Šī gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais likums par sociālajiem pabalstiem. Tas paredz pašvaldību garantētu iztikas minimumu katram cilvēkam — 21 latu mēnesī.
Šī gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais likums par sociālajiem pabalstiem. Tas paredz pašvaldību garantētu iztikas minimumu katram cilvēkam — 21 latu mēnesī.
Pļaviņu sociālās aprūpes dienesta vadītāja Valentīna Babre stāsta, ka līdz šim pašvaldību piešķirtie sociālie pabalsti bija sadalīti, piešķirot pabalstu iztikai, komunālajiem maksājumiem, medikamentu iegādei un tamlīdzīgi. No 1. janvāra pašvaldībām jānodrošina garantētais iztikas minimums Ls 21 katram ģimenes loceklim. Ja ģimenei ir mazāki ienākumi, pašvaldībai jānodrošina trūkstošā daļa. Valsts garantētajā iztikas minimumā 9 lati paredzēti komunālajiem izdevumiem, Ls 12 — pārtikas iegādei.
“Sociālā dienesta darbiniekiem jāvienojas ar maznodrošināto ģimeni, kāda palīdzība nepieciešama,” saka Valentīna Babre. “Tā varētu būt daļēja komunālo pakalpojumu apmaksa, brīvpusdienas skolēniem vai kāda cita palīdzība.”
Ģimene garantētu iztikas minimumu var saņemt ne vairāk kā deviņus mēnešus, bet cilvēkam jādarbojas līdzi. Piemēram, ja maznodrošinātais nestrādā, viņam jābūt reģistrētam Nodarbinātības valsts dienestā kā bezdarbniekam. Tāpat, ja vajag ārstēties no alkoholisma, tas jādara. Katram jābūt ieinteresētam, lai atkal varētu atgriezties darba tirgū.
Ģimenei, kurai ir mazi ienākumi, sociālajā dienestā jāiesniedz attiecīgi dokumenti — pase, bērnu dzimšanas apliecības, algas lapa (ja cilvēks strādā), izziņa par saņemtajiem pabalstiem, algas nodokļu grāmatiņa.
“Šāds likums pieņemts, lai lielāku sociālo palīdzību saņemtu ģimenes, kurās audzina bērnus,” saka Valentīna Babre. “Pensionāri šajā kategorijā neietilpst, jo diez vai kādam ir tik maza pensija.”
Jaunā likuma īstenošana no pašvaldībām prasīs lielākus līdzekļus, bet tie jāieplāno katras pašvaldības budžetā.
