Madonas rajona Cesvaines pils, kura aizdegās 5. decembrī, dzēšanā piedalījās arī Aizkraukles rajona ugunsdzēsēji.
Madonas rajona Cesvaines pils, kura aizdegās 5. decembrī, dzēšanā piedalījās arī Aizkraukles rajona ugunsdzēsēji. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests šajās dienās strādāja īpašā darba režīmā divās maiņās.
VUGD Aizkraukles rajona nodaļas priekšnieks Genādijs Razmislovs informē, ka lielā ugunsgrēka likvidēšanā no Aizkraukles rajona iesaistījās divas automašīnas ar ūdens cisternām un viena ar izbīdāmajām kāpnēm, kā arī astoņi ugunsdzēsēji.
— Tas ir rets gadījums, kad viena objekta dzēšanā piedalās tik daudz tehnikas un dzēsēju no vairākiem rajoniem, — stāsta Genādijs Razmislovs. — Pils dzēšanā bija iesaistīti septiņu rajonu speciālisti. Pirmie madoniešiem palīgā steidzās jēkabpilieši, mēs izsaukumu saņēmām vēlāk.
Genādijs Razmislovs teic, ka ugunsgrēka cēloņus vēl izmeklē, bet skaidrs, ka nelaimē daļēji vainojami paši pils apsaimniekotāji.
— Pilī nebija ne ugunsdrošības signalizācijas, ne pienācīgu dzēšanas līdzekļu. Vien daži ugunsdzēšamie aparāti, — stāsta Genādijs Razmislovs. — Līdzekļu ekonomijas dēļ nebija sakārtota apkures sistēma, arī celtniecības materiāli izvēlēti nepareizi — jumta pakojumam izmantotas skaidas, kuras strauji uzliesmo.
Latvijas televīzijas ziņu raidījuma “Panorāma” žurnālisti, kuri strādāja notikuma vietā, novērojuši, ka ugunsdzēsējiem pils dzēšana radījusi lielas problēmas. Skaitliski ugunsdzēsēju bijis daudz, taču viņiem nav ne atbilstošas tehnikas, ne pieredzes šādu objektu dzēšanā.
Par to liecina arī fakts, ka kaimiņrajonu dzēsēji notikuma vietā ieradušies diezgan vēlu. Krievijā ražotās ugunsdzēsības automašīnas spēj attīstīt nelielu ātrumu — apmēram 60 kilometru stundā.
Pils gruzdēšana turpinājās vēl vakar, taču Aizkraukles rajona ugunsdzēsēji dzēšanas darbos vairs nepiedalījās. Atceltas arī divu maiņu dežūras.