Gadskārtējos Skrīveru zinātnes centra ražas svētkos “Raža 2002” zinātnieki rezumēja šogad paveikto. Īpašu uzmanību pievērsa jaunumiem, tradicionāli degustēja arī jaunās kartupeļu šķirnes.
Gadskārtējos Skrīveru zinātnes centra ražas svētkos “Raža 2002” zinātnieki rezumēja šogad paveikto. Īpašu uzmanību pievērsa jaunumiem, tradicionāli degustēja arī jaunās kartupeļu šķirnes.
Skrīverieši jau daudzus gadus selekcionējuši zālājus, audzējuši ziemājus un vasarājus, kartupeļus, griķus, rapsi, ripsi un ārstniecības augus, īpaši piparmētru, izmantojot bioloģiskās metodes šī auga slimību apkarošanai. Sadarbībā ar Madonas rajona lauksaimniecības konsultāciju biroju veikts latvāņa ierobežošanas izmēģinājums Barkavā.
Jāsargā no rūsas un miltrasas
Par piparmētras audzēšanu stāsta Skrīveru zinātnes centra lauksaimniecības zinātņu doktore Gunta Bērziņa.
— Piparmētru sākām pētīt tāpēc, ka tā ir ļoti pieprasīts garšaugs un nektāraugs, kurš satur daudz ēterisko eļļu. Diemžēl iegūt kvalitatīvu ražu traucē auga slimības, īpaši rūsa un miltrasa.
2002. gadā Skrīveru zinātnes centrā veicām izmēģinājumus piparmētras audzēšanā, lai noskaidrotu slimību izplatību, pārbaudītu un izstrādātu slimību ierobežošanai bioloģisko metodi, kura nodrošinātu ekoloģiski tīras produkcijas iegūšanu.
U — brīnumšķīdums
Piparmētras vislabākie priekšaugi ir dārzeņi, izmēģinājumā izmantojām dēstus ar vienu zaļo dzinumu, piparmētras stādījām 6. maijā. Augus pēc stādīšanas apsmidzinājām ar trihodermīnu, to lietojām arī augu zarošanas, pumpurošanas un ziedēšanas fāzē. Tajā pašā laikā piparmētras apsmidzinājām ar U šķīdumu, kurš gatavots, uz 10 litriem ūdens ņemot 300 gramu pelnu, 50 gramu samaltu ķiploku, naža galu kālija permanganāta un 40 gramu saimniecības ziepju. Stādi labi iesakņojās, bet 10. jūnijā uznākusī krusa tos pamatīgi sabojāja. Jūlija vidū piparmētrās parādījās rūsa, ražu novācām 22. jūlijā, bet septembrī uz jaunajiem dzinumiem atklājām miltrasu. Augiem kaitēja arī lielais sausums.
Izmēģinājumu rezultātā zinām, kādi preparāti lietojami rūsas ierobežošanā un kāda ir to ietekme uz ražu. Pētījumi liecina, ka vislabākie preparāti ir trihodermīns un U šķīdums. Ražas svētkos zinātnieki runāja arī par piparmētru izmantošanu ārstniecībā, jo to vanna ir brīnišķīgs līdzeklis, lai noņemtu stresu. Vannai var izmantot ne tikai auga lapiņas, bet arī stublājus. Nākotnē skrīverieši iecerējuši piparmētru izmantot arī rapša eļļas garšas uzlabošanai.
Pieteikts karš Sosnovska latvānim
Lauksaimniecības zinātņu doktors Andris Lejiņš aizvadītajā vasarā piedalījies projektā “Latvāņa izplatības ierobežošana Latvijā”. Pētījumi norisinājās latvāņu audzēs Madonas rajona Barkavas pagastā.
Latvāņi trīsreiz nopļauti, apsmidzināti ar “Raundapu” un citiem preparātiem, kā arī noklāti ar melno polietilēna plēvi. Tie vairākkārt “noglaudīti” ar aplikatoru, kurā iepildīts “Raundaps” dažādās bioattiecībās.
Pļaušanai mazs efekts
Izmēģinājumi bijuši vērienīgi, tāpēc secinājumi ir izsmeļoši. Vienreizēja latvāņu appļaušana maijā rezultātus nedod. Tā obligāti jākombinē ar “Raundapa” lietošanu rudenī. Latvāni appļaujot divas un trīs reizes, var apturēt šīgada sēklu invāziju, bet neiznīcina esošos latvāņus, un tie saglabājas arī nākošajiem gadiem. Lietojot herbicīdu “Milagro”, kurš uz latvāni iedarbojas arī caur saknēm, cīņa ir efektīvāka. Segumu ar melno plēvi var izmantot tikai atsevišķu nelielu latvāņu audžu iznīcināšanai.
Astoņas jaunas šķirnes
Andris Lejiņš kopā ar SIA “Aloja—Agro” šovasar pētījis arī astoņas jaunas kartupeļu šķirnes, kuras ražas svētkos bija iespējams degustēt. To nosaukumi: `Milva`, “Marabela`, `Laura`, `Camila`, `Vitara`, `Vineta`, `Romula`, `Unda`.
‘Camila‘ šogad nobriedusi viena no pirmajām, pēc ražības un cietes satura ieņēmusi ceturto vietu, arī garša tai laba, tāpēc ieteicams audzēt plašāk. Pēc ražības un degustācijas rezultātiem kā perspektīvas šķirnes atzītas arī ‘Vitara‘ un ‘Vineta‘.
Vēlās šķirnes nenobriest
‘Milvai‘, ‘Marabelai‘ un ‘Camilai‘ ir arī trūkumi — tās ir ražīgas šķirnes, bet bumbuļu šķirošanas laikā atklājās, ka tos jau bojājusi slapjā puve. Vērtējot visas šķirnes kopumā, zinātnieki secināja, ka šīgada meteoroloģiskajos apstākļos stabilu ražu devušas agrās un vidēji agrās šķirnes, bet vidēji vēlās — ‘Romula‘ un ‘Unda‘ — līdz lakstu nokrišanai nespējušas pilnvērtīgi nobriest, un to bumbuļi dažviet izskatījušies sažuvuši.
