— Ir dzirdēts, ka Eiropā neviens no Ziemassvētkiem līdz Jaungadam nestrādā. Cik gari ir Ziemassvētki Eiropas valstīs?
— Ir dzirdēts, ka Eiropā neviens no Ziemassvētkiem līdz Jaungadam nestrādā. Cik gari ir Ziemassvētki Eiropas valstīs?
No aizrobežu draugiem vai biznesa partneriem uzzinām, ka Ziemassvētku brīvdienas Eiropā ir tikpat garas kā skolēniem. Tāds kā otrais atvaļinājums, dažviet pat divas nedēļas. Tomēr dot vai nedot tādas brīvdienas saviem darbiniekiem — to izlemj privātās kompānijas pašas. Tāpat kā pie mums, Latvijā.
Valsts iestādes strādā noteikto darba nedēļu ar dažām brīvdienām. Pilnu nedēļu no Ziemassvētkiem līdz Jaunajam gadam kā valsts svētkus tos atzīmē tikai Beļģijā un Lielbritānijā. Ziemassvētku priekšvakaru svin vienīgi Dānijā un Grieķijā. Visās ES dalībvalstīs Ziemassvētki ir svinamā diena, tāpat kā Latvijā. Toties otros Ziemassvētkus vairs neatzīmē Francijā, Portugālē un Spānijā — ierēdņiem ceturtdien būs jāiet uz darbu. Citviet, piemēram, Dānijā, Zviedrijā, Vācijā, tāpat kā mums, ir Otrie Ziemassvētki, bet dažās valstīs tos sauc par Svētā Stefana dienu vai Dāvanu dienu (Boxing day).
Otrais nosaukums “Dāvanu diena” (burtiski: kārbā likšanas diena) radies no Britu impērijas valstu tradīcijas sūtīt Ziemassvētku kārbas ar mazām dāvanām izsūtāmajiem zēniem, sulaiņiem, šveicariem, pastniekiem un kalpiem. Pēc “Encyclopedia of Days” datiem, tādus svētkus svin arī Somijā, Luksemburgā. Savukārt Itālijā, Īrijā un Spānijā 26. decembrī svin Svētā Stefana dienu — atceroties pirmo kristiešu mocekli, kuru nomētāja ar akmeņiem drīz pēc Kristus krustā sišanas. Īrijā svēto mocekli nepiemin, bet gan izpilda pagāniskus rituālus, medījot žubīti. Ķeltu leģenda vēsta, ka sarkankrūtītis, kas simbolizējis jauno gadu, noknābājis žubīti, kura tolaik simbolizējusi veco gadu. Tagad puikas katru gadu cenšas nomedīt žubīti, tad viņu piesien pie kārts un līdzīgi kā mūsu ķekatnieki melnām nosmērētām sejām dziedot apstaigā ciema mājas.
