“Staburagam” piezvanīja vietalviete (vārds redakcijā zināms) un pauda sašutumu par kādu Odzienas pamatskolas tehnisko darbinieci: “Šī apkopēja apsaukā un dzenā bērnus, viņi pat negrib iet uz skolu. Turklāt darbiniece latviski nerunā”.
“Staburagam” piezvanīja vietalviete (vārds redakcijā zināms) un pauda sašutumu par kādu Odzienas pamatskolas tehnisko darbinieci: “Šī apkopēja apsaukā un dzenā bērnus, viņi pat negrib iet uz skolu. Turklāt darbiniece latviski nerunā.”
Uzzinājusi par šādu faktu, Odzienas pamatskolas direktore Ilona Eiduka bija pārsteigta un lūdza “Staburagam” laiku, lai noskaidrotu patiesību. Direktore sagatavoja un audzēkņi kopā ar vecākiem izpildīja anketas, kurās bija jāatbild ne vien uz vispārīgiem jautājumiem par skolas darbu, bet arī uz šādiem: “Vai skolas telpās jūtos droši?”, “Vai skolas tehniskie darbinieki mani apvaino, aizskar?”.
“Nevienā anketā nav minēts fakts, ka audzēkņiem ir konflikti ar skolas tehniskajiem darbiniekiem,” stāsta direktore. “Arī vecāki pie manis nav vērsušies. Klašu audzinātājas ar skolēniem runāja par šo tēmu un noskaidroja, ka nekādu problēmu nav.”
Patiesībā skolas tehniskajam personālam ar audzēkņiem neiznāk sastapties, jo apkopējām darba laiks sākas pulksten 16, kad stundas beigušās un skolā vairs neviena nav. Stundu laikā kārtību uzrauga dežurante, nevis apkopēja, kā notiek citās lauku skolās.
Zvanītājas nosauktā darbiniece Odzienas pamatskolā par apkopēju strādā jau 12 gadu. 1993. gadā viņa saņēmusi valsts valodas prasmes apliecību, viņas valodas zināšanas novērtētas zemākās prasmes līmenī. Tātad — pietiekamas, lai strādātu šajā darbā.
“Esmu nepatiesi apvainota,” latviski, kaut ar nelielu akcentu, pauda skolas apkopēja. “Laukos ir liels bezdarbs, un kāds vienkārši grib tikt manā vietā. Varbūt reizēm bērniem esmu kaut ko aizrādījusi, bet neesmu viņus apvainojusi vai aiztikusi.”
Ilona Eiduka bilst — skumji, ka vecāki mums neuzticas un sasāpējušos jautājumus nerisina kopā ar skolas vadību, bet meklē palīdzību citur.
