), pirmsskolas izglītības iestādē “Atvasīte” — +15 grādu.
Komisija un šo iestāžu pārstāvji atzinuši, ka ar šādu gaisa temperatūru telpās var strādāt, kaut gan tās esot izsalušas.
Komisija, kurā diviem deputātiem būtu labi jāzina, ar kādu naudu dome spēj nodrošināt savu uzņēmumu, “Namam” visgudri iesaka rast līdzekļus izpuvušo logu nomaiņai aplūkotajās ēkās, to ārējo sienu siltināšanai, papildus apkures katla ierīkošanai katlumājā un kurināmā sagādei vasaras periodā.
Šo iestāžu vadītājiem komisija iesaka vairāk rūpēties par siltuma saglabāšanu — aizlīmēt logus, kā arī atbrīvot siltumķermeņus (radiatorus) no mēbelēm un masīvām dekoratīvām aizsargplatēm (skaidu platēm).
Silti būs nākamgad
Par to, vai šiem komisijas ieteikumiem būs lemts piepildīties, “Staburags” vakarrīt jautāja Jaunjelgavas domes priekšsēdētājam un galvenajam pilsētas maka pārzinim Jānim Krūmiņam.
— Šorīt pats pārbaudīju, kāda situācija ir visās “Nama” apkurinātajās iestādēs. Tur var strādāt, jo telpu temperatūra ir plus 14, 15 grādu.
Pilnībā atzīstu savu vainu par to, ka vasarā “Nams” nepārbaudīja apkures sistēmu un neizskaloja apkures caurules, kuras daudzviet aizsērējušas, jo vienā un tajā pašā ēkā daļa radiatoru sasilst, bet otra daļa nesilda vai ir tikai remdeni. Tāda situācija visizteiktākā ir vidusskolā.
Jaunjelgaviešus varu nomierināt, jo nākamziem ar apkuri viss būs kārtībā. Jau pagājušā gada novembrī Ekonomikas ministrijā Jaunjelgavas pašvaldība iesniedza projektu pilsētas siltumtrases izbūvei. “LATSIN” būvēs granulu cehu, kura apsildīšanai būs sava apkure. Daļa no tās siltuma tiks arī pilsētai.
Projekta īstenošanai ņemsim izdevīgu kredītu, jo mums vajadzēs no 100 līdz 120 tūkstošu latu. Projektu izskatīs līdz 1. februārim. Šovasar pēc pašvaldības rīkotā konkursa, kāds uzņēmums “Nama” apkures sistēmu beidzot sakārtos.
Patlaban parāds par malkas piegādi ir, jo liels arī iedzīvotāju parāds “Namam”. Maznodrošinātajām ģimenēm par apkuri naudu pārskaita pašvaldības sociālais dienests, bet naudas joprojām nepietiek. Jaunajā apkures sezonā varu solīt, ka jaunjelgaviešiem vairs nebūs jāsalst, — apgalvo Krūmiņa kungs.
* * *
Tāda šobrīd ir situācija Jaunjelgavā. Lai kādas būtu pilsētas nākotnes izredzes, jāpārdzīvo šī aukstā ziema. Secināt tomēr var vienu — “Nama” vadība ir pārāk neizdarīga, lai nodrošinātu uzņēmuma normālu darbu. Daudz kas atkarīgs no vadītāja pat tad, kad ir parādi.
Līdzīga situācija savulaik ar apkuri bija arī Vallē. Kopš tur pašvaldības komunālo saimniecību vada enerģiskā Rita Pastare, daudzas problēmas jau atrisinātas, bet pats galvenais — dzīvokļos un iestādēs ir silti.