Rīt Pirmā advente. Klāt Adventa laiks, un jūsu sirdis droši vien pildās ar kādu īpašu, šķiet, pat grūti izstāstāmu sajūtu.
Rīt Pirmā advente
Klāt Adventa laiks, un jūsu sirdis droši vien pildās ar kādu īpašu, šķiet, pat grūti izstāstāmu sajūtu. Tā sevī apvieno mazliet smeldzīgu ilgošanos par gaidāmo un nedaudz nepacietības, satraukuma kā bērniem, pirms viņi pārbaudījuši, vai rūķi arī šorīt ielikuši kādu saldumiņu Ziemsvētku zeķē. Līdzās arī miers un klusums, ko sajūtam, lūkojoties sveces liesmā, pārdomas par dzīvi, par cilvēkiem, par labo un ļauno mums apkārt un mūsos.
Rīt iedegsim pirmo sveci Adventa vainagā, un tā apliecinās cilvēka dievišķo aicinājumu iedegt un uzturēt mīlestības uguni savā sirdī. Klāt tās gada dienas, kad cilvēks tiecas atklāt un likt lietā savas neizmantotās tuvāko mīlestības iespējas. Nevar īpaši izdalīt ticīgos no neticīgajiem. Sajūtas visiem ļoti līdzīgas. Adventa laiks mums atgādina, ka Dievs nāk pie visiem cilvēkiem.
“Advents” tulkojumā nozīmē “atnākšana”. Nācējs ir Dievs, tāpēc jūtamies tik īpaši. Viņš nāk, lai šodien iedegtu cilvēkos īstas mīlestības uguni. Ikviens taču būs atklājis, cik ierobežota, bieži patmīlīga, savtīga un līdz ar to arī īslaicīga ir mūsu pašu spēja mīlēt. Dievs nāk, uzrunādams katru sirdi, liekot tai izjust ilgas pēc patiesas mīlestības. Veltīgas būs pūles tikai pašiem saviem spēkiem piedzīvot tādu dievišķu mīlestību, kas ir lēnprātīga, laipna, kas neskauž, nelielās un nav uzpūtīga. Dievišķa mīlestība neizturas piedauzīgi, nemeklē savu labumu, nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet līksmo par patiesību. Tā tic un cer, un nekad nebeidzas.
Visu Adventa laiku baznīcās skanēs Svēto Rakstu vārdi, kur Jēzus, Dieva Dēls, saka: “Es stāvu pie durvīm un klaudzinu. Kas dzird manu balsi un durvis atdara, pie tā es iešu un turēšu mielastu ar viņu un viņš ar mani!”. Adventā uzdod jautājumu, vai mēs atveram savas sirds durvis Dieva dēlam Jēzum Kristum? To var labi pārbaudīt, ja pārdomājam, ko nozīmē “turēt mielastu ar Viņu un viņš ar mani”. Turēt mielastu ar viņu nozīmē ļaut Dievam ienākt savā dzīvē pa Kristības, Grēksūdzes, Svētā vakarēdiena un Dieva vārda durvīm. Tas nozīmē — lūgšanā dalīties ar Jēzu Kristu savās ikdienas vajadzībās, savā gribā iepriecināt un savā vājumā, dalīties ar visu savu dzīvi, sarunāties par sevi, laulāto draugu, saviem bērniem, vecākiem, brāļiem un māsām, vecmāmiņu un vectētiņu, sarunāties ar Dievu par draugiem un ienaidniekiem, paziņām un svešiniekiem.
Šodien katram cilvēkam Dievs ir sastopams tāpēc, ka Jēzus Kristus reiz ienāca pasaulē. Advents tradicionāli ir un būs laiks pirms Ziemsvētkiem, kad gatavojam sirdis Kristus piedzimšanas svētkiem. Tomēr bez mums visiem pierastās Adventa svinēšanas tradīcijas ar vainagu, svecēm un labdarības pasākumiem ir vēl kāda Adventa laika tēma, ko cilvēki parasti nesaista ar Ziemsvētku noskaņu.
Baznīca aicina pārdomāt Bībeles tekstus, kas stāsta arī par Jēzus otro nākšanu jeb Pastaro tiesu. Jēzus pirmā nākšana bija apsolīta, un Jēzus piedzima. Piepildīsies apsolījums arī par otro nākšanu. Otrreiz viņš nāks ne vairs kā mazs bērns, bet kā Kungs un Ķēniņš pie saviem pavalstniekiem. Tā būs diena, kad visi, kuri atvēruši savas sirdis Jēzum Kristum dzīves laikā, varēs dzīvot mūžīgi kopā ar Dievu jaunā pasaulē.
Lai jums visiem garīgi bagāts Adventa laiks, kāds mīļš pārsteigums Ziemsvētku zeķē un gaiši iedegas dievišķās mīlestības uguns sirdīs, ka varam viens otru sasildīt!
