Šodien sērenietis Toms Siļioņenko svin vārdadienu. Kopā ar mammu, brāli un māsu viņš devies uz Rīgu, kur ģimene viņam apsolījusi uzdāvināt mobilo tālruni.
Šodien sērenietis Toms Siļioņenko svin vārdadienu. Kopā ar mammu, brāli un māsu viņš devies uz Rīgu, kur ģimene viņam apsolījusi uzdāvināt mobilo tālruni.
Toms dzīvo Sērenē, bet katru dienu dodas uz Aizkraukles pilsētas sākumskolu, kur mācās 6. klasē.
Krista vietā izvēlas Tomu
Pirms 12 gadiem, kad zēns piedzima, māte dēlam bija izvēlējusies divus vārdus — Krists vai Toms. Taču tajā gadā Krista kalendārā nebija, tāpēc izvēlējās Tomu. Svarīgi bija arī, lai vismaz tuvākajā apkārtnē nebūtu vienaudžu ar tādu pašu vārdu. Vēlāk šis vārds kļuva ļoti populārs, un arī Kristu ierakstīja kalendārā. Taču, kā saka pats zēns, Tomam nav ne vainas.
Vienīgā brīvdiena — sestdiena
Zēns ir ļoti sabiedrisks un nav no tiem, kuriem brīvajā laikā interesē tikai datorspēles un televīzija. Vienīgā brīvā diena viņam ir sestdiena, jo trīs reizes nedēļā viņš dodas uz sporta deju nodarbībām Rīgā un trīs reizes nedēļā — uz handbola treniņiem.
Arī sestdiena brīva ir tikai tad, ja nav sacensību, un tādu nedēļas nogaļu ir ļoti maz. Retajās brīvajās dienās Toms cenšas kārtīgi atpūsties. Ziemā uz dīķa pie mājas kopā ar brāli mācās spēlēt hokeju. Brālis ir hokeja tiesnesis un arī pats to spēlē.
Visu vasaru pa nometnēm
Sporta dejas Toms dejo jau no četru gadu vecuma. Sākumā klubā “Aizkrauklīte” pie deju skolotāja Aināra Kārkliņa, bet no 1998. gada — Rīgā. Šīgada janvārī Toms sāka dejot klubā “Danza” pie treneres Inas Kočetovas. Gada laikā piedalījies dažādos deju turnīros, un Toms ar partneri Lieni savā vecuma grupā un klasē gandrīz vienmēr ir finālā.
Lai izkoptu dejas mākslu, zēns bijis nometnē Lietuvā un Maskavā. Nometnēs pavadīts gandrīz viss vasaras brīvlaiks. Tikai jūnijs bijis brīvs. Toms kopā ar citiem kluba dejotājiem šogad bijis sacensībās Vācijā. Uz godalgotām vietām nav cerējuši, gribējuši pavērot, kāds ir pasaules dejotāju līmenis.
Ja grib, paspēt var visu
Lai apgūtu ko jaunu un neierastu, Toms, draugu uzaicināts, sācis trenēties handbolā pie trenera Jura Gaiļa. Spēlē nesen, taču jau aizvadītas pirmās sacensības. Liekas — sporta dejas un handbols ir divas tik atšķirīgas lietas, taču Toms secinājis, ka viena otrai tikai palīdz.
Kā gan 12 gadu vecs zēns, kuram interesē ne tikai dejas un handbols, var visu paspēt? Toms saka: ja grib, laiku var atrast visam. Varbūt nākotnē viņa intereses mainīsies, taču pagaidām zēns dara to, kas sirdij tuvs.
