Rīt Aizkraukles pagasta kultūras namā notiks pasākums “Sporta laureāts 2002” un Aizkraukles rajona sporta skolas 35 gadu jubilejas svinības.
Rīt Aizkraukles pagasta kultūras namā notiks pasākums “Sporta laureāts 2002” un Aizkraukles rajona sporta skolas 35 gadu jubilejas svinības.
Vairāki tūkstoši audzēkņu
“Sports māca godīgi uzvarēt, sports māca ar cieņu zaudēt, un tādējādi sports māca visu — māca dzīvi,” rakstījis Ernests Hemingvejs.
Aizkraukles rajona sporta skolas treneri bērnus ne tikai sagatavo sacensībām, bet arī māca būt pacietīgiem, izturīgiem, disciplinētiem un koleģiāliem.
35 gados sporta skolas treniņgrupās darbojušies vairāki tūkstoši bērnu un jauniešu. Daudzi no viņiem bijuši nacionālo izlašu kandidāti un dalībnieki gan pieaugušo, gan junioru, arī jauniešu grupās. Protams, nav daudz jauniešu, kuri dzīvu saista ar aktīvo sportu, taču tie, kuri nolēmuši to darīt, sasnieguši augstus rezultātus.
Panākumi jau otrajā gadā
Pirmajos gados sporta skolā bija basketbola, vieglatlētikas, divcīņas un distanču slēpošanas nodaļa, kopā apmēram simt audzēkņu. Pirmos panākumus sportisti sasniedza jau otrajā treniņu gadā, kad Stučkas rajona komanda uzvarēja skolēnu spartakiādē vieglatlētikas daudzcīņā.
Turpmāk nebija tāda gada, kad sporta skolas audzēkņi nebūtu izcīnījuši godalgotas vietas valsts un starptautiskajās sacensībās.
Daudzi turpina sportot
Lielākā daļa šo sportistu joprojām dzīvo un strādā tepat Aizkraukles rajonā, ir bieži sastopami sporta bāzēs sportojot vai palīdzot sacensību organizatoriem. “Jaujās” biežs viesis ir Andris Truksnis, kurš 1970. gadā Vissavienības jaunatnes sporta spēļu sacensībās distanču slēpošanā ieguva pirmo vietu kopvērtējumā. Tajā pašā gadā aizkrauklietis Jānis Gardievits sasniedza jaunu Latvijas rekordu vesera mešanā. Slēpotāju vidū vienmēr ir trenere Ineta Kravale (toreiz Vītola), kura distanču slēpošanā valstī vienmēr bijusi pirmajā trijniekā.
Trīs olimpieši
Rekordistu vidū bijusi arī Skaidrīte Baikova, kurai joprojām pieder Latvijas rekords lodes grūšanā, savlaik viņa sasniedza rekordu arī diska mešanā, bet nu tas labots. Tāpat labots arī Skaidrītes Baikovas valsts rekords vesera mešanā. Arī to paveikusi Aizkraukles rajona sporta skolas audzēkne Dace Dzalbe.
Olimpiskajās spēlēs startējuši sporta skolas audzēkņi slēpotāji Ineta Kravale un Jānis Hermanis un trīssoļlēcējs Māris Bružiks, kurš šobrīd Ventspilī rūpējas par basketbolistu fizisko sagatavotību.
Vietā nāk jaunas zvaigznes
Arī šobrīd 690 sporta skolas audzēkņu vidū ir daudz talantīgu jauniešu, kuri ar labiem panākumiem startē Latvijā un ārzemēs, vairāki kandidē būt valsts izlasē. Daudzi pēc vidusskolas beigšanas, treneru mudināti, iestājas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Viņu vietā sportistu gaitas sāk jaunas zvaigznes.
Štatu sarakstā arī hokeja treneris
Sporta skola attīstījusies un atvērusi jaunas nodaļas. Gadu pēc skolas darba sākuma nodibināta volejbola nodaļa. 1975. gadā atvēra handbola nodaļu, un lielāko daļu laika šajā sportaveidā trenējās tikai puiši, taču 2000. gadā Skrīveros ar meiteņu grupu sāka darboties Rita Lielā. Pirms diviem gadiem slēpošanas nodaļā sākts biatlona novirziens, bērnus trenē brāļi Jānis un Ingus Eiduki. Aizkrauklē attīstās hokejs, tāpēc nākamgad Aizkraukles rajona sporta skolas štatu sarakstā būs arī kāda hokeja trenera vārds.
Strādā, savienojot darbus
Šobrīd Aizkraukles rajona sporta skolā ar sportistiem strādā 24 treneri. Lielākā daļa no viņiem ir vispārizglītojošo skolu sporta skolotāji, kuri ir treneri darbu savienošanas kārtībā. Līdz ar to viņiem ir lielākas iespējas pamanīt jaunos talantus un iesaistīt bērnus treniņgrupās.
Visilgāk sporta skolu vadījis nelaiķis Gunārs Ozoliņš un Arvīds Vītols. Pēdējos 14 gadus tās direktors ir Ēriks Cīrulis.
Palīdz sabiedriskā kārtā
Sporta skolas darbs saistīts ne tikai ar augstiem sasniegumiem sportā, tās darbinieki rūpējas arī par visu skolu audzēkņu fizisko audzināšanu. Tā ir sporta stundu metodika, standarta programmu izpilde un sacensību rīkošana. Par to gādā Silvija Medvedska un Brigita Krauze.
Sporta skolas darbiniekiem un treneriem daudz palīdz bijušie skolas audzēkņi un cilvēki, kuri nestrādā sporta skolā, bet interesējas par sportu. Viņi sabiedriskā kārtā palīdz rīkot un tiesāt sacensības.
Skola mūžam jauna
35 gadu vecumā sportists parasti nonāk veterānu grupā. Pēc šāda vērtējuma arī sporta skola spērusi pirmo soli veterānu grupā. Taču novecot pat pēc simt gadiem tai neļaus bērni un jaunieši, un kopā ar viņiem vienmēr jauni būs sportisti, viņu treneri un arī pati skola.
