Eiropas Savienības Informācijas centra interneta mājaslapā notika trešā interneta konference “Iestāšanās Eiropas Savienībā — kā tas ietekmēs sabiedrības integrāciju Latvijā?”.
Eiropas Savienības Informācijas centra (ESIC) interneta mājaslapā notika trešā interneta konference “Iestāšanās Eiropas Savienībā — kā tas ietekmēs sabiedrības integrāciju Latvijā?”. Diskusijā uz jautājumiem atbildēja Eiropas Komisijas (EK) delegācijas Latvijā vadītājs Endrjū Rasbašs un īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks.
— Esmu dzirdējusi, ka pēc iestāšanās ES Latvijas nepilsoņi varēs ceļot un strādāt citās ES dalībvalstīs. Šobrīd tiekot gatavota šāda direktīva. Vai tā ir taisnība?
Endrjū Rasbašs: — Latvijai iestājoties ES, pilsoņiem piešķir tiesības dzīvot un strādāt citās Savienības dalībvalstīs. Tā kā dažas dalībvalstis uztraucas par lielu darbaspēka pieplūdumu, īpaši no Polijas, noteiks divu gadu pārejas periodu, kuru iespējams pagarināt līdz pieciem gadiem, pirms brīvas kustības nosacījumu pilnīgas stāšanās spēkā. Pašreizējie ES likumi nosaka, ka nepilsoņiem šādu tiesību nebūs.
Šobrīd Eiropas Komisija domā par jauniem priekšlikumiem, lai paplašinātu zināmas tiesības nodarbinātības sfērā ilglaicīgiem ES iedzīvotājiem, kuri nav ES pilsoņi (tie ir dažādu trešo valstu pilsoņi, piemēram, pārstāv Turciju, ASV vai Alžīriju, taču tas varētu attiekties arī uz Latvijas nepilsoņiem). Šāds priekšlikums vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentā un dalībvalstīs. Tas nebūs viegls process un prasīs vairākus gadus.
— Vai vēl kādā Eiropas valstī ir līdzīga rakstura problēmas un kā tās risina tur?
Nils Muižnieks: — Jā, visās Eiropas valstīs ir integrācijas problēmas, jo kultūras daudzveidība kļūst par normu un mazākumtautību tiesību īstenošana nekur nerisinās gludi. Daudzās Eiropas valstīs ir integrācijas programmas, bet bieži mērķauditorija ir tikai čigāni. Vienīgi Igaunijai ir ļoti līdzīgas problēmas, un tur risinājumi līdzinās mūsējiem.
— Atzīts, ka Latvijā šobrīd ir divas atšķirīgas kopienas — latviešvalodīgie un krievvalodīgie. Vai galvenais, kas šīs kopienas padara tik atšķirtas, ir dažādās valodas vai kas cits?
Nils Muižnieks: — Valoda ir svarīga, bet ir arī citas atšķirības. Saskaņā ar aptaujas datiem atšķiras arī vēstures izpratne. Latvieši baidās no Krievijas, citi — nē. Latviešu un mazākumtautību vidū ir aptuveni vienāds atbalsts ES, bet stipri vairāk latviešu atbalsta Latvijas iestāšanos NATO. Mazākumtautību pārstāvjiem ir bažas par izglītības reformu, bet latvieši tur nesaredz īpaši lielas problēmas. Abas grupas ir atsvešinātas no valsts, un cēloņi tam ir dažādi.
— Eiropas Komisija runā tikai par etnisko integrāciju, bet, manuprāt, daudz smagāka problēma ir sociālā integrācija. Dzīves līmenis laukos un pilsētās dramatiski atšķiras. Kā risināt šo problēmu?
Endrjū Rasbašs: — Latvijā, tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, ir šādas problēmas. Tās patiesi nodarbina ES. No ES varēs saņemt milzīgus līdzekļus nabadzīgāko un lauku apvidu attīstībai. Īsteno arī specifiskas programmas, piemēram, EQUAL — dzimumu diskriminācijas mazināšanai, Interregn — robežproblēmu risināšanai utt.
Taču Latvija ir īpašs gadījums, savā ziņā arī Igaunija, kurās ir savdabīgs vēsturiskais mantojums. Šodien tikai 58% Latvijas iedzīvotāju ir etniskie latvieši, pārējos — dažkārt pat neprecīzi — uzskata par krieviem. Pusei no šiem cilvēkiem nav pat pilsonības, neskatoties uz to, ka viņi šajā valstī dzīvojuši jau vairākus desmitus gadu. No 2004. gada 1. maija visi šie cilvēki dzīvos ES (ja Latvija nobalsos par iestāšanos).
— Vai tautības ieraksts pasē nav diskriminējošs? Tāda prakse ir arī ES dalībvalstīs un citur pasaulē?
Nils Muižnieks: — Tautības ieraksts vairs nav obligāts, bet to var brīvprātīgi pieprasīt. Līdzīgi ir Lietuvā. Obligāto ierakstu ieviesa Staļins, un tas atvieglināja darbu tiem, kuri nodarbojās ar diskrimināciju. Tas drīzāk ir privātās dzīves aizskārums, jo identitāte ir ļoti personisks jautājums, kur valstij nevajadzētu iejaukties.
Endrjū Rasbašs: — Tradīcija ierakstīt tautību identifikācijas dokumentos mantota no Padomju Savienības. Latvijā šobrīd katrs var izvēlēties, minēt savu tautību jaunajā pasē vai nē. Tas netiek praktizēts citās ES dalībvalstīs.
