Lielbritānija paziņojusi, ka pieļaus brīvu darbaspēka kustību no jaunajām ES dalībvalstīm.
Lielbritānija paziņojusi, ka pieļaus brīvu darbaspēka kustību no jaunajām ES dalībvalstīm.
Tādējādi Lielbritānija, solot tūlītēju pieeju savam darba tirgum, pievienojas Īrijai, Nīderlandei, Dānijai, Zviedrijai un Grieķijai, kuras jau agrāk paziņojušas, ka neizmantos ES piedāvātos ierobežojumus viesstrādnieku brīvai kustībai.
Laikraksts “The Times” atreferē Lielbritānijas ārlietu ministra Džeka Strova teikto, ka “tas piesaistīšot strādniekus svarīgākajās nozarēs” un ka tas ir vienlīdz izdevīgi kā jaunajām valstīm, tā pašai Lielbritānijai. Šāds lēmums ir Lielbritānijas ekonomiskajās interesēs un palīdzēs valstij risināt imigrācijas problēmas, jo katru gadu Lielbritānijā ierodas gandrīz 100 000 patvēruma meklētāju. 4,8 miljoni ārzemnieku, kuri pašlaik dzīvo Lielbritānijā, nav palielinājuši bezdarbu vai samazinājuši britu strādnieku algas.
Brīva personu kustība ES pilsoņiem ne tikai tiesības brīvi ceļot ES teritorijā, bet arī dzīvot, mācīties un strādāt jebkurā ES valstī. ES noteikusi piecu gadu pārejas periodu brīvai darbaspēka kustībai, kuru var pagarināt vēl par diviem gadiem. Iestāšanās sarunās Latvija panāca vienošanos piemērot līdzvērtīgus ierobežojumus pret pašreizējām dalībvalstīm.
Latvijas pilsoņiem būs tiesības uzturēties citu ES dalībvalstu teritorijā neierobežotu laiku. Tomēr, ja uzturēšanās mērķis nebūs strādāšana, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, nāksies pierādīt, ka viņu rīcībā ir pietiekami iztikas līdzekļu un veselības apdrošināšana. Arī Lielbritānijas valdība rezervējusi tiesības ieviest ierobežojumus strādnieku ieplūšanai, ja tā apdraudēs darba tirgu.
Saeimas ES informācijas centrs
