Sabiedrībā, kas balstīta uz informāciju, šāda īpašuma zādzības ir it kā nesāpīgas, bet rada vēl lielākus zaudējumus nekā seifa aplaupīšana.
Sabiedrībā, kas balstīta uz informāciju, šāda īpašuma zādzības ir it kā nesāpīgas, bet rada vēl lielākus zaudējumus nekā seifa aplaupīšana.
Intelektuālais īpašums ir cilvēka prāta radīts izgudrojums, mākslas darbs, preču zīme vai dizainparaugs, kas varētu tikt izmantots dažādās cilvēka darbības sfērās.
Intelektuālo īpašumu var iedalīt:
* rūpnieciskajā īpašumā, kas ietver izgudrojumus un dizainu, reģistrētas preču zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas un komercnoslēpumus;
* autortiesības — mākslas darbi (piemēram, literāri sacerējumi, filmas, muzikāli darbi, fotogrāfiskie darbi un citi), datorprogrammas un datubāzes.
ES nav vienotas institūcijas, kas centralizēti nodarbotos ar autortiesību aizsardzību, tādas nav arī katrā valstī. ES ir izstrādātas direktīvas, kas paredz aizliegumu bez autoratlīdzības izmantot autora radīto darbu. Latvijā šīs direktīvas iestrādātas 2000. gadā pieņemtajā Autortiesību likumā.
Intelektuālo pirātismu ES dalībvalstīs apkaro muita, policija un tiesa, bet autortiesības aizsargā autoru tiesību kolektīvās aizsardzības organizācijas — Latvijā tādas ir AKKA/LAA, LAMPA, LaIPA un citas.
Latvijā no visām datorprogrammām 2001. gadā 77 procenti bija pirātiskās, taču 2002. gadā nelicencēto programmu skaits sarucis līdz 59 procentiem. 2000. gadā Eiropā datorpirātisma līmenis bija 34%, programmatūras industrijai radot vairāk nekā divus miljardus latu lielus zaudējumus.