— Vai nepilsoņu bērni arī ES dalībvalstīs saņem vienlīdzīgus pabalstus, izglītības iespējas, veselības aprūpi utt., kas palīdzētu viņiem integrēties vietējā sabiedrībā?
Endrjū Rasbašs: — Esošajās dalībvalstīs ir visai neliels nepilsoņu skaits. Tomēr daudzās dalībvalstīs ir liels skaits trešo valstu pilsoņu, bieži no bijušajām kolonijām, citām dalībvalstīm, ASV u. c. Šiem cilvēkiem, kuri, protams, maksā nodokļus, ir tādas pašas tiesības saņemt pabalstus, izglītību, veselības aprūpi utt.
Bet minoritāšu integrācija, īpaši viesstrādnieku bērnu un mazbērnu, kuri ieradās un dzima Eiropā 50. un 60. gados, vēl joprojām ir vērā ņemams izaicinājums daudzās dalībvalstīs.
— Vai tad, kad Latvija būs pilntiesīga ES dalībvalsts, Latvijas nepilsonis, apprecoties ar ES pilsoni, automātiski iegūs legālu ES pilsoņa statusu?
Endrjū Rasbašs: — ES dalībvalstu pilsoņi automātiski kļūs par ES pilsoņiem. Citādā veidā ES pilsonību nav iespējams iegūt. Latvijas nepilsonis, apprecoties ar ES pilsoni, apprec ES dalībvalsts pilsoni. Tādējādi uz šo procedūru attieksies attiecīgās dalībvalsts nosacījumi. Ja šie nosacījumi ļaus Latvijas nepilsonim iegūt ES dalībvalsts pilsonību un ja nepilsonis izvēlas izmantot šādu iespēju, viņš kļūst par dalībvalsts pilsoni un automātiski arī par ES pilsoni.
— Kas notiks ar ceļošanu, strādāšanu un mācīšanos citās ES dalībvalstīs? Vai ES pilsoņiem būs lielākas priekšrocības nekā nepilsoņiem?
Endrjū Rasbašs: — Eiropas Savienībā tās pilsoņiem ir daudz vairāk tiesību nekā nepilsoņiem vai trešo valstu pilsoņiem. Tas, kā šī sistēma precīzi strādās, vēl nav pilnībā skaidrs, jo ES likumi tika veidoti, ņemot vērā pašreizējo ES dalībvalstu situāciju, un tādējādi nav ņemts vērā nepilsoņu jautājums. Pēc maniem ieskatiem, tikai pēc tam, kad Eiropas Kopienu Tiesa būs izveidojusi stabilu juridisko sistēmu šajā sfērā, būs iespējams sniegt precīzu atbildi uz šo jautājumu. Un atbilde ne vienmēr būs vienkārša.
Paskatīsimies, piemēram, uz ceļošanai nepieciešamajiem dokumentiem. Situācija ir ļoti sarežģīta. Šajā gadījumā nosacījumi ir atkarīgi ne tikai no Latvijas iestāšanās ES, bet arī no Latvijas pievienošanās Šengenas valstu grupai (šobrīd tajā ietilpst ES dalībvalstis, izņemot Apvienoto Karalisti un Īriju, bet ieskaitot Norvēģiju). Latvijas mērķis ir šai grupai pievienoties 2007. gadā. Arī pārējās jaunās dalībvalstis varētu pievienoties tajā pašā laikā vai arī pievienošanos varētu atlikt. Nepilsoņiem, kuri ceļo pa Šengenas valstīm, izmantojot nepilsoņu starptautisko pasi, būs nepieciešamas vīzas, ja vien konkrētā valsts vienpusēji nenolemj vīzas atcelt, šobrīd to noteikusi tikai viena valsts. Šengenas valstīs ir iespēja arī ceļošanai izmantot identifikācijas kartes. Latvija plāno šādas kartes ieviest šogad. Ja Latvijas valdība izlems (vienpusēji), ka šādi dokumenti izmantojami arī ceļošanai, nepilsoņi varēs ar tiem ceļot pa Šengenas valstīm. Viņiem būs nepieciešama arī nepilsoņa pase kā papildus identifikācijas pierādījums, taču šajā pasē nebūs nepieciešama vīza, izņemot braucienus uz Apvienoto Karalisti un Īriju, kur vīzas joprojām ir nepieciešamas, ja vien abu valstu institūcijas neizlems citādi.
— Vai, piemēram, Beļģijas pilsonis, kurš ir arī ES pilsonis, apmetoties uz dzīvi Latvijā, baudīs lielākas priekšrocības nekā te ilgstoši dzīvojošais Latvijas nepilsonis — krievs?
Endrjū Rasbašs: — Pēc Latvijas iestāšanās ES Latvijā dzīvojošam Beļģijas pilsonim būs tiesības piedalīties pašvaldību un Eiropas vēlēšanās.
***
Informācijai
Pilnībā izlasīt interneta konferencē uzdotos jautājumus un atbildes var ESIC interneta mājaslapā www.eiropainfo.lv sadaļas “Diskusijas” apakšsadaļā “Arhīvs”. Te tiks glabāti arī turpmāko interneta konferenču teksti.
Interneta konferences piedāvā vienreizēju iespēju tūlīt uzzināt atbildes uz interesējošiem jautājumiem un diskutēt ar Latvijas un ārvalstu speciālistiem par Eiropas Savienības jautājumiem. Lai arī plānotas regulāras ārvalstu speciālistu piedalīšanās, jautājumus iespējams uzdot latviešu valodā. Šādas interneta konferences plānots organizēt katru mēnesi.
Aicinām piedalīties arī turpmākajās interneta konferencēs, uzdot jautājumus un aktīvi diskutēt!
