Atkusnī ap augļukoku stumbriem sablīvē (piemīda) sniegu, lai tiem nepiekļūtu peles. Irdenai, biezai sniega kārtai peles tiek cauri un apgrauž mizu pie stumbra pamatnes.
* Atkusnī ap augļukoku stumbriem sablīvē (piemīda) sniegu, lai tiem nepiekļūtu peles. Irdenai, biezai sniega kārtai peles tiek cauri un apgrauž mizu pie stumbra pamatnes.
Der zināt. Ja dārzs nav iežogots, īpaši jāparūpējas, lai augļukoki būtu pasargāti arī no zaķu un stirnu bojājumiem. Augļudārzus meža dzīvnieki bieži vien apmeklē tad, kad biezā sniega dēļ mežā un uz lauka barību grūti sameklēt. Zaķi apgrauž mizu un jaunos dzinumus viņiem sasniedzamā augstumā, ja vien miza uz stumbra un zariem vēl ir mīksta, sulīga un līdzena. Biezu, kreveļainu un pārkoksnējušos mizu viņi vairs nebojā. Tas nozīmē, ka vismaz desmit gadu pēc stādīšanas augļukoku stumbra daļu un zemākos zarus var apdraudēt zaķi un lielie grauzēji.
Interesanti. Garaušiem visvairāk garšo ābeļu ‘Konfetnoje’, ‘Auksis’, ‘Korta’ un citu saldo šķirņu miza. Labprāt skrubina arī pīlādžu kultūršķirnes. Pēdējās apgrauž bumbieres, plūmes un ķiršus.
* Apdraudēto koku stumbru un zaru apsiešanai var izmantot egļu vai priežu zarus, lapukoku maikstis, niedres vai mākslīgās šķiedras tīkla audumu.
* Ja dārza tuvumā ir aizaugušas platības ar baltalkšņa atvasēm, lētu aizsardzības materiālu iespējams sagatavot arī no maikstīm. Tās sasprauž zemē ap aizsargājamo kociņu pavisam tuvu stumbram, pārbauda, vai kādā pusē nav spraugu, tikai tad cieši apņem ar mīkstu stiepli (vara vai alumīnija) vai auklu un apsien.
“Praktiskais Latvietis”
