— Vai no ugunsnelaimes jūtaties pasargāti?
— Vai no ugunsnelaimes jūtaties pasargāti?
Anna Jegorova Koknesē
— Jūtos droši, lai arī dzīvoju viena pati. Man ir dzīvoklis divstāvu mājā. Skurstenis iztīrīts pirms kāda mēneša. Kurinot krāsni uzraugu.
Jānis Kleins Neretā
— Mūsu mājā, kurā dzīvoju gandrīz 40 gadu, nekad nekas slikts nav noticis. Tā ir sešu dzīvokļu koka māja pagasta centrā, kurinām ar malku. Skurstenis pavasarī iztīrīts. Mēs savā dzīvoklī pārmūrējām plīti. Viss izdarīts, lai ugunsgrēks neizceltos.
Mārtiņš Mednis Klintainē
— Pagaidām jūtamies droši. Skursteņi vasarā iztīrīti, krāsnis kārtībā. Kā jau personiskajā mājā, paši par visu gādājam. Dzirdēju, ka mūsu pagastā sieviete sadegusi. Kad pats vēl biju ugunsdzēsēju priekšnieks Pļaviņās, arī man visbriesmīgākais bija gadījums, kad Koknesē sadega kāda sieviete. Taču vispār tajā laikā maz dega, vienugad pat bija tikai viens ugunsgrēks. Lasu “Dienā” par Cesvaines pili. Kā speciālists esmu pārliecināts, ka par 90 procentiem notikušajā vainojams skurstenis.
Ināra Pļaviņās
— Pasargāts nevari būt nekad. Mums kaimiņos dzīvo dzērāju ģimene. Vienreiz viņi piededzināja katliņu, vārot kaulus, pēc tam māja nedēļu smirdēja. Pirms pāris gadiem kaimiņš bija aizmidzis ar cigareti rokā, izdedzināja dīvānu. Dabūjām saukt ugunsdzēsējus. Labi, ka bijām mājās, citādi viss būtu sadedzis.
