Citiem neklanās. Streļecu ģimene biznesā darbojusies vienmēr, kaut agrāk tas bijis savādāks.
Citiem neklanās
Streļecu ģimene biznesā darbojusies vienmēr, kaut agrāk tas bijis savādāks. “Kopš bērni prata noturēt rokās melleņu lasāmo mašīnu, visi kopā gājām mežā ogot,” stāsta Gunārs Streļecs. “Viņi pie darba pieraduši un grūtību nebīstas. Ogas un sēnes vedām pārdot uz Lietuvu, nopelnītā nauda arī bija sākumkapitāls sava uzņēmuma veidošanai.”
1992. gadā, aizejot no darba kokapstrādes cehā, Gunārs izlēmis sākt savu biznesu. “Neesmu pieradis kādam klanīties, bija grūti strādāt, kad cits tevi komandē, tāpēc jau sen sapņoju par kaut ko savu, kur pats varu būt saimnieks,” atzīst viņš.
Atvērts pirmais veikals Taurkalnē, tad bārs. Gunāram nu jau pieder trīs veikali, arī Daudzesē un Zalvē, atpūtas centrs “Saskaņa” Daudzesē.
Nopelnīto neatņem
Uzņēmumā strādā gan Gunāra sieva Danute, gan meitas Baiba, Gita, Zita, daudz palīdz arī jaunākais dēls Vladislavs. Viņam ir 16 gadu, bet jau saņēmis autovadītāja pagaidu apliecību.
Katram bērnam ir arī pašam savs “bizness”. Vecākā meita beigusi Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti, strādā Rīgā un paralēli kārto grāmatvedības dokumentus tēva uzņēmumā, Zita ir friziere.
Kā izdodas ieinteresēt bērnus? “Bērniem nekad neesmu atņēmis naudu — visu, ko paši nopelna, viņi var tērēt sev. Tā tas bija agrāk, un tā ir tagad, tāpēc arī darbs interesē,” saka Gunārs. “Labums vēl ir arī tāds, ka maz laika strīdēties, jo visi strādā.” Strīdi gan gadoties par biznesu. “Esmu azartisks cilvēks un bieži riskēju, bet pārējie ģimenē ir apdomīgi,” stāsta uzņēmējs. “Kad izlēmu ņemt kredītu, sākumā visi iebilda. Nesen radās domstarpības par naudu. Es visu ieguldu celtniecībā, tomēr bērni grib, lai vairāk tērējam personīgajām vajadzībām. Nepieciešamo nopērkam, taču luksuspreces vēl aizvien nevaram atļauties. Esmu arī ļoti praktisks. Daži demonstrē bagātību, pērkot dārgas automašīnas, bet man vajag, lai mašīnā var kaut ko arī iekraut.”
Ideju vairāk nekā naudas
Gunārs Streļecs uzskata, ka uzņēmumā jākomandē vienam. Citi var izteikt viedokli, bet demokrātija nekur neder. “Esmu monarhs,” tā lakoniski atzīst uzņēmējs. “Ideju man ir vairāk nekā naudas. Pašlaik top publiskā pirts, un savējos es atkal mierinu ar solījumu — viss, šis būs pēdējais objekts!”. Gunārs smej, ka neviena meita neesot precējusies, jo kāzām vēl nav nopelnīta nauda.
Jaunākā meita Zita piebilst, ka tēvs parasti saka — vajag uzcelt tik daudz objektu, lai katram bērnam būtu savs. “Es gan tēva biznesā daudz neiejaucos, tomēr labāk, ja pats sev esi saimnieks,” saka Zita. “Mēs esam norūdīti, jo jau kopš bērnības pieradām strādāt.”
