Izdalījusi latus pa labi un pa kreisi, iepriekšējā valdība tās darba turpinātājus atstājusi pie tukša “naudasmaisa”.
Izdalījusi latus pa labi un pa kreisi, iepriekšējā valdība tās darba turpinātājus atstājusi pie tukša “naudasmaisa”. Izpleties plakans kā paklājs, tas gaida, kad atkal tiks piepildīts. Kur ņemt naudu? Atbilde uz šo hamletisko jautājumu jārod Repšes valdībai. Idejas vējo dažādas. Kaut ko slēgt, likvidēt, “apgraizīt”, paņemt pat no visplikākā — kultūras.
Kultūras darbiniekus satraucis Finanšu ministrijas priekšlikums atņemt kultūrai likumā noteikto finansējumu no tabakas un alkohola akcīzes nodokļa. Kultūrkapitāla fonds tad kļūtu par vientuļu klinti tīreļa vidū, kurai pēdējais zāles kušķītis kā skūtin noskūts. Ja valdība šādu lēmumu akceptētu, Kultūrkapitāla fonds zaudētu gandrīz 2 miljonus latu, kuri paredzēti dažādām mērķprogrammām.
Piemēram, 2002. gadā no Kultūrkapitāla fonda nauda piešķirta 28 mērķprogrammu finansēšanai, īpaši akcentējot kultūras mantojuma saglabāšanu, visu kultūras un mākslas nozaru attīstību, dažādu nekomerciālu jaunrades konkursu un pasākumu atbalstu. Līdzekļi paredzēti arī latviešu tautas grandiozākajam sarīkojumam — Dziesmu svētkiem.
Finansu ministrijas priekšlikumu Ministru kabinets pagaidām noraidījis, taču nav garantijas, ka pēc kāda laika, kad valdībai “ūdens smelsies mutē”, tā lems pilnīgi pretēji. Damokla zobens šūpojas arī virs Nacionālās bibliotēkas celtniecības projekta. Ar tik lielām grūtībām apstiprināts, tas atkal var nonākt vistālākajā atvilktnē apputēšanai.
Atrunas šādiem nodomiem dzirdam dažādas. Finansu ministrs Valdis Dombrovskis atvairās ar ārvalstu ekspertu rekomendācijām samazināt speciālo budžetu jeb iezīmētā finansējuma īpatsvaru valsts budžetā. Ārzemnieki var ieteikt daudz ko — varbūt pat vispār atteikties no mūsu gadsimtu tradīcijām, jo viņiem tās nav tuvas un saprotamas. Vai tādēļ ņemsim nost naudu tam, ar ko mēs patiesi pasaulē varam izcelties? Tas ir tāpat kā ar modi. Tikai muļķis mehāniski pārņem visu, ko tam kāds iesaka, vienalga — piestāv vai ne.
Kultūra visos laikos un visām valdībām bijusi kā visvieglāk cērpamā aita, kura pārāk nespirināsies pretī, jo ir taču audzināta un inteliģenta. Un “vilnas” būs diezgan, lai aizlāpītu izdilušo vai ar nodomu izdeldēto budžeta deķīti. Vai arī “jaunie laiki” izrādīsies tie paši vecie?
