Daudzesiete Ivita Čipa — Ziemele ir jauna sieviete, kurai ikdienā jābūt pavārei, auklei, apkopējai. Kā visām sievietēm, ja mājās ir mazuļi. Ivita uzskata, ka tagad jādzīvo bērniem, gan jau kaut kad būs laiks arī sev.
Daudzesiete Ivita Čipa — Ziemele ir jauna sieviete, kurai ikdienā jābūt pavārei, auklei, apkopējai. Kā visām sievietēm, ja mājās ir mazuļi. Ivita uzskata, ka tagad jādzīvo bērniem, gan jau kaut kad būs laiks arī sev.
Satiek pareizo cilvēku
Ivitas dzimtā puse ir Daudzeva. Te pabeigta skola un iegūti draugi, te dzīvo viņas vecāki. Jaunajai sievietei šķiet, ka citur būtu grūti pierast. Arī Ivitas vīram Edgaram te patīk. Viņš gan ir jaunjelgavietis, bet kādu laiku dzīvojis pie vecāsmātes Taurkalnē. Lauki viņam tuvi, tāpēc jaunā ģimene iegādājusies mājiņu Daudzesē.
Ivita apprecējās 16 gadu vecumā, Edgars ir divus gadus vecāks. Janvārī viņu meitiņai Evai būs septiņi, bet dēlam Egīlam — divi gadi. “Nekad neesmu nožēlojusi, ka tik jauna apprecējos,” savu izvēli skaidro Ivita. “Ja dzīves ceļā gadījies pareizais cilvēks, viss kārtībā. Mazliet žēl, ka neesmu ieguvusi labu izglītību, bet tagad mācībām laika neatliek. Vēl gan ceru paspēt, kad bērni paaugsies.”
Puika pārsteidz visus
Kā skaistāko Ivita atceras laiku, kad gaidījusi mazuļus. “Mums ar vīru bija vienalga, piedzims puika vai meitene. Galvenais, lai mazulis būtu vesels,” atceras viņa. Dēls Egīls, nākot pasaulē, pārsteidzis visus, arī māmiņu. Ģimenē, kurā paaudžu paaudzēs dzimušas meitas, pēkšņi — puika!
Ivitai ir vecāka māsa Ilona, arī viņai divas meitas. Kad piedzimusi Eva, māsasvīrs smējis: “Tos gēnus nevar atkodēt! Šajā ģimenē dzimst tikai meitas!”. Arī Ivitas tēvs, pie meitām pieradis, nelolojis cerības tikt pie mazdēla, un bijis pārliecināts, ka viņam būs vēl viena jauka mazmeitiņa.
Zeķēs pa sniegu
Mazajiem netrūkst dažādu niķu, un Ivitai gana prieka un arī satraukuma, viņiem līdzi dzīvojot. Mazo pasaulē viss šķiet tik saprotami un vienkārši, ka reizēm jābrīnās, par ko gan pieaugušie var uztraukties. “Eva triju gadu vecumā vakarā nemanāmi pazūd. Visus nobiedējusi, tikpat pēkšņi viņa ar trīsriteni atbrauc un mierīgi paziņo — biju pie omes. Viena pati devusies puspagastam cauri!” stāsta Ivita.
“Egīls visu laiku jāuzmana, jo pat aukstumā un salā viņš labprāt ārā pastaigātos zeķēs. Tikko durvis vaļā, mazais aizdiebj pa kupenām, ka noput vien, pat līdzi nevar tikt. Ārdurvīm ierīkoti krampīši, lai puika neattaisa. Viņu nevar pa nakti atstāt svešā vietā, jo vienmēr vajadzīgas savas mājas un gultiņa.”
Mašīnu vada kopš bērnības
Ģimenei izklaidēm un atpūtai atliek maz laika. Edgars strādā celtniecībā, Ivita tiek galā ar mājas rūpēm. Visiem patīk, ja laba saimniece mājās — vienmēr ēdiens pagatavots un darbi apdarīti. “Ir brīži, kad gribas no ikdienas izrauties,” atzīst Ivita. “Tad visi kopā kaut kur aizbraucam. Arī es pirms četriem gadiem ieguvu autovadītājas apliecību, kaut braukt protu jau kopš bērnības. Tēvs brauca ar kravas automašīnu, un es to stūrēju jau tad, kad nevarēju aizsniegt pedāļus — tētim klēpī sēžot. Savulaik pat ar motociklu iemācījos braukt, diezgan puiciska biju. Braukt man joprojām patīk.”
Pabeigt mājas remontu
Pirms sešiem gadiem par Čipu — Ziemeļu ģimenes mājām kļuvuši “Lazdiņi”. “Tā būs mūsu ģimenes ligzdiņa,” saka jaunā sieviete. “Man ir ļoti jauki vecāki. Viņiem ir liela māja, kurā pietiktu vietas arī mums, bet katram tomēr gribas kaut ko savu.” Pamazām viņi saviem spēkiem māju atjauno, lai gan darāmā vēl daudz. Allaž pietrūkst arī naudas.
“Lazdiņos” ir arī divi suņi un divi kaķi. “Mums abiem ar vīru ļoti patīk dzīvnieki. Ja kāds uzdāvina dzīvnieciņu, citiem atdot nevaram,” teic Ivita.
Ziemassvētkus Ivita un Edgars kopā ar bērniem sagaidīja pie māsas Zalvē, bet gadumija viņiem ir īstie ģimenes svētki. Kopš ir sava māja, tie kļuvuši par klusiem kopā būšanas svētkiem. Nu jau četratā, bez ciemiņiem un kņadas.
Vai nākamajā gadā Ivita cer piepildīt kādu sapni? “Jaungada vēlēšanās man nemainās jau pāris gadu — pabeigt mājas remontu,” bilst Ivita.
