4. decembrī rakstniekam, kritiķim un literatūrzinātniekam Andrejam Upītim 125. dzimšanas diena.
4. decembrī rakstniekam, kritiķim un literatūrzinātniekam Andrejam Upītim 125. dzimšanas diena. Savu slaveno novadnieku atcerēsies skrīverieši, literatūras cienītāji Rīgā un daudzviet Latvijā.
Rentnieka dēls
1877. gada 4. decembrī Skrīveru “Kalniņos” rentnieka Upīša ģimenē piedzima puisēns Andrejs, kurš vēlāk kļuva par vienu no slavenākajiem un reizē pretrunīgākajiem rakstniekiem Latvijā.
Viņa vārdā nosaukta Skrīveru vidusskola, Skrīveros, rakstnieka memoriālmājā, un Rīgā, viņa memoriāldzīvoklī, ierīkots muzejs. Upīša romāns “Zaļā zeme” un noveļu krājums “Kailā dzīvība” ir ieteicamās klasiskās literatūras grāmatu sarakstā, kuras bija vidusskolā jāizlasa kā padomju gados, tā arī tagad.
Piemineklis vecākiem
Andrejs Upīts romānā “Zaļā zeme”, šādi nosaukts savulaik bija arī vietējais kolhozs, raksta par dzimto pusi un tās ļaužu traģiskajiem likteņiem laikmetu griežos. Romāna pirmais manuskripts sadega, un rakstnieks šo grāmatu rakstīja otrreiz.
Romāna tēlu prototipi ir arī viņa tēvs un māte, Brīviņu gruntnieki. Rakstnieks uzskatīja, ka ar šo darbu viņš saviem vecākiem uzcēlis pieminekli. Vecāki atdusas Skrīveru Vecajos kapos, bet kapa piemiņas zīmi viņiem uzlika skrīverieši — agronoms Jānis Auseklis, skolotājs Leonīds Antons un citi. Skolotāja Antona audzēkņi Skrīveros izveidojuši Andreja Upīša takas, kuras gadu no gada min simtiem ekskursantu.
Kritizē citus klasiķus
Upīts no 1902. līdz 1908. gadam Rīgā strādājis par skolotāju, vēlāk dzīvojis Skrīveros un daudz rakstījis. 1918. gadā — vācu okupācijas laikā — apcietināts. Padomju varas mēnešos vadījis Izglītības tautas komisariāta mākslas nodaļu. Kad padomju vara gāzta, devies uz Maskavu. Tomēr 1920. gadā atgriezies Latvijā, apcietināts, bet drīz atbrīvots. Strādājis žurnālā “Domas”. Ulmaņlaikos publicēti daudzi viņa romāni, radošais darbs turpinājies arī pēc Latvijas okupācijas, jo Upīts bija padomju varas piekritējs. Pats būdams ļoti talantīgs, tieši padomju laikā viņš asi vērsies pret latviešu literatūras ne mazāk slavenajiem klasiķiem Aspaziju, Frici Bārdu, Kārli Skalbi.
Jāņa Veseļa atmiņas
Rakstnieks Jānis Veselis grāmatā “Teiksma par manu mūžu” raksta, ka ar Andreju Upīti iepazinies pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados.
“Andrejs Upīts, izlaists no cietuma, kurā bija ieslodzīts pēc pārbēgšanas no Krievijas, kur viņš, par spīti savām komunistiskajām simpātijām, negribēja palikt, atjaunoja atkal ne vien savu daiļražošanu, bet arī kritiku rakstīšanu. Daudzi baidījās no viņa asās spalvas un nesaudzīgās zobgalības.
Ar mani tiekoties, šis garais pasausais vīrs, ko dzeršanā neviens nevarēja pārspēt, par manu jauno romānu izteicās diezgan atzinīgi. Tikai teica, ka es rakstot pārāk ciešām rindkopām, tā es zaudējot daudz honorāra. Viņš teica, ka Plūdons gandrīz ik teikumu sākot ar jaunu rindu, bet es šo rindu taisīšanas mākslu nebiju iemācījies.
Reiz satiekoties Nacionālajā teātrī, viņš mani ievilka bufetē, piesolīja alu, gribēja sadzert. Atteicos, izdzērām pa glāzei zeltera. Parunājāmies tāpat. Viņš acīmredzot gribēja ar mani satuvināties, tikai nekas no tā neiznāca. Lielinieku gadā viņš kļuva par svarīgu personu. Kad pie viņa aizgāju kādas lietas dēļ, viņš bija vēss, oficiāls, ieteica labāk griezties pie komunistu partijas centrālkomitejas.”
* * *
Andrejs Upīts miris 1970. gada 17. novembrī, apglabāts Rīgā, Meža kapos.
Svin dzimšanas dienu
Rīt, 4. decembrī, rakstnieka dzimšanas dienas ieskaņā viņa stādītajā memoriālmājas dārzā skrīverieši iedegs 125 sveces. Piedalīsies koris “Baltābele”, Imanta Kalniņa dziesmas dziedās aktrise Kristīne Klētniece, bet “Laimes lāci” rādīs Skrīveru kultūras nama drāmas ansamblis.
7. decembrī pulksten 16 no Upīša memoriālā muzeja Rīgā, Brīvības ielā 38 — 4, skanēs Latvijas radio teātra tiešraide. Režisora Edmunda Freiberga vadībā iestudēts uzvedums “Smējējs”, kurā piedalās aktieri skrīveriete Dace Bonāte, Inta Tirole, Ēriks Brītiņš, Zigurds Neimanis un Voldemārs Šoriņš.
Fakts
Andreja Upīša ievērojamākie romāni: “Jaunie avoti” (1909.), “Zīda tīklā” (1912.), “Zelts” (1914.), “Ziemeļa vējš” (1921.), “Jāņa Robežnieka pārnākšana” (1932.), “Vecas ēnas” (1934.), romānu cikls “Laikmetu griežos” (1937.—1940.), “Zaļā zeme” (1945.), “Plaisa mākoņos” (1951.) un daudzi citi.
