Skrīveru kultūras nama dramatiskais kolektīvs šoziem svin piecu gadu jubileju.
Skrīveru kultūras nama dramatiskais kolektīvs šoziem svin piecu gadu jubileju. Tai pašdarbnieki gatavo izrādi –– komēdiju trijos cēlienos „Krustmāte Jūle no Tūles”. Pirmizrāde paredzēta janvāra vidū.
Četras izrādes
–– Šajā laikā iestudētas četras izrādes, –– stāsta Skrīveru kultūras nama direktore Baiba Dronka. –– Pati pirmā bija Rūdolfa Blaumaņa „Trīnes grēki”, tad „No saldenās pudeles”, Upīša „Atraitnes vīrs” un nu „Krustmāte Jūle no Tūles”.
Skrīveros ir daudz talantīgu cilvēku, tikai viņi kautrējas. Tie, kuri atnāk pie mums, paliek, lai gan lugu iestudēt bieži vien ir grūts darbs, jo ne vienmēr iespējams aizmirst paša dzīvi un iejusties lomā. Dažam grūtības sagādā iemācīties tekstu. Vieglāk tad, ja tēla runasveids līdzīgs tam, kāds ir pašam aktierim. Protams, ir arī suflieris, taču labāk, ja loma labi iestudēta un nav jāklausās, ko saka priekšā.
Kultūras namā nav gandrīz nekādu rekvizītu, tāpēc tos lielākoties sagādā aktieri paši. Katrs mēģina sameklēt ko piemērotu sev un arī partneriem.
Aktieriem raksta vēstules
Skrīveru dramatiskā kolektīva, tāpat kā Aizkraukles tautas teātra, režisors ir Juris Kalvišķis.
–– Kad meklēju režisoru pirmajai izrādei, Kalvišķa kungs piekrita palīdzēt, –– saka Baiba Dronka. –– Toreiz nerunājām par vēl kādu izrādi, taču mūsu sadarbība turpinās jau ilgu laiku. Viņš ir stingrs režisors, kurš prot palīdzēt izprast lomu. Pirms pirmizrādēm katram aktierim uzraksta nelielu mīļu vēstulīti, kura uzmundrina satraukuma brīdī.
Trīne sasniedz rekordu
Skrīverieši spēlējuši ne tikai pašu mājās, kur vienmēr pilna zāle skatītāju. Izrādes rādītas citos Aizkraukles rajona kultūras namos, arī aiz rajona robežām: Madlienā, Sausnējā, Aiviekstē un citviet. „Trīnes grēki” spēlēti deviņas reizes, „Atraitnes vīrs” –– piecas.
Katliņš pie dibena
Tikpat interesanta, cik dzīve uz skatuves, tā ir arī aizkulisēs. Viens nervozi pārskata lomas tekstu, cits lieku reizi pārlūko rekvizītus. Vēl kāds stāsta nebēdnīgas anekdotes, pārējos sasmīdinot līdz asarām. Visgrūtāk, ja šajā brīdī jāiet uz skatuves un, ja ne gluži jāraud, tad vismaz jārāda nopietna seja.
Lielu jautrību izraisa arī dažādas pārteikšanās. Piemēram, frāzes „bet šī man pielika katliņa dibenu pie deguna” vietā izskanējis „bet šī man katliņu pie dibena pielika”. Kādā citā izrādē jauneklim jāpielabinās dāmai ar šokolādi, bet saldumi palikuši aizkulisēs. Lai glābtu situāciju, nācies krist ceļos un pielabināšanās vietā lūgt piedošanu par to, ka šokolāde pazudusi. Galvenais neapmulst, lai skatītājiem nerastos aizdomas par misēkli.
